Meteoroloģija, meteorologi
- Detaļas
- 4857 skatījumi
Laika apstākļu mērīšana un fiksēšana.
Vēsture. Pasaulē vecākā metereoloģiskā stacija, ko cēluši senie grieķi un kas joprojām darbojas, ir t.s. Vēju tornis Atēnu akropoles pakājē.
Pirmo termometru 1641.gadā radīja Toskānas lielhercogs Ferdinands II de Mediči no Itālijas.
1654.gadā viņš nodibināja pirmo meteoroloģisko novērojumu tīklu pasaulē: Boloņā, Parmā, Milānā, Insbrukā, Parīzē un Varšavā. Šais pilsētās tika veikti regulāri mērījumi, rezultātus nosūtīja uz Florenci.
1806.gadā angļu admirālis F.Boforts izstrādāja t.s. Boforta skalu vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai.
1847.gadā notika 1.metereoloģijas kongress, tajā Boforta skalu pieņēma starptautiskajā sinoptikas praksē.
1862.gadā Griničas observatorijas direktors Džeimss Glešers lika pamatus gaisa balonu izmantošanai meteoroloģiskiem mērķiem, kad uzsāka regulārus novērojumus no tiem. 1862.gadā gaisa balonā viņš sasniedza 8880 m augstumu!
1964.gadā no Kanaverala raga kosmodroma ASV tika palaists pirmais, tikai meteoroloģiskiem pētījumiem paredzētais satelīts "Explorer 16."
Temperatūru rekordi. Metereologi temperatūru mēra ēnā 2 m augstumā virs zemes, kas vasarā klāta ar 20 cm garu zāli, bet ziemā ar sniega segu dabiskā biezumā. Tādejādi pilsētā virs nokaitētiem cietajiem segumiem var iegūt lielākus temperatūras rādījumus, kas tomēr nebūs īstie.
Augstākā jebkad fiksētā temperatūra uz Zemes. Tā reģistrēta Kalifornijas Nāves ielejā 1913.gadā 10.jūlijā - +56,7 grādi pēc Celsija.
Eiropas karstuma rekords. 1977.gada 10.jūlijā Grieķijā konstatēti + 48 grādi pēc Celsija.
Āzijas karstuma rekords. 1942.gada 21.jūnijā Izraēlā konstatēti +54 grādi pēc Celsija.
Latvijas karstuma rekords. +37 grādus pēc Celsija gaisa temperatūra Latvijā sasniedza 2014.gada augustā. 4.augustā Ventspilī pl. 15:00 bija +37,9 grādi.
Iepriekšējā augstākā Latvijā reģistrētā gaisa temperatūra bijusi +36,4 grādi Daugavpilī 1943.gada 4.augustā.
Austrālijā. Marblbarā gaisa temperatūra pārsniedza ķermeņa temperatūru +36,6 grādus pēc Celsija 1923.gada 31.oktobrī un noturējās tāda veselas 160 dienas - līdz pat 1924.gada 7.aprīlim.
Postošākais karstuma vilnis. Novērots ASV 1936.gada jūnijā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +38 grādus pēc Celsija, bet augsne vietām sasila pat līdz +93 grādiem. Karstums prasīja vairāk nekā 5000 dzīvību. Izpostītās ražas dēļ briesmīgi cēlās pārtikas cenas.
Ugunsgrēki sausuma dēļ. Ilgstošs karstums rada paaugstinātu ugunsbīstamību.
2003.gadā plaši ugunsgrēki izcēlās Eiropā. Tikai Portugālē vien uguns iznīcināja vairāk kā 3010 km2 meža un 440 km2 lauksaimniecības stādījumu.
Meteoroloģijas nozares.
Sinoptiskā meteoroloģija. Nodarbojas ar laika apstākļu paredzēšanu.
