Lukrēcijs, Tits Kārs (~99.-55.g.pmē.)
Latīniski - Titus Lucretius Carus.
Viens no izcilākajiem romiešu dzejniekiem un materiālistiskiem filozofiem.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 99.g.pmē.
Dēmokrita materiālistisko un ateistisko līniju turpināja Epikūrs un viņa uzticamais sekotājs - romiešu dzejnieks un materiālists Lukrēcijs Kārs.
Miris 55.g.pmē.
Lurēcijs un reliģija. Viņš noliedza dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi. To, ka cilvēki iemācījās iegūt uguni, kopt zemi un iegūt dzelzi, Lukrēcijs izskaidro nevis ar dievu žēlastību, bet gan ar cilvēka darbu.
Reliģiju Lukrēcijs salīdzināja ar grožiem, kas saista cilvēka domas. Par tās rašanās cēloni viņš uzskatīja tumsonību un ļaužu bailes no dabas parādībām. Viņš zinātniski centās izskaidrot negaisa, zemestrīces un cilvēka miega cēloņus.
Darbi. Daudzi literāri sacerējumi.
„Par lietu dabu.” De rerum natūra. Šai poēmā viņš pauž savam laikam ļoti progresīvus zinātniskus uzskatus. Dzejiski izklāstījis sengrieķu filozofa Epikūra materiālistiskos uzskatus: pasaulē viss rodas un iznīkst saskaņā ar zināmiem mūžīgiem dabas likumiem, uz cilvēku neiedarbojas pārdabiski spēki un pēc nāves vairs nav tālākas eksistences. Tāpēc cilvēci vajag atbrīvot no jebkādas māņticības un izkliedēt bailes no nāves. Pēc viņa domām daba sastāv no atomiem. Savstarpēji savienodamies, tie veido zvaigznes, zemi, dzīvas būtnes un pat cilvēku dvēseles. Darbs sarakstīts pantos.
Lukrēcijaprāt, reliģija vienmēr ir mudinājusi cilvēkus uz noziegumiem, netaisnīgumu un nežēlību. Pasaules tumsības un šausmas jāizkliedē nevis ar reliģiskiem sprediķiem, bet gan ar dabas likumu izstudēšanu un izskaidrošanu.
Nospiedums kultūrā. Lukrēcija un Epikūra ateismu augsti vērtēja K.Markss un F.Engelss: "[Epikūrs] ... bija īsts radikāls seno laiku apgaismotājs, viņš atklāti uzbruka antīkajai reliģijai, un ar viņu sākās romiešu ateisms, ciktāl tas viņiem bija pazīstams. Tāpēc Lukrēcijs arī padarīja slavenu Epikūru ka varoni, kas pirmo reizi nogāza dievus un samīdīja kājām reliģiju, tāpēc arī visi baznīcas tēvi, sākot no Plūtarha un beidzot ar Luteru, uzskata Epikūru par bezdievīgu filozofu." /"Raksti," 3.sēj., 127.lpp./
Saites.
Seno romiešu literatūra un literāti.
Seno romiešu filozofija un filozofi.
