Krusa
Tā veidojas gubu māoņos ap 4000 m augstumā, kur zemā gais atemperatūrā ūdens pilieni sasalst un augšupejošo gaisa strāvu ietekmē noturas mākonī, augot arvien lielāki.
Parasti krusa vērojama gada siltajos mēnešos kopā ar pērkona negaisu.
Vēsture. Senatnē cilvēki lielu krusu uztvēra kā Dieva sodu: "Pār visiem ļaudīm un lopiem, kas atradīsies laukā, naks krusa un viņi nomirs." (Otrā Mozus, 9:19). Savukār Jāņa atlāsmes grāmatā 16:21 teikts, ka laiku galā nāks krusa ar talenu (ap 30 kg) snmagiem krusas graudiem.
1986.gada 14.aprīlī Gopalganjas rajonā Bagladešā nobira nepieredzēti spēcīgs un liels krusas negaiss. Pēc oficiālās statistikas tas nogalināja vismaz 92 cilvēkus un 1600 liellopu - pat ziloņus!
2006.gadā Teksasas pavalstī nobirušās krusas graudu diametrs bija 4 cm.
Dokumentāli lielākais krusas grauds fiksēts Dienviddakotas pavalstī, ASV 2010.gada 23.jūlijā - bija 20 cm diametrā un svēra 880 gramu. Līdz tam rekorda grauds bija 17,5 cm diametrā.
Cīņa pret krusu. Senos laikos pret krusu cīnijās ar lielu troksni - šāva ar dižgabaliem vai dimdināja baznīcu zvanus. Iespējams, ka spēcīgi satricinājumi traucē krusas graudu kristalizācijas procesam, lai gan tam nav gūti pierādījumi.
Mūsdienās izstrādāta metode, ka krusas mākonī var iešaut lādiņu ar joda svinu vai joda sudrabu, lai tajā izveidotu milzum daudz sīku ūdens ristalizācijas centru. Rezultātā krusas graudi veidojas vairāk, bet sīkāki.
Krusa Latvijā. 1831.gadā tika nodibināta Vidzemes Krusas biedrība, kurā brīvi varēja iestāties ikviens muižas īpašnieks vai nomnieks. Dalības maksa tikanoteikta 1% apmērā no augstākās iespējamās ražas, bet postošas krusas izraisītie zaudējumi tika atlīdzināti pilnā apmērā.
Lielākā krusa Latvijā fiksēta 2012.gada 21.maijā Nīcas novadā. Pēc aculiecinieku stāstītā, krusas graudi bijuši divlatnieku lielumā (2,63 cm). Krusas graudi sakapājuši kartupeļu, kāpostu un zemeņu stādījumus, sabojājuši automašīnas.
Saites.
Metereoloģija un metereologi.
