Aliens

Jozus grāmata

Ivritā - ספר יהושע.
Sestā Vecās derības grāmata, par kuras autoru tradicionāli tiek uzskatīts Mozus pēctecis Jozus. 

Par grāmatu.
Autors. Tradicionāli pr tādu tiek uzskatīts žīdu pravietis - Jozus. Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Jozus Nuna dēls uzrakstījis savu grāmatu un 5.Mozus grāmatas pēdējos 8 pantus."
Izņemot daļu par Jozus miršanu, ko nevar būt rakstījis viņš pats.

Anotācija. Grāmatas 24 nodaļās tiek izklāstīta žīdu ienākšanu Kanaānā Jozus vadībā - Jordānas šķērsošana, Jērikas krišana, cīņa par Aju un derības atjaunošana starp Dievu un tā izredzēto tautu.

Saturs. Apraksta Kanaānas iekarošanu - dramatiski aprakstīta Izraēļa bērnu ieiešana apsolītajā zemē Jozuas vadībā. Senžīdi ar zobenu un uguni iekaroja Kanaānas zemi, ieņēma un izpostīja pilsētas Aju un Hebronu, kā arī slaveno Jēriku. Tomēr, neskatoties uz milzīgajām pūlēm, arheologi, tai skaitā izraēliešu pētnieki, nav atraduši liecības par Palestīnas militāru iekarošanu.
XIX gs. Bībeles arheologi uzskatīja, ka Bālbeka ir tā pati Bālgada, kas minēta Jozuas grāmatā 11:17: „No Halaka kalna[A], kas paceļas pretī Seīra kalnam, līdz Baal-Gadai, kas atrodas Libanona ielejā Hermona pakājē, - viņš sagūstīja visus to ķēniņus, tos sita un nogalināja.” Tomēr šo argumentu zinātniskās aprindās reti izmanto mūsdienās.

Izpēte. Bībeles kritiķis un filozofs Spinoza norāda, ka šo grāmatu nevar būt sarakstījis Jozus, jo tajā paziņots par viņa paša nāvi un tai sekojošiem notikumiem.

Saites.
Jozus grāmatas saulstāve.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.nodaļa

1 Un notika pēc Mozus, Tā Kunga kalpa, nāves, ka Tas Kungs runāja uz Jozu, Nūna dēlu, Mozus palīgu:
2 "Mans kalps Mozus ir miris; tad nu celies ar visu šo tautu un ej pāri Jordānai uz to zemi, ko Es viņiem, Israēla bērniem, gribu dot.
3 Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis.
4 No tuksneša un arī no Libanona apgabala līdz pat lielajai upei, līdz Eifratas upei, visa hetiešu zeme līdz Lielajai jūrai pret saules rietu - tās lai ir jūsu robežas.
5 Neviens lai tavā dzīves laikā nav spējīgs tev turēties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi: Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.
6 Esi stiprs un drošsirdīgs! Jo tev būs šai tautai jāsadala zeme par mantojumu, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis dot viņu tēviem.
7 Esi stiprs un drošsirdīgs, ka tu turi un dari visu bauslību, ko Mozus, Mans kalps, tev ir pavēlējis; nenovērsies no tās ne pa labi, ne pa kreisi, ka tev labi izdodas visur, kur vien tu iesi.
8 Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.
9 Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi."
10 Tad Jozua pavēlēja tautas pārstāvjiem, sacīdams:
11 "Noejiet nometnē un pavēliet visai tautai, sacīdami: apgādājieties ar ceļamaizi, jo nākamajās trijās dienās jums būs jāceļas pāri Jordānai, ka jūs ieejat, lai iemantotu to zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod par īpašumu." 12 Bet rūbeniešiem un gadiešiem, un Manases pusciltij Jozua sacīja:
13 "Pieminiet to vārdu, ko Mozus, Tā Kunga kalps, jums ir pavēlējis, teikdams: Tas Kungs, jūsu Dievs, jums grib dot mieru un dot jums šo zemi.
14 Jūsu sievas, jūsu mazie bērni un jūsu ganāmie pulki lai paliek šai zemē, ko Mozus jums ir iedevis šaipus Jordānas, bet jūs paši apbruņojušies celieties savu brāļu priekšgalā, visi karaspēka varonīgie un stiprie vīri, un palīdziet viņiem,
15 kamēr Tas Kungs, jūsu Dievs, arī jūsu brāļiem, tāpat kā jums, būs devis mieru un arī viņi būs ieguvuši īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos. Tad jūs atgriezīsities savā zemē un to dabūsiet, ko Mozus, Tā Kunga kalps, ir jums devis šaipus Jordānas pret saules lēktu."
16 Tad tie atbildēja Jozuam, sacīdami: "Visu, ko tu mums esi pavēlējis, to mēs darīsim, un visur, kur vien tu mūs sūtīsi, mēs iesim.
17 Tāpat kā mēs esam visās lietās klausījuši Mozum, tāpat arī mēs tev klausīsim, lai tikai Tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, kā Viņš ir bijis ar Mozu.
18 Ikvienam vīram, kas turēsies pretī tavai pavēlei un kas neklausīs taviem vārdiem, lai tu arī ko un cik bieži pavēlētu, būs mirt. Tikai esi stiprs un turi drošu prātu."

