Ķīniešu mitoloģija
Čana. Mēness dieve.
Taišaņa kalns. Tas ir viens no pieciem ķīniešu Viduszemes (Džango) kalniem – atrodas vistālāk uz austrumiem. To uzskata par bodisatva Maņčžušri uzturēšanās vietu.
Penlaja. Par paradīzi daosiešu filozofijā un senos ķīniešu mītos tiek uzskatīta Penlajas sala (arī Penlaido, Penlaišaņa). Tā ir viena no "nemirstīgo salām" un pati labākā starp "72 leimīgām zemēm un 36 debesu alām." Daudzi Ķīnas imperatori esot sarīkojuši ekspedīcijas Penlajas meklēšanai, tomēr viss bija velti. Tādēļ radās ticējums, ka šī sala un vēl divi citi kalni tālumā atgādinot mākoņus, bet tuvojoties tiem - nonirst ūdenī. Salas meklēšanu apgrūtināja arī tāda apraksta detaļa kā pirmsākumos sala "nēsāta pa viļņiem" un tai nebija pastāvīgas atrašanās vietas, kamēr pēc nemirstīgo salinieku lūguma salu esot apturējis Šaņdi - viņš nosūtījis bruņurupučus turēt salu. Tomēr pat pēc tam divi kalni esot aizdzīti uz "ziemeļu okeānu."
Daži mūsdienu pētnieki pieņem, ka par Penlaju dēvēja Šaņduņas pussalu, vai arī salu Bohajas līcī.
Inčžou. Sala-kalns seno ķīniešu mītos, nemirstīgo mītnes vieta. Saskaņā ar mītiem šī sala itkā atrodas Austreņu jūrā 700 000 lī no Kuiczi apdzīvotās vietas Čžeczjanas provincē.
Guisuj. Seno ķīniešu mitoloģijā tā ir bezdibenīga bedre, kas atrodas uz austreņiem no Bohajas. Tajā satek visi ūdeņi no visām 8 debess pusēm un arī no Debesu upes (Piena ceļa).
Saites.
Ķīnieši.
