Baltā piramīda
Daudz leģendu apvij slaveno „Balto piramīdu.” Tā esot pasaulē lielākā piramīda. Informācija par šo celtni ir pretrunīga un strīdīga. Vācu vēsturnieks Jergs Dendls domā, ka tās milzu izmēri ir pārspīlēti. Patiesībā Balta piramīda nav tik milzīga, kā daudzos populārzinātniskos darbos tiek lēsts. Tā laikam domā arī Valters Hains (Valter Hain), kurš mistisko „Balto piramīdu identificē ar Maolinga mauzoleju.
Atrašanās vieta. Centrālā Ķīna, apmēram 100 km uz DR no Siaņas, Šanksī provincē. Kāds kompānijas Flying Tigers darbinieks 40.gados ir precīzi atzīmējis piramīdas atrašanās vietu – 40 jūdžu uz DR no Siaņas, Kvin-Ling-Šanas kalnājā garas ielejas galā, laikam jau Tibetas teritorijā. Apvidus ārkārtīgi grūti sasniedzams pa zemes ceļu. Te eksistē militārs liegums, jo tuvumā it kā atrodoties Ķīnas kosmosa izpētes programmas raķešu palaišanas bāze.
Precīza Baltās piramīdas atrašanās vieta tomēr tā arī nav zināma, visdrīzāk tā ir kāda mūsdienās visai labi zināma celtne.
Baltās piramīdas iespējamais vecums. Lai arī neviens zinātnieks nav pētījis Balto piramīdu, tās vecums tiek lēsts uz aptuveni 2500 līdz 4500 gadiem.
Atklāšana un izpēte.
Pirmā atklāšana. Iespējams, ka Balto piramīdu savā dienasgrāmatā piemin amerikāņu tirdzniecības pārstāvji E.M.Šroders un O.Māmans, kuri 1912.gadā uzturējās Šansī provincē. Viņi ziņo, ka Cinlina kalnos uzdūrušies milzīgai piramīdai, kuras augstums varētu būt 300 metri.
Šo būvi XX gs. 30.gados nofotografēja vācu aviācijas pionieris Kastellas grāfs Vulfs Dīters (Lūks Birgins „Arheoloģijas noslēpumi”).
Džeimsa Gosmena atklājums. Jau drošākas ziņas ir no Otrā pasaules kara beigām, kad 1945.gada Otrā Pasaules kara pēdējās dienās ASV gaisa spēku pilots Džeimss Gosmens saņēma uzdevumu pārlidot Kvin-Ling-Šanas kalnāju DR no Siaņas un novērot iespējamu japāņu militāro vienību pārvietošanos. Lidotājs, taisīdams virāžas virs kalnu grēdu gravām, mēģinot ieraudzīt ienaidnieku (japāņu) vienības, kādā kalnu sānu gravā ieraudzīja milzīgu piramīdu. Viņa armijas kartē šāda celtne nebija atzīmēta. Nevarēdams nolaisties, celtni vairākkārt apriņķo un pat nofotografē.
Protokolā pilots rakstīja: „Lidoju ap kādu kalnu, un tad nonācām virs kādas līdzenas ielejas. Tieši zem mums atradās gigantiska balta piramīda. Izskatījās kā pasakā. Piramīdu sedza zaigojošs baltums. Tas varēja būt arī metāls vai kaut kāds akmens veids. Tā bija pilnīgi balta no visām pusēm. Bet visievērojamākā bija smaile, liels gabals dārgakmenim līdzīga materiāla. Mums nebija iespējams nolaisties, mēs gan to labprāt būtu darījuši. Veidojuma diženums mūs dziļi iespaidoja.”
Lidotāja fotogrāfija uz nākamajiem 45 gadiem nozūd ASV armijas slepenajos arhīvos. Taču kopš tā laika vairs nerimstas runas par Ķīnas piramīdām.
Laikam tieši Gosmens 1957.gadā nofotografējis piramīdu, un attēlu publicējis Life Magazine.
Morisa E.Šīhensa lidojums. Divus gadus pēc piramīdas atklāšanas celtni no jauna ierauga pilots vārdā Moriss Šīhenss. Viņš dzimis 1902.gada 14.maijā Ilionoisas pavalstī. 30 gadu beigās bijis valdības padomnieks Ķīnā. No 1945. līdz 1947.gadam vadījis lidsabiedrību TWA. Šai laikā tad viņam arī izdevies aplūkot noslēpumaino piramīdu.