2.nodaļa

1 Tad Jozua, Nūna dēls, sūtīja slepeni no Sitimas divus vīrus kā izlūkus, sacīdams: "Noejiet turp un izlūkojiet zemi, bet it īpaši Jēriku!" Un viņi aizgāja un nonāca kādas sievas namā, kas bija netikle, un tās vārds bija Rahāba, un tie tur pārgulēja.
2 Un Jērikas ķēniņam tika paziņots: "Redzi, šinī naktī kādi vīri no Israēla bērniem ir nākuši šurp, lai izlūkotu zemi."
3 Tad Jērikas ķēniņš sūtīja pie Rahābas un lika sacīt: "Izdod tos vīrus, kuri ir pie tevis atnākuši un iegājuši tavā namā, jo viņi ir nākuši visu šo zemi izlūkot."
4 Bet šī sieva ņēma abus vīrus, paslēpa viņus un sacīja: "Tie vīri ir gan pie manis bijuši, bet es nezināju, no kurienes viņi bija nākuši;
5 un, kad vārti bija jāaizslēdz, tumsai iestājoties, tad tie vīri izgāja; es nezinu, kurp tie vīri ir aizgājuši; dzenieties tiem steidzīgi pakaļ, tad jūs tos panāksit."
6 Bet viņa pati bija tos uzvedusi augšā uz jumta un paslēpusi zem linu kūlīšiem, ko tā bija sakārtojusi uz jumta.
7 Un vīri dzinās tiem pakaļ virzienā uz Jordānu līdz braslam; un vārti tika aizslēgti, kad viņu vajātāji bija izgājuši.
8 Un, pirms tie apgūlās, viņa pie tiem uzkāpa uz jumta.
9 Un viņa tiem vīriem sacīja: "Es zinu, ka Tas Kungs jums ir devis šo zemi un ka mūs pārņēmušas bailes no jums, un ka visi šīs zemes iedzīvotāji ir izbijušies jūsu priekšā,
10 jo mēs esam dzirdējuši, ka Tas Kungs ir licis izsīkt Niedru jūras ūdeņiem jūsu priekšā, kad jūs bijāt iznākuši no Ēģiptes, un ko jūs esat darījuši viņpus Jordānas tiem diviem amoriešu ķēniņiem, Sihonam un Ogam, kurus jūs, likdami lāstam nākt pār viņiem, esat iznīcinājuši.
11 Un, to dzirdot, mūsu sirds ir kļuvusi bailīga, un neviena vīra drosme vairs nav pacēlusies pret jums, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir Dievs augšā debesīs un pār zemi, kas ir apakšā zem tām.
12 Bet tagad zvēriet man pie Tā Kunga, tāpēc ka es esmu jums parādījusi labvēlību, ka arī jūs būsit labvēlīgi mana tēva namam un ka jūs man dosit drošu zīmi ķīlai,
13 ka jūs atstāsit dzīvus manu tēvu un manu māti, manus brāļus un manas māsas un visus tos, kas ir pie viņiem, un ka jūs mūsu dvēseles izglābsit no nāves."
14 Tad tie vīri viņai sacīja: "Lai mūsu dvēseles ir galvojums par jūsējām, ja tikai jūs neizpaudīsit mūsu norunu. Kad Tas Kungs mums dos šo zemi, tad mēs tev parādīsim arī žēlsirdību un uzticību."
15 Tad viņa tos nolaida ar virvi pa logu zemē, jo viņas nams atradās pie pilsētas mūra, un pie šī mūra viņa dzīvoja.
16 Un viņa tiem sacīja: "Ejiet kalnos, ka jūs nesastaptu vajātāji, un paslēpieties tur trīs dienas, kamēr atgriezīsies atpakaļ vajātāji, pēc tam ejiet savu ceļu."
17 Tad vīri viņai sacīja: "Mēs kļūsim brīvi no tevis prasītā zvēresta, ko tu mums esi likusi zvērēt.
18 Redzi, kad mēs nāksim šinī zemē, tad piesien pie sava loga šo sarkano virvi, ar kuru tu mūs nolaidi zemē, un sapulcini pie sevis šinī namā savu tēvu un savu māti, arī savus brāļus un māsas, sapulcini pie sevis visu sava tēva namu.
19 Un tad lai notiek tā: ikvienam, kas izies ārā pa tava nama durvīm, lai viņa asinis paliek uz viņa galvas, bet mēs pie tā nebūsim vainīgi. Bet ikviena asinis, kas būs ar tevi namā, lai paliek uz mūsu galvas, ja kāds savu roku pie viņa pieliktu.
20 Bet, ja tu izpaudīsi šo mūsu norunu, tad mēs būsim brīvi no zvēresta, ko tu mums esi likusi zvērēt."
21 Tad viņa atbildēja: "Lai notiek, kā jūs sakāt!" Un viņa tos atlaida, un tie aizgāja, bet sarkano virvi viņa piesēja pie loga.
22 Tā tie aizgāja un nonāca kalnos, kur palika trīs dienas, līdz kamēr atgriezās atpakaļ vajātāji; un vajātāji tos bija izmeklējušies pa visiem ceļiem, bet nebija atraduši.
23 Tad šie abi vīri griezās atpakaļ un nonāca no kalniem lejā, cēlās pāri Jordānai un nāca pie Jozuas, Nūna dēla, un izstāstīja tam visu, kas tiem bija noticis.
24 Un tie teica Jozuam: "Tiešām, Tas Kungs ir nodevis visu šo zemi mūsu rokās, un visi zemes iedzīvotāji jau tagad no mums ir izbijušies."

3.nodaļa

1 Tad Jozua cēlās agri no rīta, un tie aizgāja no Sitimas un nonāca lejā līdz Jordānai, gan viņš, gan visi Israēla bērni; un viņi tur pārnakšņoja, pirms tie cēlās pāri.
2 Un pēc trijām dienām virsnieki gāja pa nometni šurpu un turpu
3 un pavēlēja tautai, sacīdami: "Kad jūs ieraudzīsit Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstu, ka priesteri, Levija dēli, to nes, tad celieties no savas vietas un sekojiet tam.
4 Tomēr lai paliek starp jums un to divi tūkstoši olekšu plats atstatums, un neejiet tam tuvu, lai jūs varat zināt ceļu, kas jums jāiet, jo jūs šo ceļu vēl nekad neesat gājuši."
5 Un Jozua pavēlēja tautai: "Svētījieties, jo rīt Tas Kungs darīs jūsu vidū brīnumus."
6 Un Jozua sacīja priesteriem, teikdams: "Ņemiet derības šķirstu un celieties pāri tautai pa priekšu." Tad tie ņēma, pacēla derības šķirstu un gāja tautai pa priekšu.
7 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Šodien Es sākšu tevi paaugstināt visa Israēla acīs, lai tie zina, ka Es būšu ar tevi, kā Es esmu bijis ar Mozu.
8 Bet priesteriem, kas nes derības šķirstu, tu pavēli, sacīdams: kad jūs nonākat Jordānas malā pie ūdens, tad apstājieties pie Jordānas."
9 Un Jozua sacīja Israēla bērniem: "Nāciet šurp un klausaities Tā Kunga, sava Dieva, vārdus."
10 Un Jozua sacīja: "Šai brīdī jūs paši nomanīsit, ka dzīvais Dievs ir jūsu vidū, jo Viņš dzīdams izdzīs jums pa priekšu kānaāniešus, hetiešus, hīviešus, ferisiešus, girgaziešus, amoriešus un jebusiešus.
11 Redzi, Tā Kunga, visas pasaules valdītāja, derības šķirsts ies jūsu priekšā pāri Jordānai.
12 Tad nu izraugait sev divpadsmit vīrus no Israēla ciltīm, pa vienam no katras cilts.
13 Un, kad priesteru kāju pēdas, kas nes Tā Kunga, visas pasaules valdītāja, šķirstu, iegrims Jordānas ūdenī, tad savā tecējumā Jordānas ūdeņi apstāsies, ūdeņi, kas no augšas tek, un veidos ūdens aizsprostu."
14 Un, kad nu tauta devās ārā no savām teltīm, lai celtos pāri Jordānai, un priesteri nesa derības šķirstu tautas priekšā,
15 un šķirsta nesēji nonāca līdz Jordānai, un priesteru kājas, kuri nesa šķirstu, bija jau iebridušas ūdenī - bet Jordāna ir pārplūdusi visu pļaujas laiku -,
16 tad ūdeņi, kas plūda no augšas, sastājās kā liels aizsprosts, kurš sniedzās līdz pašai Ādamas pilsētai, kas atrodas sānis Cartanai; bet ūdeņi, kas plūda lejup uz Arabas jūru jeb Sāls jūru, izsīka. Tad tauta gāja pāri iepretim Jērikai.
17 Bet priesteri, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, stāvēja sausumā Jordānas vidū, un viss Israēls arī gāja sausām kājām pāri, līdz kamēr visi ļaudis bija pārgājuši pār Jordānu.

