Papuasi
2,5 miljoni papuasu.
Iniciācijas ceremonija. Pusaudžus iesloga milzīgā, zivs formā nopītā klētī – vai-mu-ru. No tā pēc kāda laika ie iziet „atdzimuši.”
Pēc ticības papuasi ir protestantu kristieši, kādi palika holandiešu kolonizācijas laikā.
Vēsture. Papua Jaungvinejas sala (otrā lielākā sala pasaulē pēc Grenlandes), kur dzīvo 270 papuasu ciltis kopskaitā 2,5 miljoni cilvēku.
Vēsturiski papuasi dzīvojuši nošķirtās kopienās, kuras nodala kalnu grēdas, lielās upes un džungļu masīvi. Visai kareivīgi konkurējuši ar kaimiņu ciltīm.
Sala sadalīta tieši uz pusēm kopš 1963.gada, kad holandiešu pamesto salu pa pusei okupēja Indonēzijas karaspēks.
Autoritārā Indonēzijas ģenerāļa Suharta laikā papuasi cieta represijas. Armijas īpašo uzdevumu vienību reidos pret OPM pie viena izkāva arī veselus ciemus.
Pēdējās papuasu ciltis tika atklātas tikai XX gs.
OPM - Papua neatkarības kustība (Organisasi Papua Merdeka).
Kopš 1998.gada Indonēzijā ir demokrātija un no 560 Iedzīvotāju pārstāvju apakšpalātas vietām 13 ir papuasiem.
Kaimiņos ir pašu papuasu pārvaldīta valsts, kas ir ļoti krimināla un haotiska.
Tirdzniecību un varas struktūras kontrolē indonēzieši un Idonēzijas ķīnieši. Papuasiem paliek ielu tirdzniecība un vienkāršie darbi.
Papuasu valodas. Tās ir veselas 270, tādēļ saziņa starp ciltīm notiek indonēziski (malajiešu valodas dialekts). Pie tam papuasu valodās izmanto indonēziešu vārdus laika, datumu un terminu apzīmēšanai.
Dani.
Korovaji. Mājas būvē koku galotnēs pat 20 m virs zemes.
Lani.
Tradīcijas.
Ražošanas maģija. Papuasi sacēla troksni un svilpoja, lai izsauktu vēju, kas tiem bija nepieciešams, pārvietojoties pa jūru.
Melnā maģija. Maģiskos rituālus uzskatīja par īpaši iedarbīgiem, ja to veica ar kaut kādiem priekšmetiem, kam bijusi saskare ar upuri - nagiem, matiem, drēbēm, ēdiena paliekām utt. Šai ziņā interesantu informāciju sniedzis krievu etnogrāfs N.Mikluho-Maklajs; kad viņam zinātniskos nolūkos vajadzējis savākt papuasu matu kolekciju, tas izdevies tikai ar ļoti lielām pūlēm. Papuasi bijuši ar mieru dot savus matus tikai tad, ja zinātnieks vietā devis savējos. Tikpat piesardzīgi papuasi izturējušies pret ēdiena paliekām, tās nekad nemetuši ārā, bet rūpīgi slēpuši vai ņēmuši sev līdz.
Baliemas ieejas festivāls. Vieni no planētas iespaidīgākajiem un krāšņākajiem svētkiem, ko apmeklē tūkstošiem tradicionālajās un ļoti trīcīgās drānās tērpti puspliki papuasi no dažādām Baliemas ielejas nomalēm. Danu deju un kauju priekšnesumi ir svētku galvenā nagla un fotogrāfu sapnis - iemūžināt krāšņi dekorēto un primitīviem ieročiem bruņoto iezemiešu cīņas un viņu draudīgās grimases.
Saites.
Jaungvineja.