1947.gadā 28.martā pulkvedis Moriss E.Šīhenss, Trans World Airlines Tālo austrumu nodaļas direktors, sniedza interviju New York Times, kurā viņš apgalvoja, ka viņš, lidojot 40 jūdzes uz DR no Siaņas, redzējis gigantisku piramīdu. „Es biju apburts no tās nevainojamās piramidālas formas un tās milzīgajiem izmēriem,” - sacīja Šīhens. Divas dienas pēc ziņojuma, tas pats laikraksts publicēja fotogrāfiju, kuru vēlāk piedēvēja Gosmenam.
New York Times 1947.gada 28.martā rakstīja: „Amerikāņu lidotājs atklājis gigantisku piramīdu!
Amerikas Savienoto Valstu Gaisa militāro spēku pulkvedis paziņoja, ka, lidojot virs nomaļa kalnu apvidus Ķīnas dienvidrietumos (64 kilometrus no Šansī provinces administratīvā centra Siaņas), viņš ieraudzījis piramīdu, salīdzinājumā ar kuru slavenās ēģiptiešu piramīdas izskatās gluži kā punduri! Saskaņā ar pilota novērojumiem atklātās būves augstums pārsniedz 300 metru, bet pamatnes platums - 450 metrus! Līdzas atrodas otra piramīda, kuras izmērs ir mazāks."
Lidojuma laikā pulkvedis Moriss Šīhens līdzas Baltajai piramīdai redzēja vēl vienu, tikai mazāku piramīdu - abas atradās šaurās ielejas tālākajā galā - absolūti nepieejamā rajonā. Ielejas tuvākajā rajonā pulkvedis ievēroja simtiem cilvēku kapu. Viņš sacīja: „Ja es „Balto piramīdu” būtu ieraudzījis kara laikā, nevienam nebūtu par to teicis. Neviens neticētu, jo nav saprotams, kāpēc tik liels un neapšaubāmi cilvēku roku darināts objekts varēja palikt pasaulei nezināms.
Pulkvedis Moriss Šīhenss miris 1975.gada 27.februārī Veikavillā Kalifornijas pavalstī, kur vēl pašlaik dzīvo viņa dēls Donalds E.Šīhenss, kurš labi atceras tēvu stāstām par Ķīnas piramīdām: to viņš redzējis jau kara laikā un tad atkal 1947.gadā, kad bijis lidsabiedrības TWA dienestā. Šīhenss juniors domā, ka lidojumā piedalījušies arī citi kompānijas darbinieki, un viņu piezīmes tāpat varētu saturēt kādas ziņas par piramīdu. Pulkveža dēls Donalds E.Šīhens apgalvo, ka viņa tēvs „Balto piramīdu” redzējis jau kara laikā un tad atkal 1947.gadā, kad bijis lidsabiedrības Trans World Airlines dienestā. Pulkveža dēls ir pārliecināts, ka lidojumā piedalījušies arī citi šās kompānijas direktori, un, ka viņu īpašumā varētu būt gigantiskās piramīdas zīmējumi un fotogrāfijas.
Raksts par pulkveža lidojumu virs Ķīnas piramīdām publicēts New York Times 1947.gada 28.marta numurā.
Kāds Flying Tigers darbinieks. Precīzi atzīmējis piramīdas atrašanās vietu. Tāpat minējis, ka šai piramīdai blakus bijusi vēl kāda, bet krietni mazāka. Ielejā bijuši arī „simtiem mazu kapiņu.”
Oficiālā reakcija. 1947.gada 1.aprīlī amerikāņu laikraksts Los Angeles Times publicēja paziņojumu, kurā atsaucoties uz Šansī provinces vadību, bija rakstīts sekojošais: „Vakar Šansī provinces valdība publiskoja ekspertu slēdzienu par „Balto piramīdu.” Saskaņā ar šo slēdzienu „Otrās Lielās piramīdas” atklāšanas faktam nav nekāda reāla pamatojuma!”
Pēc trim nedēļām Karaliskās Āzijas vēstures izpētes biedrībā tika nolasīts ziņojums „Paziņojumi par gigantisko „Balto piramīdu” izsauc nopietnas šaubas.” Ziņotājam iebildis sinologs Artūrs Poups. Viņš pauda viedokli, ka zināšanas par piramīdu celtniecību „aiztecējušas” no Rietumāzijas uz Ēģipti.
Vietējie nostāsti. Siaņā dzīvojošie ķīnieši slepus pārstāstījuši nostāstus par piramīdām pilsētas tuvumā.
Baltās piramīdas fotouzņēmumi. Gigantisko piramīdu XX gs. 30.gados pirmais nofotografēja vācu aviācijas pionieris Kastellas grāfs Vulfs Dīters (Lūks Birgins „Arheoloģijas noslēpumi”).