4.nodaļa

1 Un, kad visi ļaudis bija pārgājuši Jordānu, tad Tas Kungs sacīja Jozuam:
2 "Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam vīram no katras cilts,
3 un pavēliet tiem, sacīdami: ņemiet sev no šejienes, no Jordānas upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdzi un nolieciet tos tanī vietā, kur jūs pavadīsit nakti."
4 Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no katras cilts,
5 un Jozua tiem sacīja: "Noejiet Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita,
6 lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: kas tie jums par akmeņiem?
7 Tad atbildiet viņiem: ūdeņi izsīka Tā Kunga derības šķirsta priekšā; kad tas devās pāri Jordānai, tad izsīka Jordānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bērniem uz mūžīgiem laikiem."
8 Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jordānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs bija Jozuam sacījis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja.
9 Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jordānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai.
10 Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja tik ilgi Jordānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis tautai sacīt, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steigšus gāja pāri.
11 Un, kad tauta bija pārgājusi pāri, tad arī Tā Kunga šķirsts tika nests pāri, un priesteri gāja tautai pa priekšu.
12 Un Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts apbruņoti gāja pāri Israēla bērnu priekšpulkā, kā Mozus tiem bija pavēlējis.
13 Apmēram četrdesmit tūkstoši cīņai bruņotu vīru devās pāri karā Tā Kunga priekšā Jērikas līdzenumā.
14 Tanī dienā Tas Kungs paaugstināja Jozuu visa Israēla acīs, un tie viņu bijās, tāpat kā tie bija Mozu bijušies visu viņa dzīves laiku.
15 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu:
16 "Pavēli priesteriem, liecības šķirsta nesējiem, lai tie iznāk no Jordānas."
17 Tad Jozua pavēlēja priesteriem un sacīja: "Izkāpiet no Jordānas."
18 Un, kad priesteri, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, izkāpa no Jordānas un tiklīdz viņu kāju pēdas bija sasniegušas krasta sausumu, tad tūdaļ Jordānas ūdens atgriezās savā vietā un ieplūda visur savos krastos kā vakar un aizvakar.
19 Bet arī tauta izkāpa no Jordānas pirmā mēneša desmitajā dienā, un tā uzcēla savas teltis Gilgalā, Jērikas austrumu pusē.
20 Un Jozua uzstatīja tos divpadsmit akmeņus Gilgalā, ko tie bija paņēmuši no Jordānas gultnes.
21 Un viņš sacīja Israēla bērniem, teikdams: "Kad jūsu bērni saviem tēviem vēlākos gados vaicās: kas tie par akmeņiem? -
22 tad stāstiet saviem bērniem, sacīdami: šo Jordānas upi Israēls ir pārgājis pa sausumu,
23 jo Tas Kungs, jūsu Dievs, lika izsīkt Jordānas ūdenim jūsu priekšā, iekāms jūs bijāt pārgājuši, tāpat kā Tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis ar Niedru jūru, likdams arī tai izsīkt sausai mūsu priekšā, iekāms bijām izgājuši tai cauri,
24 lai visas zemes tautas atzīst Tā Kunga roku, ka tā ir stipra, un lai jūs bīstaties To Kungu, jūsu Dievu, visu savu mūža dienu."

5.nodaļa

1 Un notika, ka visi amoriešu ķēniņi, kuri mīt viņpus Jordānas pret rietumiem, un visi kānaāniešu ķēniņi, kuri dzīvo jūras malā, dzirdēja, ka Tas Kungs bija licis izsīkt Jordānas ūdenim Israēla bērnu priekšā, līdz tie visi bija pārgājuši pāri, un tad viņu sirdis kļuva bailīgas, un tiem vairs nebija drosmes stāties pretim Israēla bērniem.
2 Tanī laikā Tas Kungs sacīja Jozuam: "Taisi sev akmens nažus un sāc apgraizīt Israēla bērnus pa otram lāgam."
3 Tad Jozua sev izgatavoja akmens nažus, un viņš apgraizīja Israēla bērnus pie Gibeas-Aralotas[A].
4 Un redzi, iemesls, kādēļ Jozua apgraizīja tautu, visus vīrus, kas bija izgājuši no Ēģiptes: visi karavīri bija pa ceļam nomiruši tuksnesī, nākot no Ēģiptes. Pa to laiku no jauna neviens nebija ticis apgraizīts.
5 Jo apgraizīta bija visa tā tautas daļa, kas bija iznākusi no Ēģiptes, bet tā tautas daļa, kas bija dzimusi tuksnesī, pa ceļam no Ēģiptes nākot, - tie nebija apgraizīti.
6 Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekāms visa karotāju saime bija izmirusi, kas bija izgājuši no Ēģiptes, tādēļ ka tie nebija uzklausījuši Tā Kunga balsi; tāpēc Tas Kungs bija ar zvērestu viņiem apsolījis, ka Viņš tiem neļaus redzēt to zemi, ko Viņš ar zvērestu viņu tēviem bija apsolījis mums dot, zemi, kur piens un medus tek.
7 Bet viņu dēlus, kuriem Tas Kungs bija licis izaugt viņu vietā, tos tagad Jozua apgraizīja, jo tie bija palikuši ceļā neapgraizīti.
8 Un, kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā nometnē, kamēr tie izdziedinājās.
9 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Šodien Es esmu no jums novēlis visu Ēģiptes apkaunojumu." Tāpēc šī vieta tika nosaukta par Gilgalu[A] līdz pat šai dienai.
10 Un Israēla bērni apmetās teltīs Gilgalā, un tie sarīkoja Pashā svētkus mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku Jērikas līdzenumā.
11 Bet nākamajā dienā, kas sekoja Pashā svētkiem, viņi jau ēda no tās zemes ražas neraudzētu maizi un grauzdētas vārpas, tieši jau tanī pašā dienā.
12 Un ar šo nākamo dienu, kad viņi bija ēduši no tās zemes iegūtās ražas, viņiem izbeidzās manna; un turpmāk Israēla bērniem vairs nebija mannas, bet tie pārtika tanī gadā no Kānaānas zemes augļiem.
13 Un notika, kad Jozua bija pie Jērikas, ka viņš pacēla savas acis, un redzi, tur viņam pretī stāvēja kāds vīrs, kuram rokā bija atvēzts zobens, un Jozua gāja pie viņa un jautāja: "Vai tu esi mūsu cilvēks vai mūsu pretinieks?"
14 Bet tas sacīja: "Nē, bet es esmu tagad nācis kā Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks." Tad Jozua metās zemē uz sava vaiga un to pielūdza un viņam sacīja: "Ko mans Kungs grib teikt Savam kalpam?"
15 Tad Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks sacīja Jozuam: "Novelc savas kurpes no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta." Un Jozua tā arī darīja.

