Aliens

Kampučija

Valsts Indoķīnas pussalā.

Galvaspilsēta - Pnompeņa.
Nauda - riels, plaši izmanto ASV dolāru. Interesanti, ka viena no 1200 Mekongas zivju sugām ir riels, un tā ir tik populāra, ka tā nosaukta Kampučijas nauda. Tas skaidrojams ar to, ka, ilgi pirms īstas naudas parādīšanas, šo zivi izmantoja apmaiņai pret citām, cilvēkiem vajadzīgām lietām.

Vēsture. 
Amerikāņu un dienvidvjetnamiešu iebrukums (1970.g.). Par iebrukumu Kampučijā sauc militāro operāciju sēriju, ko veica amerikāņi ar Dienvidvjetnamas armijas palīdzību 1970.gada vasarā. Kampučijas kampaņa tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem Vjetnamas kara notikumiem. Sabiedrotie guva zināmus militārus panākumus, lai gan par to nozīmību vēl tiek diskutēts. Pašā ASV sabiedrība šo iebrukumu uztvēra neviennozīmīgi, un pēc tā sākās studentu nemieri.
Saskaņā ar Ženēvas konvenciju Kampučija bija neitrāla valsts, taču daudzskailīgo konfliktu rezultātā Vjetnamas teritorijā bija skaidrs, ka valsts tā vai citādi tiks ievilkta karadarbībā. Galu galā Kampučijas valdība sarāva diplomātiskās attiecības ar ASV un sāka atbalstīt komunistus. Formāli Kampučija turpināja saglabāt neitralitāti, un prezidents Džonsons nevarēja dot pavēli iebrukt tajā, aizliedza veikt jebkādas darbības svešajā zemē, kas bija izdevīgi komunistiem.
Pilsoņu karš (1970.g.). Tomēr 1970.gadā Kampučijā izraisījās pilsoņu karš. Valsts vadība atsāka satuvināšanos ar ASV un deva atļauju amerikāņiem veikt militārās operācijas Kampučijas teritorijā. Drīzumā Kampučijā notika valsts apvērsums un pie varas nāca amerikāņu ielikteņi. Komunistu situācija pasliktinājās - tos sāka izspiest no Kampučijas. Hošimina līdzgaitnieki izvērsa pretošanās darbību Kampučijas teritorijā pret valsts vadību. Tolaika ASV valdošajās aprindās tika pieņemts lēmums palīdzēt proamerikāniski noskaņotajai Kampučijas valdībai un Ričards Niksons deva pavēli iebrukumam Kampučijā. 
Amerikāņi grasījās izpildīt virkni uzdevumu: atbalstīt valdību, iznīcināt ziemeļvjetnamiešu nometnes, atrast un iznīcināt galveno komunistu štābu, pārliecināties par "vjetnamizācijas" politikas iedarbību, nodemonstrēt Hošiminam, ka karš vēl nav beidzies. Šāds notikumu pavērsiens izraisīja nebijušu saviļņojumu ASV, sākās studentu nemieri. Cilvēki uzskatīja, ka Niksons eskalē jaunu kara posmu, lai gan savas prezidenta kampaņas laikā bija solījis "panākt mieru." Visā valstī dedzināja virsnieku sagatavošanas nometnes, policisti šāva uz studentiem, kas ne reizi vien noveda pie bojā gājušajiem. Tomēr bija arī tie, kas prezidenta politiku atbalstīja - Ņujorkā norisinājās simttūkstošu demonstrācija kara atbalstam.
Militārie rezultāti bija diskutabli. Kambodžas iebrukumā gāja bojā vairāk kā 400 amerikāņu un ap 1000 dienvidvjetnamiešu karavīru. Komunisti zaudēja vairāk kā 13 000 cilvēku, lai gan daudzi šo skaitli uzskata par palielinātu. Iebrukums aizkavēja ziemeļvjetnamiešu lielu uzbrukumu, kuri bija spiesti pārgrupēties. Neskatoties uz liela skaita karabāzu, nometņu un materiālo rezervju iznīcināšanu, amerikāņu ģenerāļi uzskatīja, ka galvenās un stratēģiski svarīgākās ziemeļvjetnamiešu bāzes iznīcinātas netika.
Sarkano kmeru laiks (1975.-1979.g.). Kambodžas Komunistu partja jeb sarkanie kmeri nonāca pie varas 1975.gadā. Uzskata, ka šai laikā sarkanie kmeri nogalināja ap 1,7 miljonus cilvēku (precīzi nav zināms, bet uzskata ka tas ir dipazonā no 1,4–2,2. miljoniem cilvēku). Jāņem vērā, ka tolaik bija ap 7,5 miljonu kambodžiešu. Vismaz 200 000 no viņiem tika nozūmēti un aprakti tā sauktajos "nāves laukos" vairākās vietās valstī. Lai taupītu munīciju, viņus noglināja izmantojot āmuru, cirvjus, lāpstas un noasinātas bambusa nūjas. Daudzi upuri gāja bojā no spīdzināšaas, bada vai smaga piespiedu darba.
1978.gadā saspīlētu attiecību rezultātā Pola Pota armija iebruka Vjetnamā. Uzbrukums tika atsists un Vjetnama devās pretuzbrukuma, kā rezultatā sarkano kmeru režīms tika gāzts.
Sarkanie kmeri un reliģija. Reliģija tika pilnīgi aizliegta. Valstī nepalika neviena paša kristieša - tika nogalināti visi 60 000, visas baznīcas tika nopostītas. No musulmaņiem izdzīvoja tikai 4, kas bija paslēpušies džungļos, bet visas 114 mošejas tika sagrautas. paglābās tikai daži desmiti tūkstoši budistu, kurus tomēr pastāvīgi vajāja. 
Pilsoņu karš (?–1998.g.). 1979.gada 7.janvārī Pnompeņā ienāca Vjetnamas karaspēks un gāza sarkano khmeru režīmu. Vjetnama okupēja Kambodžu uz vairāk nekā 10 gadiem.
Sarkano kmeru noziedznieku vajāšana. Režīma vadonis Pols Pots mira dabiskā nāvē. Pret četriem vārdā nenosauktiem kmeru līderiem notiek izmeklēšana – domājams tie ir valsts vadītājs Kieu Samphans, Nuoms Če (Nuom Chea) un ārlietu ministre Lenga Sari. Kampučijas tribunāls izveidots pēc ilgstošām pārrunām starp ANO un Kampučijas valdību. Līdz šim bija apcietināts viens no režīma līderiem Kangs Keks Leu, pazīstams kā Dučs. Viņš vadīja bēdīgi slaveno Tuolslengas cietumu Pnompeņā, kur pirms nāves tika spīdzināti 16 000 cilvēku. 2007.gada septembrī apcietināja 82 gadus veco Nuonu Čea. Uzskata, ka pavēles Dučam deva tieši viņš. Pola Pota režīma līderis Nr.2, Nuoms Če, atbildot uz jautājumu, kāpēc sarkano kmeru režīms veica tik ekstrēmu revolūciju un iznīcināja veco kārtību, atbild, ka viņi iznīcināja visu slikto un ieviesa daudzas jaunas, progresīvas politikas.

