Aliens

Kazaņa

Atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, Pievolgas Tatārijas galvaspilsēta.

Vēsture.
Zelta Ordas sastāvā (?-1438.g.). 
Kā Kazaņas hanistes galvaspilsēta (1438.-1552.g.). 1438,gadā Kazaņu ieņēma un noturēja Zelta Ordas hans Ulimuhameds, kas te dibināja neatkarīgu hanisti.
1487.gada 23.augustā Ivana III karaspēks sāka Kazaņas aplenkumu. Aplenkuma laikā maskavieši vairākkārt devās uzbrukumā, taču ik reizi tika atsisti un aplenktie atbildēja ar veikliem izbrukumiem - t.i. aizsargājas aktīvi un sekmīgi. Pēc vairākām aplenkuma nedēļām piespieda kapitulēt Kazaņas garnizonu. Kazaņas hans Ilhams kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Ivana III zemēm. Tomēr Kazaņas haniste palika neatkarīga, tiesa, ar ierobežojumiem. Tādejādi laikā no 1487.-1521.gadam Kazaņa atradās vasaļatkarībā no Maskavas valsts.
1522.gadā Kazaņu ienēma Ivana IV Bargā karapulki, likvidējot Kazaņas hanisti un tās teritoriju ar Kazaņu pievienojot Maskavijas valstij.
1743.gadā krievu imperiālā vara sagrāva 418 no 536 Kazaņā un Kazaņas apriņķī esošajām mošejām.
Pugačova dumpja laikā. 1774.gada 23.jūlijā Kazaņu ieņēma J.Pugačova vadītā dumpinieku armija. Neieņemts palika tikai kremlis, kur patvērās daļa pilsētas iedzīvotāju un garnizona paliekas. Pugačovieši aplenca kremli, tomēr lielākā viņu daļa nodevās laupīšanām. Tikmēr uz Kazaņu palīgā ielenktajiem kremlī steidzās Ivana Mihelsona komandētā vienība, kura rīcībā gan bija tikai tūkstotis kareivju.
Pirmā sadursme notika tai pat dienā, kad pugačovieši iegāja Kazaņā un dumpinieki atkāpās. Nākamā kauja notika 26.jūlijā un pugačovieši tika pilnīgi sakauti - vadonis ar karaspēka atliekām bēga.
1804.gadā Kazaņā nodibināja universitāti, kas ir otra vecākā Krievijas impērijā pēc Maskavas universitātes.
1888.gada sākumā marksists N.Fedosejevs izveidoja marksistu pulciņu Kazaņā - pirmo Pievolgā.
Krievijas Pilsoņu kara laikā (1918.-1922.g.). Ar "baltčehu" palīdzību Samārā dibinātā pretlielinieku valdība Komučs 1918.gada vasarā izplatīja savu varu pār virkni Pievolgas pilsētu un guberņu - daļu Saratovas, Simbirskas, Kazaņas un Ufas guberņām. Augusta sākumā Kazaņu ieņēma V.Kapeļa karadraudze par spīti niknai latviešu strēlnieku pretestībai. Lielā mērā pateicoties viņam 1918.gada augustā pēc Kazaņas ieņemšanas tika saglābta Krievijas impērijas zelta rezerve un tā nonāca "balto" rīcībā.
1990.gadā šeit viesojās B.Jelcins un izteica savu slaveno frāzi: "Ņemiet tādu patstāvības daļu, kādu paši spējat sagremot."
2009.gadā pilsētas administrācija par 40 000 rubļu iegādājās tiesības dēvēt pilsētu par trešo Krievijas galvaspilsētu.

Aplūkojamie objekti.
      Kulšarifa mošeja. Pabeigta būvēt 2005.gadā. Lielākā mošeja Krievijas impērijā. Minaretu augstums - 58 m.
      Kazaņas AZ. (Казанские аномальные зоны) Vietas, kurās bieži parādās NLO. 

Tabakas fabrikas ēka. Bijušās fabrikas ēkai ir slikta slava. Fabrika uzcelta bijušā Dievmātes sieviešu klostera (XVI gs.) vietā. Savulaik šeit ar nāvi sodīja cilvēkus J.Pugačovs.
Pēc Oktobra apvērsuma varas iestādes klosteri slēdza, bet apmēram 100 mūķeņu atteicās pamest šo vietu. Stāsta, ka tās noslēpumaini pazudušas. Stāsta, ka tās represētas - daļa nošauta galvenās baznīcas pagrabos. Ilgdzīvotāji stāstījuši, ka tajos briesmīgajos gados klostera pazemē čekisti turējuši politiski arestētos, tupat arī šāvuši. Drīzumā bazncu uzspridzināja, iespējams, slēpjot savu ļaundarību pēdas.
1942.gadā uz šejieni no Ļeņingradas evakuēja tabakas fabriku un tās darbinieces mūķeņu cellēs ritināja papirosus. Ļaudis savstarpēji sačukstējās, ka padomju vara nelāgi izdarījusies ar svētām lietām un nekā laba fabrikā nebūs. Tā arī notika - sāka spokties. Strādnieki, šoferi un apsargi, kam bija jādarbojas naktīs, sāka žēloties, ka "briesmīgas lietas notiek" - skanēja soļi tukšajos gaiteņos, nopūtas un pat klusa dziedāšana. Likās, ka kāds dveš pakausī.
Reiz viens no šoferiem visu acu priekšā izsprāga no pieliekamās telpas ar briesmīgu brēcienu. Atģidies, kategoriski ateicās stāstīt par notikušo, bet turpmāk šai telpā gājis iekšā tikai ar pret nešķīstību vērstu zāli rokās. 
Novēroja spokus arī vizuāli - tālienē peldošas cilvēku figūras plandošos apģērbos, līdzīgos mūku tērpiem. Lai gan neko sliktu tie nedarīja, tomēr tad ļaudis pārņēma trakas bailes. Pats slavenākais fabrikas spoks bija gaismojošs pleķis, kas atgādnāja sievietes siluetu garā tērpā.
2000.gadā fabrikas teritorijā veica arheoloģiskos izrakumus. Atrada daudz krustu, svētbilžu un cilvēku mirstīgo atlieku, starp tām arī bērnu. Tās pārapbedīja nelielā kapsētiņā blakus galvenajai baznīcai. Nesen tabakas fabriku no šejienes aizvāca un celtnes atdeva Kazaņas Dievmātes klosterim.

Nospiedums civilizācijā.
      Kazaņas katedrāle Pēterpilī. Sāka celt 1799.gadā.
      Kazaņas dzelzceļa stacija Maskavā.

Saites.
Tatārija.