Ankora, Ankoras svētnīcu komplekss
Anghor-Thom - "Lielā pilsēta" (kmeru val.).
Sena kmeru pilsēta mūsdienu Kampučijas teritorijā, Kmeru valsts galvaspilsēta.
Atrašanās vieta. Kampučijas ZR, dažus km no Siemreapas pilsētas.
Vēsture. No IX–XV gs. bija Kmeru impērijas centrs.
IX gs. karalis Džasovarāms džungļu vidū uzcēla Ankoras karaļvalsts pirmo galvaspilsētu Džasodharapūru. Netālu no tās karalis uzcēla nelielu hinduistu templi.
Ap 1000.gadu bija pilsētas uzplaukuma laiks, kad tā aizņēma pat 190 km2, un tā bija pasaules lielākā pilsēta, kurā dzīvoja un strādāja 600 000 cilvēku. Liela mīkla zinātniekiem ir tas, ka vēl līdz VII gs šai teritorijā nebija ne pilsētu, ne ciemu, bet tad pēkšņi - tāda megapole.
XI gs. sākumā Surjavarmāns uzcēla Višnam veltītu svētnīcu-kapeni. Šī, pilsētas visskaistākā celtne, platībā aizņēma ap 2,5 km2 lielu teritoriju. Iespējams, tā ir vislielākā jebkad uzceltā reliģiskā celtne.
XI-XII gs. Ankoras karaļvalsts kļuva par milzīgu impēriju. Visā karaļvalstī tika izveidota irigācijas sistēma ar apjomīgām ūdenskrātuvēm. Tika uztaisīti 6 m plati no ūdeņiem pasargāti ceļi. XI gs. beigās tika uzcelta Ankortomas (Anghor-Thom) pilsēta. Ankoras tempļa kompleksu uzcēla XII gs.
Paša Ankoras tempļa celtniecība sākta XII gs. sākumā, kad kmeru ķēniņš Surdžavarmāns II nolēma uzcelt jaunu galvaspilsētu - tika uzceltas 500 svētnīcas, kas kopumā aizņēma 400 kvm. lielu platību. Vispirms šeit saimniekojuši hinduisti, bet vēlāk budisti. Ziedu laikos šeit esot dzīvojis ap miljons (!) cilvēku.
Kaut kad XII gs. Ankoru uz neilgu laiku ieņēma čampi (mūsdienu vjetnamieši), kurus pēc dažiem gadiem patrieca jaunais un 7.ķēniņš Džadžavarmāns VII. Jaunais ķēniņš par valsts reliģiju pasludināja budismu. Šī ķēniņa apmēram 40 valdīšanas gados tika uzbūvēta liela daļa no Ankoras svētnīcām, piemēram, Baijona svētnīca. Līdz ar viņa nāvi 1220.gadā faktiski tika pielikts pumkts Ankoras svētnīcu celtniecībai.
Nākamie valdnieki cēla katrs savu svētnīcu, tomēr neradīja eko īsti paliekošu.
Ķēniņš Džadžvarmāns atkal deva priekšroku hinduismam un Ankorā tiek pabojātas Budu statujas.
Apmēram XIV vai XV gs. kompleksu pārņēma budisti. Angkoras tempļu komplekss pastāvēja līdz XV gs. vidum, kad siāmiešu karavīri izlaupīja un daļēji izpostīja to. Šajā laikā sabruka milzīgā Ankoras impērija un tempļu komplekss nonāca Siāmas karaļu īpašumā. Kmeri pārnesa galvaspilsētu uz tagadējo Pnompeņu.
Ankoras panīkums. Pilsētas straujā panīkšana vēsturniekiem nav saprotama.
Saskaņā ar budistu leģendu, kmeru ķēniņu aizvainojis viens no priesteru dēliem, tādēļ tas pavēlējis puisēnu noslīcināt ezerā. Par atbildi saniknotais dievs izvedis Tonlesapa ezeru no krastiem un iznīcinājis pilsētu.
Pētnieki izvirzījuši vairākas panīkumu skaidrojošas hipotēzes. Piemēram, ka pilsēta panīka arī vides degradācijas dēļ, jo kmeri izcirta pilsētas apkaimē kokus, augsne kļuva nestabila, nogulas ūdenī aizsprostoja Ankoras kanālus. Tomēr Ankora bija plaukstoša pilsēta, jo auglīgā augsne deva 3 ražas gadā. Tonlesapa ezers maksimāli platībā sniedzās līdz pilsētai un bija bagātīgs ar zivīm. Meži deva pilsētai koksni un medījumus. Tik liela pārtikas nepietiekamība tomēr nevarētu būt bijusi.
