Mormonisms
Pēdējo dienu svēto baznīca ar centru ASV Jūtas pavalsts pilsētā Soltleiksitijā. Vairāki miljoni locekļu.
Sektas oficiālais nosaukums – “Svēto pēdējo dienu Jēzus Kristus baznīca,” bet vārds mormoņi nāk no pravieša Mormona vārda, kurš it kā esot sastādījis tāda paša nosaukuma svēto grāmatu.
Pravietis Džozefs Smits.
Mormoņu baznīcas vadītāja amats tiek piešķirts uz mūžu. Pēc viņa nāves un bērēm, jauno vadītāju izvēlas Divpadsmit apustuļu padome.
Gordons Hinklijs – 15.vadītājs. Vadīja baznīcu no 1995.g. martam - 2008.gada janvārim, un nomira 97 gadu vecumā, tādējādi kļūdams par vecāko mormoņu baznīcas vadītāju. Viņa laikā mormoņu skaits pasaulē pieauga līdz 13 miljoniem.
Saskaņā ar mormoņu mācību – augstākā dievība radās sarežģītu atomu spēku savstarpējas darbības rezultātā un dzīvo pasaules centrā uz Koloba zvaigznāja. Sekojoši šī dievība ir dzemdējusi visus citus dievus un dievietes. Taču ne jau to pielūdz mormoņi, bet gan planētas Zemes dievu, kurš ir dievs tēvs – Elohim – miesīga būtne, kurai ir visas cilvēciskās īpašības un kaislības. Par tādu Jangs izsludināja Vecās derības nemirstīgo Ādamu. Vispārīgos vilcienos – dieviem, eņģeļiem un cilvēkiem ir viena daba un tie atšķiras savā starpā tikai ar saprāta un tīrības pakāpi.
Tāpat mormoņi izskaidro arī kristiešu Trīsvienību. Elohimam ir tikai divas sejas – tēva un dēla, bet trešā hipostāze – tā esot kaut kāda bezpersoniska, no abiem izejoša enerģija, kura, protams, nav vienlīdzīga ar pārējām divām personām. Tajā pašā laikā šis bezpersoniskais spēks dara brīnumus, augšāmceļ mirušos un pārceļ kalnus. Dievs dēls – “Jehova” ienāca pasaulē nevis ar Svētā gara starpniecību, bet no nemirstīgā dieva Ādama un mirstīgās Jaunavas Marijas fiziskās kopdzīves, t.i., tieši tā, kā dzima dievi pagānu mītos.
Savukārt, no Ādama kopdzīves ar dievieti Venēru pasaulē parādījās Lucifers, kurš pazaudēja savu dievišķo cieņu un kļuva par ļauno garu. Jehova Kristus piedzimis dzīvoja uz zemes kā cilvēks, bija trīskārt (!) precējies (ar divām Marijām un Martu), un viņam bija arī bērni, jo savādāk viņš nevarētu būt par “dievību” – viņam noteikti vajag būt ar sievu. Debesīs Kristus arī dzīvo ar savām sievām, kuras braukā baltu zirgu vadītos ratos. Pilnīgi skaidrs, ka dotajai mitoloģijai nav nekādas saistības ar evaņģēlisko kristietību. Pašreizējie mormoņi ļoti cenšas slēpt šo savas mācības īpatnību.
Mormoņi ir izstrādājuši arī savu teoriju par gariem un eņģeļiem. Gari – tie ir vēl nedzimušie cilvēki, bet eņģeļi – nomirušo taisnīgo dvēseles, kuri neizpildīja galveno cilvēka nozīmējumu – nebija stājušies laulībā un kuriem nav bērnu. Vientuļie cilvēki augšāmcelsies nevis fiziski, bet gan vienmēr paliks par eņģeļiem. No kurienes mormoņiem tāda īpaša uzmanība laulības lietās? Nepārprotami no Vecās derības jūdaisma.
Līdz pat 1890.gadam viņi oficiāli praktizēja daudzsievību, nepārprotami vēršot uz sevi arī apkārtējo cilvēku naidu. Nākošajos gados mormoņi apgalvoja, ka viņi ir pilnīgi atteikušies no poligāmijas, kaut arī atsevišķi līdzīgi gadījumi turpinājās līdz pat mūsu gadsimta vidum, un ir sastopami arī vēl šodien. Tieši daudzsievības dēļ sekta kļuva vairāk pazīstama visā pasaulē.