6.nodaļa

1 Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca.
2 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā.
3 Aplenciet pilsētu, visi karavīri apejiet tai apkārt vienreiz dienā, un tā dariet sešas dienas.
4 Un septiņi priesteri lai nes septiņas āžu ragu taures šķirstam pa priekšu, bet septītajā dienā ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš taures.
5 Un, tiklīdz tie garāk pūtīs āža ragā un jūs sadzirdēsit taures skaņu, tad lai visa tauta saceļ varen lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs pilsētas mūri paši no sevis, un tauta lai kāpj tiem pāri tur, kur ikviens stāv."
6 Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus un tiem sacīja: "Nesiet derības šķirstu, bet lai septiņi priesteri nes septiņas āžu ragu taures Tā Kunga šķirsta priekšā."
7 Bet kara saimei viņš pavēlēja: "Ejiet un aplenciet pilsētu, un apbruņotie vīri lai iet pa priekšu Tā Kunga šķirstam."
8 Un, kā Jozua bija tautai sacījis, tā arī gāja septiņi priesteri, nesdami septiņas āžu ragu taures Tā Kunga priekšā; viņi gāja un pūta taures, bet Tā Kunga derības šķirsts viņiem sekoja.
9 Un apbruņojušies karavīri gāja pa priekšu priesteriem, kuri pūta taures, un aizmugurējie pulki sekoja šķirstam, pūzdami taures.
10 Bet tautai Jozua bija stingri pavēlējis, teikdams: "Jūs nedrīkstat izkliegt kara saucienus, un lai jūsu balss nebūtu dzirdama un lai ne vārds neiziet no jūsu mutes līdz tai dienai, kad es jums sacīšu: saceliet troksni. Tad jums būs kliegt."
11 Un Tā Kunga šķirsts tika nests apkārt pilsētai vienu reizi; tad tie iegāja nometnē un palika pa nakti nometnē.
12 Un Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri iznesa Tā Kunga šķirstu.
13 Un septiņi priesteri, kas nesa septiņas āžu ragu taures Tā Kunga šķirsta priekšā, staigājot lēnā solī, pūta taures, bet apbruņotie karavīri gāja viņiem pa priekšu un aizmugurējie pulki soļoja aiz Tā Kunga šķirsta, un ejot tika pūstas taures.
14 Tā viņi arī otrā dienā apgāja pilsētai apkārt vienu reizi, tad tie atgriezās nometnē; tā tie darīja sešas dienas.
15 Un septītajā dienā tie cēlās agri, gaismai austot, un gāja ap pilsētu tādā pašā veidā septiņas reizes, tikai šinī dienā viņi apgāja pilsētai apkārt septiņas reizes.
16 Un notika septītajā reizē, kad priesteri pūta taures, Jozua sacīja tautai: "Kliedziet, jo Tas Kungs šo pilsētu ir nodevis jūsu varā.
17 Un šī pilsēta lai krīt Tā Kunga sodā: viss, kas vien tanī ir, un viņa pati lai top izdeldēta; tikai netikle Rahāba lai paliek dzīva, viņa pati un visi, kas ir pie viņas atrodami viņas namā, jo viņa bija paslēpusi sūtņus, ko mēs bijām izsūtījuši.
18 Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jūs paši netopat par tādiem, kas ir iznīcināmi, un ka jūs neņemat daļu sev un tā nepadarāt arī Israēla nometni par tādu, kas ir padota lāstam, un ka jūs to nenovedat postā.
19 Bet viss sudrabs un zelts, un vara un dzelzs rīki lai ir svēti Tam Kungam, un tie lai nāk pie Tā Kunga dārgumiem."
20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un, tiklīdz tauta sadzirdēja tauru skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, katrs no savas vietas. Un, kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,
21 viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni.
22 Tad Jozua teica abiem vīriem, kas bija nākuši zemi izlūkot: "Ejiet netikles namā un izvediet ārā šo sievu un itin visus tos, kuri ir kopā ar viņu tās namā, kā jūs viņai zvērēdami solījāt."
23 Tad jaunekļi, abi izlūki, nogāja un izveda Rahābu un viņas tēvu, un viņas māti, un viņas brāļus, un visu, kas vien pie tās bija; viņi izveda ārā arī visus viņas ģimenes piederīgos, un viņi lika tiem apmesties ārpus Israēla nometnes.
24 Un pilsētu tie nodedzināja līdz ar visu, kas tajā bija, bet sudrabu un zeltu līdz ar vara un dzelzs rīkiem tie nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē.
25 Bet netikli Rahābu un viņas tēva namu, un itin visu, kas tai piederēja, Jozua atstāja pie dzīvības, un tā dzīvoja Israēla vidū līdz šai dienai, tāpēc ka viņa bija paslēpusi sūtņus, ko Jozua bija izsūtījis Jēriku izlūkot.
26 Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: "Nolādēts lai ir tas vīrs Tā Kunga priekšā, kas uzcels un atjaunos šo pilsētu Jēriku. Pamatus lai viņš liek tai par sava pirmdzimtā un vārtus lai ieceļ tai par sava jaunākā dēla dzīvību."
27 Bet Tas Kungs bija ar Jozuu, un viņa slava izpaudās visā zemē.
----------------------------------------------------------------------------------------------------
Šī nodaļa stāsta par slaveno Jērikas ieņemšanu ar "Jērikas bazūņu" palīdzību, kas sagrāva pilsētas mūrus.

7.nodaļa

1 Bet Israēla bērni pieskārās pie tā, kas ar lāstu bija nolemts iznīcībai, jo Ahans, Karmija dēls, bet tas Zabdija dēls, un tas Zeraha dēls no Jūdas cilts, bija paņēmis no aizliegtā. Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēla bērniem.
2 Un Jozua izsūtīja vīrus no Jērikas uz Aju, kas ir Bet-Avenas tuvumā austrumos no Bēteles, un tiem sacīja: "Ejiet augšup un izlūkojiet zemi."
3 Tad vīri nogāja un izlūkoja Aju, un tie atgriezās pie Jozuas un viņam sacīja: "Lai visa tauta nedodas uz turieni, bet lai noiet kādi divi vai trīs tūkstoši vīru, kuru pietiktu, lai Aju ieņemtu, bet lai netiek apgrūtināta visa tauta, jo Ajā ļaužu nav daudz."
4 Tad turp arī devās tikai kādi trīs tūkstoši vīru no visas tautas, bet tie metās bēgt Ajas vīru priekšā.
5 Un Ajas vīri nogalināja no šiem vīriem kādus trīsdesmit sešus vīrus un vajāja pārējos no vārtiem līdz akmeņlauztuvēm, un vēl daļu tie sakāva pie pakalnes. Tad tautas sirds izkusa un kļuva kā ūdens.
6 Un Jozua saplēsa savas drēbes un metās zemē uz sava vaiga Tā Kunga šķirsta priekšā līdz pat vakaram, viņš un Israēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām.
7 Un Jozua sacīja: "Ak, Kungs, mans Dievs! Kāpēc Tu esi licis šai tautai celties pāri Jordānai? Vai ar nodomu, lai mūs nodotu amoriešu rokās? Lai tie mūs iznīcinātu? Ak, kaut mēs labāk būtu palikuši dzīvot viņpus Jordānas!
8 Ko gan varu vēl teikt, ak, Kungs, kad Israēla tauta sava ienaidnieka priekšā ir pagriezusi muguru?
9 Kad kānaānieši un visi šīs zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs ielenks no visām pusēm un izdeldēs mūsu vārdu no šīs zemes. Ko tad Tu darīsi Sava lielā Vārda labā?"
10 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga?
11 Israēls ir grēkojis un pārkāpis Manu derību, ko Es esmu tiem pavēlējis; viņi ir arī ņēmuši no tā, kas bija ar lāstu iznīcībai nolemts, viņi ir zaguši un ir melojuši, un ir ielikuši paņemto starp saviem rīkiem.
12 Tādēļ arī Israēla bērni nespēj vairs savu ienaidnieku priekšā pastāvēt, bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie paši ir kļuvuši nolādēti. Es turpmāk vairs nevarēšu būt ar jums, ja jūs neiznīcināsit no sava vidus ar lāstu apkrauto.
13 Celies augšā! Šķīsti tautu un saki: dariet sevi svētus rītdienai, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: iznīcības lāsts ir tavā vidū, Israēl; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, kamēr tu neiznīcināsi šo lāstu no sava vidus.
14 Tāpēc ierodieties rītu agri, pēc savām ciltīm; un tā cilts, uz kuru Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savām dzimtām, bet tā dzimta, uz ko Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savu tēvu namiem, bet tie tēvu nami, uz ko Tas Kungs norādīs, lai nāk priekšā pa vienam vīram.
15 Un, kurš tiks atrasts, ka tam iet līdzi iznīcības lāsts, tas un viss, kas vien tam pieder, ir jāsadedzina ugunī, tādēļ ka viņš ir lauzis Tā Kunga derību un darījis negodīgas lietas Israēlā."
16 Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nostāties pēc viņa ciltīm, un norādījums krita uz Jūdas cilti.
17 Un, kad viņš pieaicināja Jūdas cilti, tad ar norādījumu tika apzīmēta Zeraha dzimta, un, kad viņš lika tuvoties Zeraha dzimtai, tēvu namam pēc tēvu nama, tad norādīts tika Zabdija tēvu nams.
18 Un, kad viņš lika tuvoties šī nama atsevišķiem vīriem, tad tika ar norādījumu apzīmēts Ahans, Karmija dēls, kas bija Zabdija dēls, un tas Zeraha dēls no Jūdas cilts.
19 Tad Jozua sacīja Ahanam: "Mans dēls, dod godu Tam Kungam, Israēla Dievam, un dod Viņam slavu, un saki man, ko tu esi izdarījis, bet neslēp manā priekšā itin neko."
20 Tad Ahans Jozuam atbildēja un sacīja: "Tiešām, es esmu grēkojis Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā. Un redzi, kādu pārkāpumu es esmu izdarījis.
21 Kad es laupījuma vidū ieraudzīju kādu ļoti labu babiloniešu apmetni un divi simti sudraba seķeļu, un zelta kausējuma stieni, kas svēra piecdesmit seķeļus, tad es iekāroju šīs lietas un tās paņēmu; un redzi, tās ir paslēptas manas telts vidū, ieraktas zemē, bet sudrabs apakšā zem tām."
22 Tad Jozua sūtīja sūtņus, un tie skrēja uz telti, un redzi, tiešām viņa teltī bija paslēpti šie priekšmeti, bet sudrabs tiem apakšā.
23 Un tie tos paņēma no telts vidus un atnesa Jozuam un visiem Israēla bērniem, un tos nolika Tā Kunga priekšā.
24 Tad Jozua un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Ahanu, Zeraha dēlu, kā arī to sudrabu, apmetni, zelta kausējuma stieni, viņa dēlus, viņa meitas, viņa vēršus, viņa ēzeļus, viņa sīklopus, viņa telti, itin visu, kas tam piederēja, un tos visus noveda Ahoras ielejā.
25 Un Jozua tad sacīja: "Kā tu mūs esi ievedis nelaimē, tā Tas Kungs tagad tevi ieved nelaimē." Un viss Israēls to nomētāja ar akmeņiem, un viņi tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva tiem virsū akmeņus.
26 Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kaudzi, kas ir palikusi līdz šai dienai. Un Tas Kungs mitējās Savā dusmu karstumā. Šo vietu līdz pat šai dienai tādēļ vēl sauc par Ahoras ieleju[A].

