Kuelapa
Kuélap.
Čačapoju kultūras senpilsēta Peru augstkalnu rajonā, otrs nozīmīgākais Peru senatnes piemineklis pēc Mačupikčas.
Atrašanās vieta. Peru, Amazonas province. Tuvākais ciems Tingo, kuru 1993.gadā aizslaucīja dubļu lavīna. Tagad tas daļēji atjaunots. Ceļš uz Kuelapu ir slikts. 3000 m vjl.
Vēsture. Kuelapu pameta 1500.gadu beigās, iespējams, pēc iebrukuma vai pēc ugunsgrēka.
Atklāšana un izpēte. Drupas atklāja 1843.gadā kāds peruāņu tiesnesis.
Grūtās sasniedzamības dēļ nopietnus izrakumus te organizēja tikai 1990.gadu beigās. Iespaido milzīgās ēkas, tomēr to funkcija nav skaidra.
2017.gadā Kuelapa svētnīca un nekropole, kas atradās 3000 m augstumā vjl., tika aprīkota ar trosu ceļu. Kuelapa ir par 700 gadiem vecāka par Mačupikču un Peru tūrisma industrija to stāda kā līdzvērtīgu Mačupikčai.
Te nesen darbojušies kapeņu izlaupītāji un tūristiem vajadzīgas atļaujas. Tūristi – ap 1500 gadā.
Arhitektūra. Čačapoju indiāņu cietoksnis, kura celtniecībā izmantots 3 reizes vairāk akmeņu nekā Lielajā piramīdā. Atrodas 3000 m augstumā un ir izcirsts kalna dabiskajā reljefā. Cietokšņa granīta sienas vietām ir pat 20 m augstas. Platība ap 6 ha, bijušas ap 400 ēkas, no kurām tikai dažas restaurētas. Bijuši ap 3000 iedzīvotāji. Pašlaik vēl aizaudzis ar džungļiem.
Tajā vērojama tik pat augsta līmeņa akmens apstrāde kā Mačupikčā (pēc bildēm gan tā neizskatās!). Tā vietā, lai būvētu taisnstūra formas mītnes (tādas ir gluži parastas citām Dienvidamerikas kultūrām), čačapoji būvēja apaļas kaļķa konstrukcijas, kuras vainagoja smaili salmu jumti. Akmens fasādes rotāja rombu formas frīzes un čūsku skulptūras.
Saites.
Čačapoju indiāņi.