No kristietības sakramentiem mormoņi atzīst tikai četrus: kristība, priesterība, laulība un dievgalds, kurā izmanto maizi un ūdeni. Laulībai ir divi veidi – zemes dzīve un debesu dzīve. Tā kā mormoņi uzskata, ka sievieti var atpestīt tikai caur viņas vīru, tad neprecētās sievietes noslēdz laulību ar mirušiem vīriešiem caur viņu vietniekiem – sektas vadītājiem vai viņu nozīmētajām personām. Katrai sievietei varot būt vairāki šādi “debesu” vīri.
Mormoņi ir izkropļojuši arī kristību. Viņi kristī no astoņu gadu vecuma ar pilnīgu iegremdēšanu ūdenī. Savukārt, svētais vakarēdiens, ko mormoņi vienkārši dēvē par sakramentu, parasti tiek konsekrēts katru svētdienu, saucot to par sakramenta sapulci. Jutas pavalstī un citos apvidos, ko blīvi apdzīvo mormoņi, sakramenta sapulce parasti notiek svētdienas pēcpusdienā. Mūsdienās mormoņu vidū ir izplatīts paradums vīna vietā lietot ūdeni, taču maizei izmanto parasto ceptuves maizi.
Mormoņi uzskata, ka viņu priesterībā tiek dota Svētā gara dāvana, pateicoties kurai viņi pravieto, dara brīnumus un pat izdzen ļaunos garus. Laiku pa laikam baznīcas galva izsludina kārtējo “atklāsmi,” kuru viņš saņēmis no augšas un kas kļūst par obligātu likumu un normu visiem locekļiem. Svētajiem rakstiem mormoņi tic ar noteikumu, ka tie ir pareizi pārtulkoti, ņemot vērā arī sevišķās tiesības lemt par patiesumu.
Mormoņi sludina, ka Džozefs Smits zemes virsū atjaunojis baznīcu tādā veidā, kā to bija izveidojis Jēzus: “Evaņģēlijs bija jāatjauno tāds, kāds tas ir bijis senos laikos pirms Kunga atnākšanas… Šādu organizāciju un mācību jūs neatradīsiet nekur citur pasaulē, tās atrodas tikai tur, kur tās saņemtas caur Džozefa Smita darbību. Viņš apgalvoja, ka viņam un viņa līdzgaitniekam Oliveram Kauderījam ir dotas Izraēļa sapulcināšanas atslēgas. Džozefs Smits ir tas, ko Dievs ir sūtījis sagatavot ceļu.
Pēdējo dienu svētie tic, ka viņu baznīca ir tāda pati kā tā, kuru veidojis Jēzus Kristus, ar to pašu uzbūvi, tiem pašiem amatiem un to pašu pilnvaras avotu. Tādējādi baznīca top par uzskatāmu institūciju, kuras organizatoriskā uzbūve ir salīdzināma ar to, ko, pēc mormoņu domām, radījis Jēzus. Tā aptver apustuļus un augstos priesterus, septiņdesmitos un praviešus, evaņģēlistus un patriarhus, ganus un bīskapus, priesterus un diakonus. Administratīvai varai ir tīri amerikānisks raksturs.
Mormoņu priesterība ir sadalīta augstākajā un zemākajā. Augstākā priesterība (pēc Melhisedeka kārtas) sastāv no virspriesteriem un vecākajiem. Otrā (pēc Ārona iekārtas) no priesteriem, mācītājiem un diakoniem. No augstākās priesterības tiek izvēlēti tiesneši, kuri nodarbojas ar sektantu pārkāpumiem. Mormoņi lepojas ar to, ka viņi visā pilnībā atjaunoja Vecās derības priesterību. No visiem locekļiem tiek ievākta desmitā tiesa, kura ļauj viņiem kļūt bagātākiem un īstenot vispārēju misiju darbību.
Mormoņu dievkalpojums ļoti līdzinās protestantu dievkalpojumiem. Uzsvars tiek likts uz sprediķi, lasīšanu un himnu dziedāšanu. Izejot no protestantisma, sekta noliedz Dievmātes, svētbilžu un relikviju godināšanu. Pēc paša Smita teiktā mormoņiem nav savas ticības apliecinājuma, kaut gan vēlāk tas tika izstrādāts. Viņi ir gatavi ticēt katram eksistējošam reliģiozam principam.
Saites.
Kristietības konfesijas.
Kristietība.