1945.gadā, lidojot virs Cinlina kalniem, Balto piramīdu no lidmašīnas nofotografēja amerikāņu lidotājs Gosmens. Gosmena uzņemtā fotogrāfija pirmoreiz publicēta 1986.gadā Austrālijā, 1994.gadā sākumā ar šo fotogrāfiju vācu lasītājus iepazīstina Hārtvigs Hausdorfs (Lars A.Fišingers „Dievu laiki”). 1947.gada 30.martā New York Sunday Times publicēja rakstu par Balto piramīdu un tās fotogrāfiju, kuru 1945.gadā bija no lidmašīnas uzņēmis Gosmens un, kas visai ātri tika aizmirsta (Valters Hains).
1947.gadā šo piramīdu sava lidojuma laikā redzēja pulkvedis Šīhenss un, liekas, arī to nofotografēja. Šo fotogrāfiju publicēja jaunzēlandiešu pētnieks Brūss L.Ketījs savā grāmatā The Bridge to Infinity, kas tika izdota 1983.gadā.
Baltās piramīdas fotogrāfija bija publicēta arī divu austrāliešu autoru Braijana Krovleja (Brian Crowley) un Džēimsa J.Hurtaka (James J. Hurtak) grāmatā "Marsa seja" (The Face on Mars), 1989.gadā. Austrālieši šīs fotogrāfijas kopiju nosūtīja Valteram Hainam, kurš to savukārt pārsūtīja Pēterim Krasam, pazīstamam austriešu grāmatu autoram un Ķīnas pētniekam. Valtērs Hains šo fotokopiju publicēja savā grāmatā " Marsa seja" (Das Marsgesicht), 1995. gadā.
Brūsa L.Ketīja pētījumi. 1978.gadā jaunzēlandiešu pētnieks Brūss L.Ketījs sāka nodarboties ar milzīgās piramīdas mīklu. Pēc kādas sarakstes ar ķīniešu sūtniecību un ASV gaisa spēkiem viņš ievēroja 1947.gadā uzņemto fotogrāfiju. Vēlāk viņš šo attēlu publicēja pirmajā savas grāmatas The Bridge to Infinity izdevumā 1983.gadā. Pēc fotogrāfijas un ziņojuma jaunzēlandiešu pētnieks noteica piramīdas izmērus: piramīdas pamata malu garums ir aptuvenu 450 m, tās augstums varētu būt 300 m. Tā bija piramīda ar četrām līdzenām trapecveidīgas formas plaknēm, kvadrātveida laukumu piramīdas virsotnē un kvadrātveida pamatu, līdzīga Ēģiptes un Meksikas piramīdām. Tāda piramīda rietumu pētniekiem nebija zināma un tās eksistence arvien netiek atzīta. Ķīnā neesot piramīdu, tikai pagodas - tāds ir pasaules ekspertu viedoklis.
Valtera Haina pētījumi. Šis vācu autors vēlējās noskaidrot precīzus faktus par Balto piramīdu. Viņš 1991.gadā vācu izdevumā Ancient Skies, „Seno Astronautu Biedrības” žurnālā publicēja īsu pārskatu par Balto piramīdu. Kāds nevēlējās, lai tiktu publicēta 1947.gadā uzņemtā fotogrāfija. Šīs biedrības dibinātājs Džins Filips (Gene Phillips) noraidīja Valtera Hain pārskatu amerikāņu biedrības žurnālam, kā iemeslu minot, ka fotogrāfija varētu būt viltota, falsificēta.
Brūss L.Ketījs savā grāmatā The Bridge to Infinity apraksta daudzas detaļas par piramīdām Ķīnā, it sevišķi lielu uzmanību velta Baltajai piramīdai - dota arī precīza informācija par koordinātēm. Piramīdas atrodas uz ziemeļiem no mūsdienu Siaņas pilsētas, pie Vei Ho upes - precīzi uz 34, 26 ziemeļu platuma grāda un 108, 52 austrumu garuma grāda. Šie dati ļoti noderēja Valteram Hainam, kad viņš 2006.gada septembrī ar Google Search meklēja Ķīnā piramīdas.
Valters Hains pēc B.L.Ketīja dotas informācijas par koordinātēm ievēroja divas piramīdas. Kā rezultātā pētnieks atrada vairāk nekā 20 lielas piramīdas. Tas patiešām bija Ķīnas piramīdas. Google Earth šo faktu no jauna apstiprināja. Kāda liela piramīda šajā rajonā atrodas uz 34,23 ziemeļu platuma grāda, 108,42 austrumu garuma grāda. Viedokļi par piramīdu vecumu ir atšķirīgi. Piramīdu vecums tiek lēsts no 2500 līdz 3500 gadiem.