8.nodaļa

1 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties un nešaubies! Ņem sev līdzi visus karavīrus un celies un ej pret Aju; redzi, Es esmu nodevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu kopā ar viņa pilsētu un viņa zemi.
2 Un tu rīkojies tāpat ar Aju un tās ķēniņu, kā tu jau esi rīkojies ar Jēriku un tās ķēniņu, tikai ka jūs gūto laupījumu un gūtos liellopus paturiet paši sev. Liec citiem paslēpties aizsegā aiz šīs pilsētas, tās otrā pusē, uz vakariem."
3 Tad Jozua ar visu karavīru saimi cēlās, lai dotos uzbrukumā pret Aju, un Jozua izmeklēja trīsdesmit tūkstošus visdrosmīgāko karavīru un tos izsūtīja jau naktī.
4 Un viņš tiem deva pavēli, sacīdams: "Jums, lūk, būs pret to pilsētu novietoties aizsegā; neturieties pārāk tālu no pilsētas un esiet visi modri.
5 Bet es pats ar visu to kara saimi, kas ir pie manis, došos tuvāk klāt pilsētai, un, ja notiks, ka viņi iznāks mums pretī tā kā pirmoreiz, tad mēs no viņiem bēgsim.
6 Un, kad nu viņi dosies laukā, lai mūs vajātu, tad mēs liksim viņiem no pilsētas attālināties labu gabalu, jo tie sacīs: viņi bēg no mums tāpat kā pirmoreiz. Tā mēs bēgsim no viņiem.
7 Tad jūs celieties no savām paslēptuvēm, un jums šī pilsēta jāieņem, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā.
8 Un, kad jūs būsit pilsētu ieņēmuši, tad aizdedziniet pilsētu ar uguni, darīdami visu tā, kā Tas Kungs ir pavēlējis; redziet, tādu es jums esmu devis pavēli."
9 Tā Jozua viņus izsūtīja, un tie nonāca līdz vietai, kur tiem bija jāpaslēpjas un kas atradās starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pavadīja nakti pie pārējās kara tautas.
10 Un Jozua cēlās agri no rīta, un viņš pārskaitīja rindas, un tad viņš kopā ar Israēla vecajiem cēlās un devās tautas priekšgalā pret Aju.
11 Un visa karavīru saime, kas bija kopā ar viņu, cēlās un ieņēma savu vietu; nonākuši pilsētai tieši pretī, viņi uzcēla savas teltis ziemeļos no Ajas, un tur bija maza ieleja starp viņiem un Aju.
12 Tad viņš izraudzīja kādus piecus tūkstošus vīru un lika tiem paslēpties aizsegā starp Bēteli un Aju pret vakariem no pilsētas.
13 Un tā viņi izvietoja karapulkus: visa karaspēka nometni ziemeļos no pilsētas un paslēptos spēkus rietumos no tās; bet Jozua tanī naktī nogāja pašā ielejā.
14 Kad Ajas ķēniņš to redzēja, tad pilsētas vīri steidzās un agri no rīta cēlās un tūdaļ devās pretī Israēlam uz kauju; viņš pats un visa viņa tauta steidzās noteiktā laikā uz sapulcēšanās vietu klajuma malā, bet viņš nezināja, ka aizsegā atrodas ļaudis, paslēpušies aiz pilsētas.
15 Bet Jozua un Israēls izlikās esam sakauti un metās bēgt no viņiem virzienā uz tuksnesi.
16 Tāpēc visi ļaudis, kas atradās pilsētā, tika sasaukti, lai dzītos tiem pakaļ, un tie vajāja Jozuu un ļāvās aizvilināties prom no pilsētas.
17 Un tur vairs nepalika neviena vīra, nedz Ajā, nedz Bētelē, kurš nebūtu izgājis, lai vajātu Israēlu; un tā tie atstāja pilsētu atvērtu un dzinās pakaļ Israēlam.
18 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Izstiep šķēpu, kas ir tavā rokā, pret Aju, jo Es to nododu tavā rokā." Tad Jozua izstiepa šķēpu, kas bija viņa rokā, pret pilsētu.
19 Tad tie, kuri bija aizsegā, tūlīt iznāca no savām paslēptuvēm un skrēja, tiklīdz Jozua izstiepa savu roku, iegāja pilsētā un ieņēma to, un steigšus pielika tai uguni.
20 Kad nu Ajas vīri pagriezās atpakaļ un skatījās, tad redzi, dūmi jau cēlās no pilsētas pret debesīm, un tie nespēja nekur bēgt - ne šurp, ne turp, jo arī tā karavīru saime, kura bija bēgusi uz tuksnesi, griezās atpakaļ pret tiem, kas viņus vajāja,
21 jo, kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kuri bija paslēpušies, ieņēma pilsētu un ka pār pilsētu jau cēlās dūmi, tad arī viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas vīrus.
22 Un tad arī tie no pilsētas nāca ārā viņiem pretī, tā ka ajieši atradās Israēla vidū, vieni nāca no šīs un otri no tās puses un tos kāva, kamēr neviena no tiem nepalika pāri, kas būtu palicis sveiks vai arī kas būtu izglābies.
23 Bet Ajas ķēniņu tie sagūstīja dzīvu un noveda pie Jozuas.
24 Un notika, kad Israēls bija nogalinājis visus Ajas aizstāvjus atklātā tuksneša laukā, kur tas bija tos vajājis, un kad tie visi bija krituši līdz pat beidzamam no zobena asmens, tad tikai viss Israēls griezās atpakaļ uz Aju, lai nogalinātu tās iedzīvotājus bez žēlastības ar zobena asmeni.
25 Un visu kritušo skaits tanī dienā bija, skaitot vīrus un sievas, divpadsmit tūkstoši, visi Ajas iedzīvotāji.
26 Un Jozua neatvilka savu roku, ko viņš ar šķēpu bija izstiepis, iekāms visi Ajas iedzīvotāji bija pilnīgi, kā to lāsts prasa, izdeldēti.
27 Tikai lopus un pilsētas laupījumu Israēls paņēma un paturēja sev, kā Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis.
28 Un Jozua nodedzināja Aju un pārvērta to par drupu kaudzi uz mūžīgiem laikiem, kāda tā ir vēl šodien.
29 Bet Ajas ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tie noņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie tam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas ir līdz šai dienai.
30 Toreiz arī Jozua uzcēla Tam Kungam, Israēla Dievam, altāri Ēbala kalnā
31 tā, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija Israēla tautai pavēlējis un kā tas ir uzrakstīts Mozus bauslības grāmatā: altāri no neapcirstiem akmeņiem, kura veidošanai nebija lietoti dzelzs rīki, un uz tā viņi upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus un nesa kaujamos pateicības upurus.
32 Un tad viņš rakstīja tur uz akmeņiem norakstu no Mozus bauslības, ko Mozus bija rakstījis, Israēla bērniem klātesot.
33 Un viss Israēls ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abos šķirsta sānos pretī priesteriem un levītiem, kuri bija Tā Kunga derības šķirsta nesēji, tiklab svešinieki, kā arī iedzimtie, un tad tie pagriezās: viena puse pret Garicima kalnu un otra puse pret Ēbala kalnu, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija iepriekš pavēlējis Israēla tautu svētīt.
34 Un pēc tam viņš nolasīja visus bauslības vārdus, svētības un lāstu vārdus, kā tas bauslības grāmatā stāv rakstīts.
35 Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visas Israēla draudzes priekšā, arī sievu, mazo bērnu un svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.

