Kīrs II Lielais (558.-530.g.pmē.)
Persiski - کوروش بزرگ, Kuruš.
Ahemenīdu dinastijas Persijas ķēniņš no 558. līdz 530.g.pmē.
Radniecība. Dēls - Kambīzs II (nākamais ķēniņš).
Dzīvesgājums. Dzimis ap 600.-598.g.pmē.
Persiešu ķēniņš no 558.-530.g.pmē. Nodibināja pirmo lielo persiešu valsti, jo veica iekarojumus.
558.g.pmē. vadīja persiešu cilšu savienību.
553.g.pmē. sacēlās pret mēdiešiem.
550.g.pmē. Kīra II vadītā sacelšanās beidzās ar pilnīgu uzvaru pār Mēdiju, gāza tās pēdējo ķēniņu Astiagu un pieņēma Mēdijas ķēniņa oficiālo titulu.
Pēc tam iekaroja Partiešu valsti, 546.g.pmē. - Līdiju un citas Mazāzijas piekrastes grieķu valstiņas.
Laikā starp 545. un 539.gadiem sagrāba Drangiānu, Margiānu, Horezmu, Sogdiānu, Baktriju, Areiju, Hedrosiju, Haumavargas skitu teritoriju, Satagīdiju, Arahosiju un Handhāru.
Karagājiens Divupē. Iebruka Divupes zemēs, kur sakāva tobrīd valdošo Asīriju, ieņēma Nīnivi.
538.g.pmē. ieņēma Bābeli, bet pirmais no iekarotājiem nenopostīja to (laikam tādēļ, ka priesteri labprātīgi atvēra pilsētas vārtus). Kad viņš ienāca ieņemtās Bābeles Marduka svētnīcā, pats dievs Marduks devās tam pretī un tie abi sadevās rokās. Kīru tik ļoti pārsteidza Bābeles torņa izmēri, ka viņš lika pagatavot sev kapakmeni maza Etemenanki izskatā.
Valstis, kas atradās uz rieteņiem no Bābeles līdz pat Ēģiptes robežām, Kīram II padevās labprātīgi.
Kīrs II atjaunoja Babilonas, Asīrijas, Elamas un Jūdejas svētnīcas, kā arī Bābeles pilsētas sienu. Bābele kļuva par vienu no viņa rezidencēm - pieņēma titulu "Bābeles ķēniņš, valstu ķēniņš."
Žīdus palaida mājās no Bābeles gūsta, tādēļ žīdi viņu godā.
Karagājiens pret masagetiem. 530.g.pmē. jūlijā Kīrs II devās karagājienā uz Vidusāziju pret masagetu ciltīm. Par šiem notikumiem mums stāsta Hērodota "Vēsture."
Viņa karaspēks nonāca pie Araksas upes, kur to otrā krastā sagaidīja masagetu ķēniņiene Tomirisa (570.-520.g.pmē., vārds nozīmē "tā, kuras tēls/figūra ir lielisks"). Tomirisa Kīram piedāvāja izvēli cīnīties vai nu persiešu, vai masagetu teritorijā. Kīra izvēlētā gadījumā tiktu nodrošināta mierīga karaspēka pārcelšanās pāri upei - vai nu triju dienu attālumā no upes atkāpjas Tomirisas karaspēks un ļauj nākt pāri upei Kīra persiešiem, vai arī atkāptos persieši un ļautu upei pārcelties masagetiem.
Hērodots vēsta, ka tai laikā visus svarīgākos lēmumus persieši pieņēmuši vīna dzeršanas laikā. Kāds persiešu sagrābts gūsteknis ieteicis Kīram apdzirdīt pie vīna neradušos masagetus. Tāpēc persieši upurēja ienaidniekam vairākas vājas priekšējās karaspēka vienības, lai varētu masagetiem kā kara laupījumu atstāt vīna krūkas. Tā arī notika - masageti piedzēras un viņus viegli uzveica persieši, sagūstot to karavadoni - Tomirisas dēlu.
Tad Tomirisa pie persiešiem nosūtīja ziņnesi, kas pauda ķēniņienes gribu: atbrīvot viņas dēlu un aizvākties no masagetu zemēm. Pretējā gadījumā: "Zvēru tev pie Saules dieva, masagetu valdnieka, es tiešām piedzirdīšu tevi ar asinīm, lai cik tu būtu nepiesātināms."
Tomēr Tomirisas dēls nodūrās ar zobenu, bet ķēniņiene saķērās cīņā ar iebrucējiem. Persieši tika pilnīgi sakauti un Kīrs II Lielais krita kaujā. Ienaidnieki Kīra II galvu iemetuši maisā (burdjukā) ar cilvēku asinīm, teikdami: „Tu alki asiņu, dzer tās, cik gribi!”
Apskatāmie objekti.
Kīra II Lielā kapene Pasargadā. Mūsdienu Irānā.
Avoti. Kīra II tēls atstājis nozīmīgu nospiedumu antīkajā literatūrā. Piemēram, viņam veltīta Ksēnofonta "Kīropēdija."
Saites.
Persijas ķēniņi.