Aplūkojamie objekti.
Pnompeņa. Valsts galvaspilsēta.

Tonle Sap. Indoķīnas lielākais ezers. Tajā ir peldošais ciemats, kur skola, darbs, mājas, tirgošanās un visa dzīve aizrit uz ūdens. Āzijas eksotika un kolorīts visā krāšņumā.

Kohkera. Koh Ker. X gs. Kmeru impērijas galvaspilsēta, džungļos ieslīgusi. UNESCO. Tajā ir vīģu sakņu apvītie Prasat Bram torņi un maiju piramīdām līdzīgais Prasat Thom reliģiskais komplekss.

Simerapa. "Siāmas sakāve" (kmeru val.). Otra lielākā Kampučijas pilsēta, pieturas vieta ceļotājiem uz svētnīcām. Ap 200 000 iedzīvotāju. 

Tūkstoš lingu upe. Kbal Spean. Džungļu upe, gar kuru pastaigājoties var ieraudzīt kmeru mākslas brīnumu - tūkstošiem reljefu un ornamentu, iegravētu upes gultnē.

Kumelas plakankalnes celtnes.

Ankoras svētnīcu komplekss. Grandiozs un apbrīnojums seno kmeru ķēniņu veikums.

Ankoras apkārtne.
      Bakenga kalns. Bakheng. No tā paveras  mistisks skats uz Ankoras torņiem, kas iznirst no džungļu jūras.
      Tapromas svētnīca. Gleznaina kmeru celtne ar, iespējams, stegozaura bareljefu.

Phnom Kulen. Svētākais kalns Kampučijā, kas glabā savus dabas un vēstures noslēpumus.
Kulena ūdenskritums.

Preah Vihear. UNESCO. Viena no lielākajām un mākslinieciski nozīmīgākajām kmeru svētnīcām. Atrodas pie Taizemes-Kampučijas robežas 550 m augstas plakankalnes klinšu malā. Tas apbalvo retos ceļotājus ar iespaidīgiem skatiem uz apkārtni no putna lidojuma.

Beng Mealea. Visromantiskākais no tā saucamajiem dzūngļu tempļiem, kas ieaudzis un saplūdis ar tropu mežu.
Samnak. Akmeņkaļu ciems, kur klintis tiek pārvērstas Budas statujās.

Sambor Prei Kuk. Senpilsētas drupas, kas kādreiz bijušas senās Čenlas valsts galvaspilsēta. Tā dominēja Indoķīnas reģionā pirms Kmeru impērijas izveidošanās.

Sinokvilla. Sihanoukville. Kampučijas slavenākais kūrorts. Piedāvā daudz mierīgāku un relaksētāku atpūtu nekā Taizemes kūrorti.
Ream Valsts dabas parks.
Kepas Valsts dabas parks.

Batabanga. 
      Slepkavošanas ala. Killing Cave. Vieta, kur Pola Pota diktatūras laikā iznīcināja cilvēkus - te ap 10 000 cilvēku. Nekopta vieta, slauc ziedojumus.
      Krokodilu ferma.
      Bambusu dzelzceļš. Pēc Pola Pota režīma sabrukuma radās daudz mazie vilcieniņi - norrie. 4 riteņi ar divām asīm, bambusa platforma ar nelielu motoriņu aizmugurē. Savu laiku vakstī bijis ap 600 km šādu sliežu ceļu, mūsdienās ap 100 km. Pretimbraucošie vilcieni samainās vienu vilcienu izjaucot un noceļot no sliedēm.

Ēdieni.
Kampotas pipari. Tos audzē kopš XIII gs. Izceļas ar saldenu garšu un īpašu ziedu, eikaliptu un  mētras aromātu. Sevišķu popularitāti tas ieguva franču valdīšanas laikā, kad to nogādāja Parīzes restorānos. Organiski audzēti un mēsloti ar bifeļu un sikspārņu kakām, tie atrodami tikai šajā dienvidu piejūras reģionā, kurā, pateicoties minerāliem bagātajai zemei, pipari iegūst īpašu garšas buķeti.

Saites.
Kmeri.
Kampučijas ķēniņi.