Kuģu katastrofas, mistiskās
- Detaļas
- 1643 skatījumi
Šai šķirklī apkopotas neparastas kuģukatastrofas, kurām nav rasti izskaidrojumi.
Zemūdene „Tritons.” ASV zemūdene kuģojusi pie Floridas. Palaidusi pirmo balistisko raķeti, tā cieta kaut kādā katastrofā. Vibrācija, spoža gaisma visos nodalījumos.
Izrādījās, ka pusminūtē kuģis pārvietojies no Atlantijas okeāna uz Indijas okeānu. Komandas locekļi bija stipri novecojuši: grumbaini, pavājināta dzirde un redze.
Visdrīzāk - fufelis!
„Marija Celesta.” Šo kuģi atrada XIX gs. beigās dreifējot netālu no Lisabonas. Nebija nekādu cīņas pēdu, bet uz kuģa nebija ne vēsts no kapteiņa, viņa sievas un visas komandas. Tie bija kā izgaisuši.
„Eldridžs.” 1943.gadā uz šo kuģi nolika kaut kādu aparātu, lai kuģi padarītu neredzamu. Tas arī notika, komanda nokļuva nālotnē, kur esot redzējusi TV, helikopterus u.c. Kad viņi atgriezās, tad tos nosprieda par jukušiem
Līdzīgs eksperiments 6 gadus iepriekš esot bijis krieviem, kas pārvietojuši laikā lidmašīnu.
Kuģa „Edmunds Fidžeralds” katastrofa.
Kuģis. 222 m garais kuģis bija Augšezera lepnums.
Vieta. Augšezers.
Laiks. 1975.gada 10.novembris.
Katastrofa. Viņš devās ceļā no Augšezera uz Detroitas čugunlietuvēm ar 26 000 tonnu dzelzs lūžņu. Kuģis pazuda samērā īsā laika sprīdī. Kapteinis Ernests Maksorlijs ap pulksten 19.10 noraidīja radiogrammu kuģim „Artūrs Andersons”, kas sekoja, ka pārāk lielās viļņošanās dēļ viņa kuģī iesmēlies ūdens. Lai gan kuģim briesmas nedraudot, kapteinis lūdzis uzturēt ar viņu redzamības un radara kontaktus. Pāris minūšu pēc radiogrammas vienā mirklī izdzisušas gan „Edmunda Ficdžeralda” bortugunis, gan arī attēls radara ekrānā. Tikai pēc 21 mēneša, 1977.gada augustā, vraku atrada 170 m dziļumā – precīzi pārgrieztu uz pusēm. No 29 matrožu komandas nebija izglābies neviens. 1978.gadā ASV Satiksmes drošības pārvalde konstatēja, ka bijušas bojātas preču kuģa lūku blīves. Tomēr tas neizskaidro kuģa tik ātru nogrimšanu.
Par šo nelaimi kanādiešu folkmūziķis Gordons Laitfūts sarakstīja skaistu muzikālu balādi.
„Berge Vanga” katastrofa.
Kuģis. Piederēja norvēģu rēderim Sigvaldam Bergesonam. Arī veda dzelzs rūdu.
Vieta. Virs Mindanao dziļvagas austrumos no Filipīnām, kur dziļums sasniedz 10 km.
Laiks. 1978.gada oktobrī.
Katastrofa. Bojāejas apstākļi stipri līdzīgi 1975.gada „Berge Istra” kuģa bojāejai. Šis kuģis bija ceļā no Dienvidāfrikas uz Japānu, kad pēkšņi pārtrūka sakari. No kuģa nekas nav atrasts, un no 40 cilvēku lielās apkalpes neviens nav izglābies.
„Berga Istra” katastrofa.
Kuģis. 228 000 t kravnesība, tās dēļ viņu dēvēja par „Zaļo milzi”. Kuģis piederēja norvēģu rēderim Sigvaldam Bergesonam, tas bija jauns – tikai 4 gadi.
Vieta. Mindanao dziļvagas austrumos no Filipīnām, kur dziļums sasniedz 10 km.
Laiks. 1975.gada 29.decembrī.
Katastrofa. Neilgi pirms tās sakaru virsnieks Ronalds Lemāršs bija sazinājies ar sievu un pastāstījis, ka laiks ir labs un jūra mierīga. No 30 apkalpes locekļiem izdzīvoja tikai divi, jo uz augšēja klāja kaut ko tobrīd krāsojuši. Abi apgalvoja, ka brīdī, kad iemesti jūrā, dzirdējuši sprādzienus. Taču eksperti neticēja, jo netika atrastas nekādas kuģu atliekas. Versija par islāma dumpinieku uzbrukumu no Mindanao salas negāja cauri, jo izglābtie nebija manījuši nekādu uzbrukumu. Tilpnēs kuģis vedis 188 000 t dzelzsrūdas, un tas varēja būt par cēloi ļoti straujajai kuģa nogrimšanai. Nevarēja izskaidrot arī sakaru pārtrūkšanu īsi pirms katastrofas, jo kuģis bija aprīkots ar vismodernāko navigācijas tehniku un vislabākajām drošības ierīcēm.
Saites.
Kuģu katastrofas.
Kuģi un kuģniecība.