Cita versija pilsētas kraha pamatā tomēr liek militāra iebrukuma varbūtību. Pēc tam, kad 1171.gadā kmeru ķēniņš Džaijavarmāns VII zaudējis ticību hinduistu dievu aizsardzībai, viņš sāka izplatīt budisma pacifistiskos principus. Rezultātā 1431.gadā iebrukušajam siāmiešu karaspēkam izrādīta pavisam vāja pretestība.
Sarkano kmeru laikā. Valdības un sarkano kmeru militārajās cīņās komplekss cietis no ložu un artilērijas apšaudēm. Pēcāk daudzas skulptūras un bareljefi ir izlauzti un pārdoti. 90.gadu otrajā pusē ir sākti atjaunošanas darbi.
Mūsdienās Ankora attēlota Kampučijas valsts karogā.
Atklāšana un izpēte. 1600.g. Angkoras tempļu kompleksā apmaldījās un pazuda portugāļu grupa.
Pirmais eiropietis, kas pēc ilgāka pārtraukuma atkal nonāca Ankorā, bija franču misionārs Šarls Emīls Buivo. Sajūsmināts viņš rakstīja: "Es uzgāju majestātiskas drupas - visu, kas bija palicis, pēc vietējo iedzīvotāju vārdiem, no karaļa pils."
1861.gada 22.janvārī, saņēmis Siāmas karaļa atļauju, franču ceļotājs Anrī Muo (Henri Mouhot) no jauna atklāja Ankoras svētnīcu kompleksu Kampučijas džungļos. Muo saskaitīja vairāk nekā 100 svētnīcu.
1907.gadā Francija panāca, ka Siāma atdot Ankoras apgabalu Kampučijai. Tempļu kompleksā sākās atjaunošanas un izpētes darbi, kas ar pārtraukumiem karu un brīvības cīņu laikā turpinās līdz pat šai dienai.
Lielu palīdzību Ankoras tempļu restaurācijā Kambodžas zinātniekiem sniedz franču, itāļu, japāņu un amerikāņu speciālisti.
Daudzas no svētnīcām atklāti tikai nesen. Dučiem tempļu uzgāja amerikāņu kosmosa pētnieki no gaisa. NASA to veica ar moderniem radariem, kas atsedza seno būvju vietas un beigu beigās darbs vainagojās ar jaunu Ankoras karti. Tajā ir ap 1000 cilvēku veidotu dīķu un vismaz 74 jau sen izzuduši tempļi.
Lidara tehnoloģijas izmantošana. LiDAR mērījumus, kuri Ankoras tempļu rajonā tika uzsākti 2012.gadā, vada Sidnejas universitātes (Austrālija) arheologs Deimians Īvenss (Damian Evans). Īvensa komanda, izmantojot LiDAR datus, kas iegūti no helikoptera ar lāzeru skenējot 370 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, atklāja, ka Ankoras teritorija bija vēl lielāka, nekā līdz tam domāja pētnieki. Zinātnieki jaunajā Ankoras kartē ieraudzīja senu, zudušu lauksaimniecības terašu un rīsu lauku pēdas. Tas nozīmē, ka senajā kmeru galvaspilsētā dzīvoja daudz lielāks skaits cilvēku. Karte parādīja, ka pilsēta bija plānota režģa rakstā.
Arhitektūra. Ankortoma bija nocietinātā vecpilsēta. Milzīgs tempļu komplekss. Kmeru arhitektūras pērle. Vairāki simti (pat 1000!) tempļu.
Platība ap 150 (160?) km2. Mūsdienu zinātnieki min pat gluži neiedomājamu skaitli – 1000 km2 centrālajai pilsētas daļai, un ap 3000 km2 perifērajai daļai, bet lielāko platību klāj džungļi.
Celta XI gs. beigās. Pilsētu apņem varens 6 m augsts un 8 m biezs kvadrātveida aizsardzības mūris. Cietokšņa dienvidu vārtu kreisajā pusē atrodas 54 akmenī kalti hindu dievi, kas velk svēto čūsku Nagu. Ap 100 dievnamiem (nez kādēļ daži saka, ka to esot 72). Savos ziedu laikos tā bijusi lielākā pilsēta uz Zemes, tajā dzīvojuši no 0,5–1 miljonam cilvēku. No daudziem tempļiem gan pāri palikusi tikai gruvešu kaudze.
