Aliens

Kiklādas, Kiklādu salas

Kykládes.
Grieķijai piederoša apmēram 220 salu grupa Egejas jūras dienvidos.

"Apļa salas" - nosaukums grieķu valodā cēlies no tā, ka salas aplī izvietojušās ap sengrieķiem mitoloģiski nozīmīgo Dēlas salu.

Platība - 2577 kvkm.
Iedzīvotāji - 123 000 (1961.g.).

Svarīgākās salas. Andra, Naksa, Tina, Para, Mēla, Sira, Dēla, Mikona, Santorīna, Kerosa.

Vēsture. Sengrieķu mitoloģija vēsta, ka Kiklādu salās (Mikonas salā) notikusi Zeva cīņa ar titāniem.
Savukart centrālajā - Dēlas salā, dzimusi Artemīda un Apolons.
Kiklādu salās uzieti senākie Mikēnu-Egejas kultūras mākslas pieminekļi (III g.tk.pmē.) ir apbedījumu plastika - t.s. Kiklādu elki (marmora skulptūriņas u.c.).

Ģeoloģija. Kalnains reljefs, augstums līdz 1008 m. Kiklādu salas radušās pēc kalnāja iegrimšanas jūrā.

Galvenokārt kristāliskie ieži, kaļķakmeņi. Mēla un Tina ir vulkāniskas izcelsmes. Zemestrīces. 
Izrakteņi: mangāna, dzelzs un svina rūda, boksīti, sērs, dabiskie abrazīvi (korunds), pumeks, marmors.

Subtropu klimats. Audzē olīvkokus, vīnkokus, citrusus. Lopkopība un zvejniecība.

Aplūkojamie objekti.
Santorīnas sala. Mežonīgas vulkāniskas izcelsmes ainavas, skaistākie saulrieti arhipelāgā. Senatnē salā uzsprādzis vulkāns. Šī katastrofa tiek aplūkotā kā viena no Atlantīdas iespējām.

Poras sala. Parikijas plsētiņa ar venēciešu cietoksni un Lefkes ciems pie Profitis Ilias kalna.

Antiparas sala.

Mikonas sala. Vēju sala. Mitoloģijā teikts, ka Mikonas salā notikusi Zeva cīņa ar titāniem.
Tās galvaspilsēta Hora tiek saukta arī par Mazo Venēciju, ka arī daudzas saglabajušās vējdzirnavas Kato Mili. Piecas no tām atrodas pašā Hora pakalna virsotnē pie jūras un ir vienas no visvairāk fotografētajām Grieķijas salās.

Dēlas sala.

Naksas sala. Tās lielākajā pilsētā atrodas Portara - milzīgs četrstūris, kas izskatās pēc gigantiskas durvju aplodas un tiešām kādreiz kalpojis par Apolona svētnīcas vārtiem.

Saites.
Grieķija.
Egejas jūra.