9.nodaļa

1 Un, kad to dzirdēja visi ķēniņi, kas ir viņpus Jordānas gan kalnos, gan ielejās un gar visu Lielās jūras malu līdz Libanonam, proti: hetieši, kānaānieši, ferisieši, hīvieši un jebusieši,
2 tad tie visi sapulcējās vienkopus, lai vienprātīgi vestu pret Jozuu un Israēlu karu.
3 Kad nu Gibeonas iedzīvotāji dzirdēja, ko Jozua bija darījis ar Jēriku un ar Aju,
4 tad arī tie rīkojās ar viltu: viņi nogāja, apgādājās ar pārtiku un ņēma līdzi uz saviem ēzeļiem vecus maisus un nodriskātus ādas vīna traukus, kas bija saplaisājuši un salāpīti,
5 ar vecām, salāpītām sandalēm kājās un novalkātiem apmetņiem mugurā, un visa viņu ceļamaize bija sakaltusi un sapelējusi.
6 Un tie nāca pie Jozuas Gilgalas nometnē un sacīja viņam un Israēla vīriem: "Mēs esam nākuši no tālas zemes, bet tagad slēdziet ar mums derību."
7 Tad Israēla vīri atbildēja hīviešiem: "Varbūt jūs jau dzīvojat mūsu vidū - kā tad lai mēs slēdzam ar jums derību?"
8 Tad tie apgalvoja Jozuam: "Mēs esam tavi kalpi." Un Jozua viņiem jautāja: "Kas jūs esat, un no kurienes jūs nākat?"
9 Tad tie viņam atbildēja: "Mēs, tavi kalpi, nākam no visai tālas zemes Tā Kunga, tava Dieva, Vārda dēļ, jo mēs esam dzirdējuši Viņa slavu un arī visu to, ko Viņš ir darījis Ēģiptē.
10 Un tāpat arī visu to, ko Viņš ir darījis tiem diviem amoriešu ķēniņiem viņpus Jordānas, Hešbonas ķēniņam Sihonam un Basanas ķēniņam Ogam, kas dzīvoja Aštarotā.
11 Tāpēc mūsu vecaji un visi, kas dzīvo mūsu zemē, mūs skubināja, teikdami: ņemiet savās rokās ceļamaizi, dodieties tiem ceļā pretī un sakiet viņiem: mēs esam jūsu kalpi, un tagad slēdziet ar mums derību.
12 Un šeit ir mūsu maize, mēs to siltu paņēmām līdzi no savām mājām ceļam tanī dienā, kad mēs izgājām, lai dotos pie jums, bet nu redziet, cik tā ir sakaltusi un sapelējusi.
13 Un šie ādas vīna trauki, ko mēs piepildījām, tie bija pilnīgi jauni, bet tagad tie ir saplaisājuši gabalos, kā jūs to redzat, un mūsu drēbes un mūsu sandales ir galīgi nolietotas pārāk tālajā ceļā."
14 Tad Israēla vīri ņēma gan no viņu ceļamaizes, bet tie neprasīja Tā Kunga gribu.
15 Un Jozua noslēdza ar viņiem mieru un noslēdza ar tiem derību, ka viņš tos atstās dzīvus, un draudzes vadoņi nodeva tiem zvērestu.
16 Bet pēc trim dienām, kad tie bija noslēguši derību ar viņiem, tie dzirdēja, ka viņi esot to kaimiņi, jo dzīvojot to vidū,
17 un, kad Israēla bērni cēlās un devās ceļā, tad viņi trešajā dienā nonāca pie viņu pilsētām. Bet viņu pilsētas bija Gibeona, Kefīra, Beērota, kā arī Kirjat-Jeārima.
18 Tomēr Israēla bērni tos nenokāva, tādēļ ka visas draudzes vadoņi, piesaukdami To Kungu, Israēla Dievu, bija tiem zvērējuši; bet, kad nu visa draudze kurnēja pret vadoņiem,
19 tad visi vadoņi teica visai draudzei: "Mēs esam pie Tā Kunga, Israēla Dieva, tiem zvērējuši, un mēs tāpēc nevaram tos aiztikt.
20 Bet mēs ar viņiem rīkosimies šādi: labāk lai tie paliek dzīvi, nevis ka pār mums nāktu sods, ja mēs būtu tiem devuši viltīgu zvērestu."
21 Un tad tie vadoņi ļaudīm sacīja: "Lai tie paliek dzīvi, bet tiem jākļūst par malkas cirtējiem un ūdens nesējiem visai mūsu draudzei." Tā tie vadoņi bija to viņiem nolikuši.
22 Tad Jozua viņus ataicināja un tiem jautāja: "Kāpēc jūs mūs pievīlāt, teikdami: mēs no jums esam ļoti tālu,- kaut gan jūs šeit pat mūsu vidū dzīvojat?
23 Nu tad tagad - esiet nolādēti, lai no jums netrūktu kalpu, malkas cirtēju un ūdens smēlēju mūsu Dieva namam."
24 Un tie atbildēja Jozuam un sacīja: "Taviem kalpiem tika patiesi stāstīts, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Mozum, Savam kalpam, ir apsolījis, ka Viņš visu šo zemi jums nodošot un ka ienākot jūs iznīcināšot visus šīs zemes iedzīvotājus. Tad mēs ļoti bijāmies no jums savas dzīvības dēļ, un tāpēc mēs to tā darījām.
25 Bet nu tagad, redzi, mēs esam tavā rokā, dari ar mums tā, kā tas ir labi un taisnīgi tavās acīs."
26 Tad viņš tiem tā arī darīja un tos izglāba no Israēla bērnu rokas, ka tie tos nenokāva.
27 Un Jozua tanī dienā viņus nodeva draudzei par malkas cirtējiem un ūdens nesējiem Tā Kunga altāra vajadzībām līdz šai dienai tai vietā, kuru Tas Kungs bija izraudzījis.