Piramīdas atrodas Šansī (Shaanxi) provincē, ziemeļos no Siaņas pilsētas. Satelīta Google Earth fotogrāfijās Baltā piramīda nav atpazīstama. Uz koordinātēm 34,26 ziemeļu platuma grāds un 108,52 austrumu garuma grāds ir redzamas divas piramīdas, bet tās nav identiskas ar 1947.gada fotogrāfijā redzamo. Piramīda atrodas nedaudz uz DR, pēc Valtera domām, uz 34,22 ziemeļu platuma grāda un 108,41 austrumu garuma grāda, uz ziemeļiem no nelielās Hsien-yang pilsētas. Sakārtojumā ir redzami līdzīgi faktori 1947.gada uzņemtajai fotogrāfijai: kvadrātveida platforma, nobrāzumi uz sienas līdzīgi kājāmgājēju celiņiem, fonā neliela apmetne. Bet tā piramīda noteikti nav Baltā piramīda.
Jerga Dendla pētījumi. Vācu vēsturnieks Jergs Dendls Baltās piramīdas jautājuma izpētei ziedojis četrus savas dzīves gadus un secinājis, ka nostāstos par mistisko celtni ir rodams kāds racionāls kodols. Savu pētījumu rezultātus viņš publicēja vācu specializētajā žurnālā Sokar. Dendls raksta: „Vēl jānoskaidro, vai nofotografētā būve patiešām ir tik augsta, kā par to stāsta.” Salīdzinot fotogrāfijā redzamās blakus esošas struktūras, vēsturnieks izdara secinājumu, ka Baltā piramīda nekādā ziņā nevar būt 300 metrus augsta. Dendls raksta: „Izvirzās nākamais jautājums - kura no zināmajām Siaņas piramīdām ir redzama fotogrāfijā? Pēc tām nedaudzajām fotogrāfijām, kuras publicētas pagājušos gadu desmitos, to nav iespējams viennozīmīgi noteikt. Pilnīgi precīzi to var noskaidrot tikai uz vietas. Te, protams, palīdzētu arī jaunas Siaņas piramīdu fotogrāfijas.”
Baltās piramīdas apraksts. Pēc Džeims Gosmena foto attēla var aptuveni spriest par celtnes izmēriem: tā ir ap 300 m augsta un tās sānu mala ir gandrīz puskilometra garumā.
Tādejādi Baltās piramīdas augstums tiek lēsts uz aptuveni 300 m, tās sānu malu garums - 485 m. Kaut gan piramīdas izmēri varētu būt stipri pārspīlēti. Piramīdas pamatu veido paugurs. Baltā piramīda atšķirībā no Ēģiptes un Centrālamerikas piramīdām nav celta tikai no akmens.
Piramīdā skaidri redzamas nogruvuma un erozijas pēdas, kuras gadu tūkstošu laikā radušās vēja un ūdens darbības rezultātā.
Vēl šodien Baltajai piramīdai var redzēt kādreizējā krāsojuma paliekas: dienvidu pusē tai bija sarkana, austrumu - zilpelēka, ziemeļu - melna, rietumu plakne - žilbinoši balta. Piramīdas virsotne bija nokrāsota zelta krāsā.
Baltā piramīda ir Maolinga mauzolejs. Vairākas interneta lapās (Chris Maier) un vikipēdijas mājas lapā, Maolinga mauzolejs ir salīdzināts ar Balto piramīdu. Jau no pirmajiem satelītu attēliem, kas publicēti 2001.gadā mājas lapā earthquest.co.uk, tas ir ticis atzīts.
Baltā piramīda nav milzīga, mistiska celtne. Pilotiem un ceļojumu aģentiem, kuri redzējuši Maolinga mauzoleju, ar izmēriem - pēc Google Earth mērījumiem - 222x217 m pie pamata un augstums - aptuveni 46 m, tas varēja patiešām šķist tālāks, mirdzošs saules gaismā un patiešām liels. Neviena piramīda šajā rajonā nav tik liela. Vienīgi kādai piramīdai, kas atrodas uz 34,23 ziemeļu platuma grāda, 108,42 austrumu garuma grāda, ir 219x230 m pie pamata.
Tātad Baltā piramīda ir Maolinga mauzolejs?!
Nu noskaidrojies, ka tas tiešām ir tā - Baltā piramīda jeb maolinga mauzolejs ir Haņu dinastijas piektā ķēniņa Udi (140.-87.g.pmē.) atdusas vieta.
Saites.
Ķīnas piramīdas.
Senās Ķīnas civilizācijas centri.
Udi (140.-87.g.pmē.).
