Kalvins, Žaks (1509.-1564.g.)
Franciski - Jean Calvin.
Ženēvas reformators, "Ženēvas pāvests," kalvinisma dibinātājs.
Radniecība. Dzimis ierēdņa ģimenē.
Dzīvesgājums. Dzimis ierēdņa ģimenē Nuaijonas pilsētā Pikardijas provincē Francijas ziemeļos.
Jau bērnībā attīsījās tādas Kalvina rakstura iezīmes kā drūma reliģiozitāte un skarbums.
Ž.Kalvins guva humanitāru izglītību, prata latīņu, grieķu un senžīdu valodas.
12 gadu vecumā viņš ieņēma kapelāna amatu Nuaijonas katedrālē.
1523.-1528.gados viņš studēja teoloģiju Parīzē, ieguva pātera vietu. Pēc tam sāka studēt jurisdiskās zinātnes un ieguva jurisprudences doktora grādu. Viens no Kalvina skolotājiem, luterietis, sēja protestantisma sēklu viņa apziņā.
1534.gadā Ž.Kalvins noteikti pieslējās protestantismam. Tā kā protestantus Francijā vajāja, Kalvins uz visiem laikiem atstāja dzimteni un devās uz Strasburgu, bet pēc tam 1535.gadā uz Bāzeli.
Savā pirmajā teoloģiskajā darbā Kalvins uzbruka nevis katoļu baznīcai, bet gan anabaptistiem kā dumpiniekiem un ķeceriem.
1536.gadā Bāzelē 1.izdevumā iznāca Ž.Kalvina galvenais darbs "Kristīgās ticības pamācība."
Kalvins arvien vairāk uzmanības veltīja baznīcas iekārtas sīkai izstrādāšanai, pasvītrojot tās noteicošo lomu sabiedrības dzīvē.
1536.gadā Ž.Kalvins pārcēlās uz Ženēvu, kur saskaņā ar Cvinglija reformu tika ievēlēts par mācītāju, bet viņa mēģinājumiem ieviest savu sistēmu sākumā nebija panākumu, viņu pat padzina no pilsētas. Tas bija saistīts ar konservatīvās birģeru partijas uzvaru vēlēšanās. Tomēr, kad atkal 1541.gadā atkal uzvarēja radikālā birģeru partija, kas Ženēvā jau bija ieviesusi cvingliānismu, Ž.Kalvinu no jauna aicināja uz turieni reformācijas tālākai izplatīšanai.
Kalvins ieviesa Ženēvā ārkārtīgi bargu režīmu - "laicīgo askētismu." Mācītāji apstaigāja pilsoņu namus, kontrolēja privāto dzīvi, uzmanīja, lai pilsoņi kārtīgi dzīvotu, būtu centīgi savā darbā un reliģijā. par baznīcas neapmeklēšanu sodīja ļoti bargi, par Dieva zaimošanu sodīja pat ar nāvi. Atcēla daudzās katoļu svināmās dienas, lai palielinātu darba dienu skaitu. Vajāja dažādas dz'ves prieka izpausmes - dejas, rotaļas, aizliedza valkāt gaišas drēbes.
Reformācijas otra pamatlicēja Kalvina reliģiskā darbība vispirms bija vērsta pret anabaptistiem, nevis pret katoļu baznīcu. Kalvins sadedzināja uz lēnas uguns spāņu zinātnieku Servetu, kas bija pieslējies anabaptistiem un racionālistiskajai protestantu mācībai, kas pazīstama ar nosaukumu unitārisms jeb sociānisms. Vēl sadedzināja Žanu Griē, Raulu Monī u.c. Simtiem sieviešu tika sodītas ar nāvi kā "raganas."
"Ja mūs nežēlīgi moka tirānisks valdnieks... tad lai mūsos vispirms pamostas doma par mūsu grēkiem... tad pazemība apvaldīs mūsu pacietību. Tad mēs nodomāsim arī, ka mums nav tiesību ārstēt tādu ļaunumu, ka mums atliek tikai saukt palīgā Dievu, kura rokā ir valdnieku sirdis un valstu maiņas."
"Kristīgās ticības pamācība." Ž.Kalvina galvenais darbs, kas pirmo reizi tika izdots Bāzelē 1536.gadā. Turpmāk Kalvins šo darbu izdeva vēl 7 reizes, katru reizi palielinādams izdevuma tirāžu. 3.izdevumā 1543.gadā Kalvins pasludināja, ka baznīcai pieder tiesu vara, ka baznīca ir neatkarīga no laicīgās varas un var to pat tiesāt; tur bija sīki noteikts, kādas tiesības un pienākumi ir garīdzniekiem, vecākajiem (prezbiteriem) un diakoniem, ko ievēlē tauta baznīcas varas vadībā.
Kalvina dzīves laikā iznākušais pēdējais un 8.izdevums 1559.gadā apjomā 5 reizes pārsniedza pirmo izdevumu un tajā pirmo 6 nodaļu vietā bija jau 80.
Saites.
Kalvinisms un kalvinisti.
