Čačapoji, čačapoju indiāņi
Chachapoyas - "mākoņu cilvēki" (kečvu val.).
Pirmsinku kultūra, sākot ar apmēram 500.-1470.g., kas plauka attālās Peru ziemeļu augstienēs.
Apraksts. Čačapoju kultūra eksistēja jau 8 gadsimtus pirms iekarotājiem inkiem. Pakāpeniski šeit nelielās teritorijās radās vāji apvienota sabiedrība - tās bija pakļautas kasikiem (cacicazgos). Liekas, čačapoju sabiedrībai tomēr nebija raksturīga hierarhija. Par to var spriest pēc apbedījumiem, kuros uziets maz varas un statusa simbolu.
Iespējams, ka uzplaukuma gados kultūrai piederīgi bija ap pusmiljonu cilvēki.
Īpatnējās ģeogrāfijas dēļ zeme bija grūti iekarojama. Inkiem tas izdevās tikai 1470.gadā, jo kareivīgie čačapoji nikni tiem pretojās.
Inki apspiestot čačapojus deportēja uz impērijas nomalēm, lai turpmākā gaitā izvairītos no dumpjiem. Atlikušie nostājās spāņu pusē, kad tie ieradās 1530.gados. Izmira spāņu ievazāto slimību dēļ un tadejādi XVII gs. sākumā čačapoju kultūra un valoda bija gandrīz izzudušas.
Avoti. Ilgu laiku vienīgās ziņas par čačapojiem bija ņemtas no Pedro de Sjesas de Leona "Peru hronikas." Tā kā čačapojiem nebija rakstības, tad pārējās ziņas smeltas no apbedījumu čulpu arheoloģiskajiem izrakumiem - tie atradās stāvās kaļķamens klintīs virs mākoņiem. Čulpās atradās sarkofāgi ar cilvēku sejām, klintīs bija izcirsti kotedžām līdzīgi izdaiļoti mauzoleji.
Čačapoju kultūras centri.
Kuelapa. 2017.gadā Kuelapa (Kuélap) svētnīca un nekropole, kas atradās 3000 m augstumā vjl., tika aprīkota ar trosu ceļu. Kuelapa ir par 700 gadiem vecāka par Mačupikču un Peru tūrisma industrija to stāda kā līdzvērtīgu Mačupikčai. Tajā vērojama tik pat augsta līmeņa akmens apstrāde kā Mačupikčā. Tā vietā, lai būvētu taisnstūra formas mītnes (tādas ir gluži parastas citām Dienvidamerikas kultūrām), čačapoji būvēja apaļas kaļķa konstrukcijas, kuras vainagoja smaili salmu jumti. Akmens fasādes rotāja rombu formas frīzes un čūsku skulptūras.
Kuelapu pameta 1500.gadu beigās, iespējams, pēc iebrukuma vai pēc ugunsgrēka. drupas atklāja 1843.gadā peruāņu tiesnesis. Grūtās sasniedzamības dēļ nopietnus izrakumus te organizēja tikai 1990.gadu beigās. Iespaido milzīgās ēkas, tomēr to funkcija nav skaidra.
Atradumi. Arheologi kapenēs uzgājuši vairāk kā 200 čačapoju inku perioda mūmiju, ka arī vienkāršu keramiku, šādus tādus sudraba priekšmetus, kokgriezumus un unikālu sarkanu audumu. Čačapoji bija pazīstami kā labi audēji - viņu spilgti krāsotie audumi ar dzīvnieku motīviem augstu tika vērtēti inku vidū.
Čačapoju indiānis bijis jezuītu mūks un hronists Blass Valērs.
Gaišādaini? Antropoloģiski viņu sejas ir gaišas un eiropeiskas – vēl viena mīkla. "Peru hronikā" rakstīts, ka čačapojiem bijusi "daudz gaišāka" āda, kas radījis versiju par čačapoju senču ierašanos pāri okeānam. Tomēr spāņu vārds blanco nozīmē ne tikai "balts," bet arī "tīrs," jo tekstā tika runāts par čačapoju sievietēm salīdzinoši ar citām indiānietēm.
Arheoloģiskie atradumi izkliedēja mītu par čačapoju gaišo ādas krāsu.
Saites.
Dienvidamerikas indiāņi.