10.nodaļa

1 Un notika, kad Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks dzirdēja, ka Jozua bija ieņēmis Aju un to pilnīgi iznīcinājis un ka viņš ar Aju un ar viņas ķēniņu bija tāpat rīkojies, kā viņš bija rīkojies ar Jēriku un ar viņas ķēniņu, un ka Gibeonas iedzīvotāji bija ar Israēlu mierā izlīguši un palikuši dzīvot viņu vidū,
2 tad arī viņš ļoti izbijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, kā jau viena no ķēniņa valsts pilsētām, lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija drošsirdīgi karotāji.
3 Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks sūtīja sūtņus pie Hebronas ķēniņa Hohāma un pie Jarmutas ķēniņa Pirāma, un pie Lahišas ķēniņa Jafijas, un pie Eglonas ķēniņa Debīra ar ziņu:
4 "Nāciet šurp pie manis un palīdziet man, sitīsim Gibeonu, jo tas ir sabiedrojies ar Jozuu un ar Israēla bērniem."
5 Tad tie sapulcējās un devās kalnup uzbrukumā, pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmutas ķēniņš, Lahišas ķēniņš, Eglonas ķēniņš - viņi visi līdz ar visiem saviem karapulkiem, un apmetās teltīs pret Gibeonu, un iesāka ar to karot.
6 Tad Gibeonas vīri sūtīja vēstnešus pie Jozuas uz Gilgalas nometni un lika viņam sacīt: "Neatrauj savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc steigšus, izglāb mūs un palīdzi mums. Jo pret mums ir jau sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnos."
7 Tad Jozua līdz ar visu karavīru saimi, visi varonīgi karotāji, cēlās no Gilgalas un devās uz turieni.
8 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā."
9 Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu.
10 Un Tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas.
11 Kad viņi, bēgdami no Israēla, atradās pie Bet-Horonas stāvās nogāzes, tad Tas Kungs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas graudus no debesīm līdz pat Asekai, tā ka tie nomira, un pie tam daudz vairāk nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu zobena.
12 Toreiz Jozua lūdza To Kungu, tai dienā, kad Tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: "Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!"
13 Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām, saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu.
14 Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar iepriekšējām un arī ar nākamajām, kurā Tas Kungs tā būtu paklausījis cilvēka balss lūgumu, jo Tas Kungs karoja Israēla labā.
15 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.
16 Bet tie pieci ķēniņi bija bēguši un paslēpušies alā pie Makēdas.
17 Tas Jozuam tika paziņots un sacīts: "Tie pieci ķēniņi ir atrasti, jo viņi ir paslēpušies alā pie Makēdas."
18 Tad Jozua pavēlēja: "Aizveliet lielos akmeņus alas ieejas priekšā un izlieciet vīrus viņu apsargāšanai.
19 Bet jūs nestāviet mierā un tikai dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem un kaujiet viņu aizmugurējos. Neļaujiet viņiem nonākt savās pilsētās, jo Tas Kungs, jūsu Dievs, viņus ir nodevis jūsu rokā."
20 Un, kad Jozua un Israēla bērni bija pabeiguši viņu iznīcināšanu lielā kaujā, kura bija ļoti sīva, līdz viņi bija pagalam un tikai nedaudzi atlikušies bija paguvuši no tiem glābties, nonākdami stipri nocietinātās pilsētās,
21 un kad visa kara tauta atgriezās neskarta pie Jozuas Makēdas nometnē un neviens nebija uzdrošinājies Israēla bērniem parādīt pat savu mēles galu,
22 tad Jozua pavēlēja: "Atveriet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus no alas!"
23 Tā tie arī darīja un izveda ārā no alas un atveda pie viņa tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmutas ķēniņu, Lahišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.
24 Un, kad tie šos piecus ķēniņus bija izveduši pie Jozuas, tad Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri bija gājuši līdz ar viņu: "Nāciet šurp un lieciet savas kājas uz šo ķēniņu skaustiem!" Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu skaustiem.
25 Un Jozua tiem sacīja: "Nebīstieties un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat Tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit."
26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem, un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.
27 Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies, un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz šai dienai.
28 Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
29 Tad Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.
30 Un Tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva gan viņu, gan ikvienu dvēseli, kas tur bija; arī šinī vietā viņš neatstāja dzīvu nevienu, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
31 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu aizgāja no Libnas uz Lahišu, uzcēla savas teltis pie tās un karoja pret to.
32 Un Tas Kungs nodeva Lahišu Israēla rokā. Viņš to ieņēma otrā dienā un nokāva ar zobena asmeni ikvienu dvēseli, kas tur bija, darīdams visu tāpat, kā bija darījis Libnā.
33 Tai brīdī cēlās Gezeras ķēniņš Horāms un atnāca Lahišai palīgā, bet Jozua sakāva viņu un viņa karaspēku, tā ka ne viens pats no viņiem nepalika pie dzīvības.
34 Un Jozua aizgāja un viss Israēls līdz ar viņu no Lahišas uz Eglonu, un viņi pie tās uzcēla savas teltis un karoja pret to.
35 Viņi ieņēma to tanī pašā dienā, un viņi kāva ar zobena asmeni ikvienu dvēseli, kas vien tur atradās, un viņš tanī pašā dienā pilnīgi iznīcināja itin visu tāpat, kā viņš bija darījis Lahišā.
36 Tad Jozua cēlās un viss Israēls līdz ar viņu no Eglonas un devās augšup uz Hebronu, un viņš karoja pret to.
37 Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu, iznīcinādams visas pilsētas un ikvienu dvēseli, kas tur atradās; viņš neatstāja dzīvu nevienu un darīja tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā. Un viņš pilnīgi iznīcināja to un ikvienu dvēseli, kas tur bija.
38 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to.
39 Un viņš arī to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi iznīcināja ikvienu dvēseli, kas tur bija; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, darīdams tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā, tāpat viņš darīja Debīrā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Libnas ķēniņu.
40 Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: gan kalnu zemi, gan dienvidu zemi, gan līdzenumu, gan pakalnus ar visiem viņu ķēniņiem; viņš neatstāja dzīvu nevienu, piepildīdams iznīcības lāstu, tā kā Tas Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.
41 Un Jozua tos pakļāva, no Kadeš-Barneas līdz Gazai, kā arī visu Gošenes zemi līdz Gibeonai.
42 Un visus šos ķēniņus un visu viņu zemi Jozua pakļāva sev vienā paņēmienā, jo Tas Kungs, Israēla Dievs, pats karoja Israēla labā.
43 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.