Savukārt otrā pusē stāv tiktpat liels skaits akmenī kaltu dēmonu figūru. Pilsētu pa perimetru apjož dziļš ar rokām rakts grāvis. Senos laikos pilsētā dzīvojuši 200 000 karalim pietuvinātu cilvēku. Vienkāršie cilvēki Anghor-Thom varēja iekļūt tikai ar caurlaidēm. Ieejot pilsētā pa dienvidu vārtiem, uz ienācēju no 23 m augstajiem piramīdveida torņiem noraugās sadēdējušas Brahmas, Višnas un Šivas smilšakmenī cirstas galvas.
Lielo pilsētu pie dzīvības uzturēja sarežģīta ūdensapgādes sistēma kas apliecina kmeru izcilās inženierprasmes. Viņi bija novirzījuši upes tecējumu uz pilsētas centru. Ūdensapgāde bijusi tik laba, ka kmeri cauru gadu varēja audzēt rīsus.
Aplūkojamie objekti.
Angkor Wat. Galvenais Ankoras impērijas templis un lielākā reliģiskā celtne pasaulē (???). Centrālais templis. Tā pieci torņi simbolizē hindu dieva Višnas mājvietas – Meru kalna piecas smailes. Tam ir aizsarggrāvis un ārējais mūris 3,6 km garumā, kuri simbolizē okeānus un apkārtējās kalnu grēdas.
XII gs. celtais templis aizņem 200 hektāru lielu platību. Ankoras templis ir veltīts Višnam. Vēlāk to pārņēma budisti. Zinātnieki uzskata, ka savdabīgā tempļa arhitektūra atspoguļo hindu kosmoloģijas atziņas par Visuma uzbūvi. Tempļa galvenā fasāde orientēta pret rietumiem. Tas simbolizējot dievu mājokli - Meru kalnu. Uz Ankoras templi pāri 190 m platam, ar rokām raktam grāvim ved ar akmens plātnēm izklāts ceļš. Grāvis kādreiz bijis pildīts ar ūdeni, kas simbolizējis Kosmosa okeānu, kas no visām pusēm apņem Meru kalnu.
Senie celtnieki, būvējot templi, panaca optisku ilūziju. No tālienes templis izskatās neliels, bet, pienākot klāt, tas izaug par gigantisku celtni. Piramīdveida templim ir trīs terases ar galerijām. Tam ir pieci torņi, kas atrodas uz augšējās terases. Lielākais - 31 m augstais tornis atrodas terases vidū, pārējie četri mazākie atrodas terases stūros. Apakšējā terasē aplūkojami 2 m augsti akmenī izcirsti bareljefi, kuros attēlotas ainas no khmeru dzīves. Vidējā terasē - ap 2000 apsaru (kailu dejotāju) figūru. Augšējā terasē galeriju sienas grezno zemcilņi, kuros attēloti notikumi, kas aprakstīti senindiešu eposos "Mahabhārata" un "Ramajana."
Ankoras tempļa kompleksa astronomiskā nozīme. Ankoras tempļa galerijas un stēlas izvietotas tā, ka novērotājs var fiksēt Saules vai Mēness stāvokli, kad tie atrodas kritiskos punktos. Astronomisko novērojumu precizitāte sasniedza 0,5 grādus. Kāds ķīniešu ceļotājs, kurš Ankoras templi apmeklēja XIV gs., rakstīja, ka "tur ir cilvēki, kuri zina astronomiju un māk aprēķināt Saules un Mēness aptumsuma periodus."
XX gs. Kampučijas zinātnieki, pētīdami Ankoras templi, nolēma mērīt tempļa daļas ar garuma vienību, kuru izmantoja senie celtnieki. Šī mērvienība bija hat. Viens hats atbilst 0,43545 m. Zinātnieki ieguva pārsteidzošus rezultātus.
Izmērot attālumus no vārtiem līdz tempļa sienai, no ieejas pirmā pakāpiena līdz tempļa pirmajam pakāpienam, no ieejas līdz tempļa centram tika iegūti skaitļi - 1734,416; 1296,07; 867,03; 439,78. Zinātnieki secināja, ka Ankoras svētnīcas proporcijās iekodēti skaitļi, kas izsaka hindu četru laikmetu (jugu) ilgumu:
1. Krita Juga - 1728000-1734,416.
2. Treta Juga - 1296000-1296,07.
3. Dvapara Juga - 864000-867,03.
4. Kali Juga - 432000-439,78.
Vai tā ir tikai sakritība? Tālāk zinātnieki ieguva vēl pārsteidzošākus rezultātus:
- attālums starp galeriju un ... (?) ir 29,53 hati. Šis skaitlis ar precizitāti līdz 0,01 izsaka lunārā mēneša ilgumu,
- tempļa Z-D un A-R asu summa ir 365,37 hati. Skaitlis ar precizitāti līdz 0,13 atbilst Zemes apriņķošanas laikam ap Sauli.
