Leipciga
- Detaļas
- Publicēts 20 Jūlijs 2015
- 5235 skatījumi
Pilsēta Vācijā, Saksijā.
Vēsture. 1212.gadā pie Sv.Tomasa baznīcas izveidoja vienu no pasaules slavenākajiem zēnu koriem. To savulaik 27 gadus vadīja Johans Sebastiāns Bahs.
1409.gadā Leipcigā nodibināja universitāti, kas ir otra vecākā Vācijas teritorijā. VDR laikos tā bija nosaukta par Kārļa Marksa universitāti.
1542.gadā Leipcigā nodibināja pasaulē pirmo botānisko dārzu.
1636.gadā virs Leipcigas lidojošs NLO apstājās un karājās virs pilsētas.
1813.gada 16.-19.oktobrī Napoleona karu laikā pilsētas apkaimē notika Leipcigas kauja, kas vēsturē iegājusi kā Nāciju kauja. Tajā Napoleona armija cieta sakāvi no Krievijas, Prūsijas, Austrijas un Zviedrijas apvienotā karaspēka. Pēc tam Napoleons I tika gāzts no troņa un pirmo reizi izraidīts trimdā - uz Elbas salu.
Ap 2004.gadu netālu no Leipcigas Vācijā atrastas 7000 gadu senas nosacīti pornogrāfiskas figūriņas, tās attiecinātas uz vietējo agrīno zemkopju kultūru. Figūriņu izmērs ir tā laika sīkplastikai raksturīgs – ap 8 cm.
Aplūkojamie objekti.
Auerbaha vīna pagrabs. To bieži apmeklēja Gēte, tajā risinās viņa traģēdijas "Fausts" pirmās daļas darbība.
Leipcigas universitāte. Dibināta 1409.gadā.
Maksa Planka Evolucionārās antropologijas institūts.
Tradīcijas. Leipciga no seniem laikiem ir slavena ar saviem ikgadējiem gadatirgiem. Tāpēc pilsētas neoficiālais nosaukums ir "Gadatirgus pilsēta" (Messestadt).
Katru gadu 31.oktobrī Leipcigā pie konditorejas veidojas rindas, lai nopirktu rozes formas maizītes sakarā ar Reformācijas dienu.
Grāmatu tirgi. Notiek katru gadu divas reizes - pavasarī un rudenī.
Gewandhaus. Leipcigas simfoniskais orķestris, viens no trim labākajiem pasaulē. 2018.gadā atzīmēja 275.dzimšanas dienu. Jubilejas gadā par tā kapelmeistaru kļuva latviešu diriģents Andris Nelsons.
Saites.
Vācija.
Leipcigas kauja (1813.g.).
