Krievpadomju režīma veiktās un plānotās masu deportācijas
Bērnībā nevarēju līdz galam saprast, kāpēc manai vecmammai bija zvērīgs naids pret PSRS, pēc tam arī pret Krieviju. Izaugu, nebūdams Krievijas fans, bet arī neienīdu. Līdz 2014.gadam, kad jau kaut kas manā uztverē mainījās. Kopš vakardienas es esmu sava vecmamma. /Ģirts Kalniņš, Tviteris, 25.02.2022./
Tautu piespiedu pārvietošana kā metode pasaulē tikusi pielietota visos laikos. Jaunturki XX gs. sākumā pārvietoja armēņus, kas vēsturē iegājis kā armēņu genocīds. Cariskā Krievija bieži pārvietoja nekrievu tautas, īpaši tas izpaudās kareivīgo Kaukāza tautu koloniālajā politikā.
Krievpadomju režīmam nelojālos iedzīvotājus lielinieku vara sāka pārsūtīt jau V.Uļjanova (vairāk pazīstams ar kriminālo iesauku Ļeņins) laikā. Kaukāza laupītāja Jāzepa Džugašvilla (vairāk pazīstams ar kriminālo iesauku – Staļins) valdīšanas laikā šī „metode” tika izmantota jau vērienīgi un pēc Latvijas okupācijas 1940.gada 17.jūnijā skāra arī mūsu zemi. Šai nelielajā rakstiņā esam tās apkopojuši.
Lūk, šī režīma organizētās deportācijas:
1920.gada 17.aprīlis – izsūtīti 45 000 Teras kazaku no 8 staņicām. Tā ir pati pirmā padomju režīma masveida izsūtīšana.
1930.gads – izsūtīti „sociāli bīstamie elementi no Ukrainas PSR un Baltkrievijas PSR pierobežas zonas.”
1930.-1933.g. – izsūtīti vairāk kā 1 miljons „1. un 2.kategorijas kulaku.”
1935.gads – pirmā etniskā „tīrīšana.” Staļins no Ļeņingradas apgabala uz dažādām vietām Krievijā un Vidusāzijā izsūta 412 000 somu un ingru (ingermanlandiešu).
1936.gads – 45 000 vāciešu un poļu pārvietoja no Ukrainas PSR pierobežas uz Karagandas apgabalu Kazahijā.
1937.gads – pārvietoja 172 000 korejiešu.
1939.–1940.gados - 1,5 miljonu cilvēku izsūtīšana no okupētās Austrumpolijas. Tad pat arī bēdīgi slavenā Katiņa.
1940.gads – no Murmanskas apgabala (tālu ziemeļos!) izsūtīja"cittautiešus" (inonacionaļnosķi).
1941.gada 22.maijā - izsūtīja cilvēkus no tā saucamās Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas, proti, PSRS saskaņā ar Molotova-Ribentropa līguma slepeno protokolu okupētās Polijas daļas.
1941.gada 12.-13. jūnijā - izsūtīja no Moldāvijas.
1941.gada 12.-13. jūnijā izsūtīja no Igaunijas un Lietuvas. Kopumā no Baltijas valstīm izsūtīja ~40 000 cilvēku.
1941.gada 13.-14.jūnija izsūtīšana Latvijā.
1941.gada 19.-20. jūnijā izsūtīja no Baltkrievijas.
II Pasaules kara sākumā vēl deportēja vāciešus un somus.
1943.gadā izsūtīja karačajiešus.
1943.gada 28.-29.decembrī izsūta kalmikus.
1943.-1944.gadi – izsūtīja čečenus, arī Krimas tatārus par sadarbību kara laikā ar vāciešiem.
1945.–1953.gadam izveda uz nāvi notiesāto un nošauto „dzimtenes nodevēju” ģimenes locekļus.
1945.gada 5. un 6.februārī - no Rīgas izveda visus vāciešus, bezvalstniekus un viņu ģimenes locekļus.
1949.gada 25.marta izsūtīšana Latvijā.
1950.gada 15.oktobra PSRS Iekšlietu ministrijas slepenā pavēle Nr.0707 uzdeva izpētīt arhīvos esošos dokumentus un sastādīt aizdomās turamo personu kartes. Laikā no 1951.-1953.gada 5.septembri Latvijā sastādītas kartītes par 94 736 personām. Pēdējā staļinisma izpausme.
1951.gada martā - jehoviešu izvešana (laikam no Latvijas/Rīgas?).
1951.gadā deportēja uz Sibīriju un Kazahijas austrumiem lielu daļu no Gruzijā dzīvojošajiem Kurdistānas žīdiem lahluhi.
1952.gadā – 6000 kulaku deportācija no okupētās „Rietumbaltkrievijas.”
1960.gadā iznāca PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāja Leonīda Brežņeva 1.decembra dekrēts „Par sevišķi bīstamu personu aizturēšanu un ieslodzīšanu labošanas darba nometnēs kara gadījumā Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Baltkrievijā un Čečenijā-Ingušijā.” To vairs nevar uzvelt Staļinam, jo darbību neveica visā PSRS teritorijā, bet gan nacionālajās nomalēs. Visos kara komisariātos tika uzskaitītas vispirms visas politiski sodītās personas un iekļautas 0201 speckontingentā izsūtīšanai.