Baiona templis. Bayon. Tūkstoš Budu svētnīca - fotogrāfu sapnis. Atrodas Anghor-Thom centrā. Celts karaļa Džaijavarmana VII valdīšanas laikā. Pa pusei sabrukušais trīsstāvu templis bija prasmigi būvēts. Milzīgie akmens bluķi ar bambusa plostiem un ziloņiem transportēti no 50 km attālajām akmeņlauztuvēm. Akmeņi savā starpā salikti precīzi bez saistvielām. Apkārt galvenajam centrālajam 45 m augstajam tornim tika uzbūvēti 52 kvadrātveida tornīši. Uz katras tornīša sānu plāksnes tēlnieki akmenī izcirta 216 vienādas sejas ar saplacinātu degunu un biezām lūpām. Savulaik torņi bija apgleznoti ar Ķīnas sūtņa dāvināto zelta pulveri. Ar laiku zeltījums izzuda. Tempļa ārējās sienas greznoja lieliskā tehnikā veidoti zemcilņi. Tie reālistiski atainoja senās Angkoras impērijas valdnieku un pavalstnieku dzīvi vairāk nekā pirms 800 gadiem. Ļoti izteiksmīgi gandrīz kilometru garajā mākslas darbā bija attēlotas uz kaujas ziloņiem sēdošo ankoriešu cīņas pret Siāmas karavīriem, uzvaras svētku svinības, kāzas, dzemdības, krokodilu medības un pat utu lasīšana no bērna galvas.
Preah Khan. "Svētais Zobens," templis. To savulaik karalis Džaijavarmans VII izmantojis kā pagaidu rezidenci jeb pili. Ar mūri un aizsarggrāvi ieskautajā tempļa teritorijā no seniem laikiem gan saglabājies no akmens celtais templis ar diviem lieliem baseiniem. Tempļa sienas rotā 16 lieliski zemcilņi. Karalim Džaijavarmanam VII bijušas 300 sievas. Viņas katru vakaru gājušas baseinā peldēties. Karalis sēdējis malā un vērojis savas sievas. Tai, kura visvairāk iepatikusies, metis ar speciālu gumijas bumbiņu.
Baphoun templis. Mūsdienās pa tempļa drupām lēkā mērkaķi. Templis ar 40 m garo Budas statuju celts XI gs. vidū. Stipri cietis sarkano kmeru valdīšanas laikā - tika nopostīts gandrīz līdz pamatiem.
Lepras karaļa kalns. Kalns esot speciāli uzbērts, lai uz tā varētu novietot ar lepru mirušā karaļa Jasovarmana statuju. Statuja izgatavota no mīksta smilšakmens un karalis attēlots Jamas - hindu nāves dieva izskatā.
Ziloņu terase. Tā rotāta ar ziloņu un garudu (debesu ērgļu) statujām. Ziloņu terasē notikušas svinīgas pieņemšanas tālu zemju valdniekiem un sūtņiem.
Pre Rup. Piramīdveida hinduistu svētnīca.
Neak Pean. Peldoša svētnīca.
Ta Som. Džungļu aprīta budistu svētnīca.
Preah Khan. Džungļu aprīta budistu svētnīca.
Banteai Srei. Dēvē par dārgakmeni Ankoras kronī jeb Ankoras dārgumu kastīti, jo šajā nomaļajā svētnīcā kmeru māksla sasniegusi savu augstāko virsotni.
Senākie tempļi. I gs. karaļa Indravarmana valdīšanas laikā tika uzcelts Šivam veltītais Bo Kong templis. Tajā paša laika uzcēla arī Preah Ko templi ar sešiem torņiem.
Ankoras apkārtne.
Tapromas svētnīca. Nezin, vai to var uzskatīt par Ankoras pilsētas daļu, jo tas ir atsevišķs celtņu komplekss un atrodas 1 km attālumā no Ankoras.
Bakenga kalns. Bakheng. No tā paveras mistisks skats uz Ankoras torņiem, kas iznirst no džungļu jūras.
Raksti.
Ar lāzeru meklējot seno civilizāciju liecības un pētot citas pasaules.