11.nodaļa

1 Kad nu Hacoras ķēniņš Jabīns to dzirdēja, tad viņš sūtīja sūtņus pie Madonas ķēniņa Jobāba un pie Šimronas ķēniņa, un pie Akšafas ķēniņa,
2 un pie tiem ķēniņiem, kuri dzīvoja ziemeļos, kalnos, kā arī dienvidu klajumos, Kinnerotas ielejā, un rietumos, Doras kāpās,
3 tāpat arī pie kānaāniešiem austrumos un rietumos, pie amoriešiem un pie hetiešiem, pie ferisiešiem un pie jebusiešiem kalnos un pie hīviešiem Micpas zemē, Hermona kalna pakājē.
4 Tā viņi izgāja cīņā un visas viņu karapulku nometnes līdz ar tiem un varen daudz ļaužu, kā smiltis jūras malā, un daudz zirgu un kara ratu.
5 Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā nometnē uzcēla teltis pie Meromas ūdeņiem, lai karotu pret Israēlu.
6 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties no viņiem! Jo rītdien ap šo laiku Es visus viņus nolikšu nokautus Israēlam pie kājām; tad tu varēsi pārgriezt viņu zirgiem pakaļkāju dzīslas un viņu cīņas ratus sadedzināt ugunī."
7 Tad Jozua un visa viņa karavīru saime negaidot parādījās pie Meromas ūdeņiem un pēkšņi viņiem uzbruka.
8 Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un viņi tos kāva un vajāja viņus līdz Sidonai, šai lielajai pilsētai, un līdz Šerapot-Majimai, arī līdz Micpas ielejai austrumos, un tos sakāva, tā ka neviens no tiem nepalika dzīvs.
9 Un Jozua tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis: viņu zirgus viņš padarīja tizlus, un viņu kara ratus viņš sadedzināja ugunī.
10 Un Jozua tanī laikā atgriezās atpakaļ un ieņēma Hacoru, un tās ķēniņu viņš sagūstīja un nokāva ar zobena asmeni; jo Hacora bija pirms tam visām šīm ķēniņu valstīm galvaspilsēta.
11 Un tie nokāva visus iedzīvotājus, kas tur bija, viņus pilnīgi iznīcinādami; un tur nepalika pāri neviena dvēsele, un Hacora viņš sadedzināja ugunī.
12 Un Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas, sagūstīja visus viņu ķēniņus un nokāva tos ar zobena asmeni, viņus pilnīgi iznīcinādams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.
13 Tomēr tās pilsētas, kas bija nocietinātas kalnos, Israēls nenodedzināja, izņemot vienīgi Hacoru, kurai Jozua lika aiziet bojā liesmās.
14 Bet visu šais pilsētās gūto laupījumu un visus lopus Israēla bērni paturēja paši sev, cilvēkus turpretī visus nogalināja ar zobena asmeni, tos pilnīgi iznīcinādami; tie neatstāja pāri nevienas dzīvas dvēseles.
15 Kā Tas Kungs Savam kalpam Mozum bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā arī Jozua darīja; viņš itin neko neatstāja neizpildītu no visa tā, ko Tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
16 Un tā Jozua ieņēma visu šo zemi - gan kalnus, gan visu dienvidu zemi, gan visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus un to ielejas,
17 no Halaka kalna[A], kas paceļas pretī Seīra kalnam, līdz Baal-Gadai, kas atrodas Libanona ielejā Hermona pakājē, - viņš sagūstīja visus to ķēniņus, tos sita un nogalināja.
18 Ilgus gadus Jozua karoja pret šiem ķēniņiem.
19 Tur nebija nevienas pilsētas, kas ar labu būtu padevusies Israēlam, izņemot tos hīviešus, kas dzīvoja Gibeonā; visas pārējās viņš ieņēma ar kauju,
20 jo tas bija Tā Kunga nolikts, ka viņu sirdis tika nocietinātas karam pret Israēlu, lai iznīcības lāsts tiktu piepildīts un lai tiem netiktu nekāda žēlastība parādīta, bet lai viņi tiktu izdeldēti, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
21 Tanī laikā Jozua nāca un iznīcināja anakiešus kalnājā ap Hebronu, Debīru, Anābu, kā arī Jūdas un visos Israēla kalnu novados, un Jozua tos pilnīgi iznīcināja kopā ar viņu pilsētām.
22 Neviena no anakiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, un tikai Gazā, Gatā un Ašdodā tie vēl palika.
23 Tā Jozua ieņēma visu zemi, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, un Jozua to nodeva par īpašumu Israēlam, to dalīdams pēc viņu ciltīm; tad zeme varēja atpūsties no kariem.

12.nodaļa

1 Šie nu ir tās zemes ķēniņi, kurus Israēla bērni uzvarēja un kuru zemes viņi ieguva, pārcēlušies pāri Jordānai, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam ar visu klajumu uz austrumu pusi no Jordānas:
2 Sihons, amoriešu ķēniņš, kas dzīvoja Hešbonā un valdīja kā ķēniņš pār apgabalu no Aroēras Arnonas upes krastmalā, no upes ielejas vidus sākot, un pār pusi Gileādas līdz Jabokas upei, kas ir robežupe ar amoniešiem,
3 un pār līdzenumu līdz Kinnerota ezera austrumu krastiem un Bet-Ješimotas virzienā līdz Tuksneša jūrai, tas ir, Sāls jūrai, un dienvidos līdz Pizgas kalna pakājei.
4 Otrs bija Ogs, Basanas ķēniņš, kas bija atlicies no refajiešiem un valdīja Aštorotā un Edrejā.
5 Viņš valdīja kā ķēniņš pār Hermona kalnāju un Salku un pār visu Basanu līdz gešūriešu un maāhatiešu robežām, un pār pusi no Gileādas līdz robežām ar Sihonu, Hešbonas ķēniņu.
6 Mozus, Tā Kunga kalps, un Israēla bērni tos sakāva, un jau Mozus, Tā Kunga kalps, deva šos apgabalus rūbeniešiem un gadiešiem un Manases pusciltij īpašumā.
7 Šie nu ir tās zemes ķēniņi, kurus Jozua ar Israēla bērniem uzvarēja šaipus Jordānas, rietumos no Baal-Gadas un no Libanona kalnu ielejas līdz Halaka kalnam, kas paceļas pretī Seīram, un Jozua nodeva šo apgabalu Israēla ciltīm par īpašumu pēc viņu daļām.
8 Bet kalnos un ielejās, klajumos un pakalnos, kā arī tuksnesī un dienvidu zemē mita hetieši, amorieši, kānaānieši, ferisieši, hīvieši un jebusieši.
9 Jērikas ķēniņš bija viens; Ajas ķēniņš, kas bija sānis no Bēteles, - viens;
10 Jeruzālemes ķēniņš - viens; Hebronas ķēniņš - viens;
11 Jarmutas ķēniņš - viens; Lahišas ķēmjniņš - viens;
12 Eglonas ķēniņš - viens; Gezeras ķēmjniņš - viens;
13 Debīras ķēniņš - viens; Gederas ķēniņš - viens;
14 Hormas ķēniņš - viens; Aradas ķēniņš - viens;
15 Libnas ķēniņš - viens; Adullāmas ķēniņš - viens;
16 Makēdas ķēniņš - viens; Bēteles ķēniņš - viens;
17 Tapuas ķēniņš - viens; Heferas ķēniņš - viens;
18 Afekas ķēniņš - viens; Šaronas ķēniņš - viens;
19 Madonas ķēniņš - viens; Hacoras ķēniņš - viens;
20 Šimronas-Meronas ķēniņš - viens; Akšafas ķēniņš - viens;
21 Taānakas ķēniņš - viens; Megidas ķēniņš - viens;
22 Kedešas ķēniņš - viens; Jokneāmas, pie Karmela, ķēniņš - viens;
23 Doras ķēniņš, pie Doras kāpām, - viens; Galilejas tautu ķēniņš - viens;
24 Tircas ķēniņš - viens. Pavisam kopā šo ķēniņu - trīsdesmit viens.

13.nodaļa

1 Kad Jozua bija vecs un stipri gados, tad Tas Kungs sacīja uz viņu: "Tu esi kļuvis vecs un stipri gados, bet vēl ļoti daudz zemes paliek, kas jāiegūst īpašumā.
2 Šī ir tā zeme, kas vēl palikusi: visi filistiešu un gešūriešu apgabali,
3 Sākot no Šihoras upes, kas austrumos no Ēģiptes, līdz Ekronas robežām ziemeļos - šo zemi parasti mēdz pieskaitīt kānaāniešiem, un proti, pieci filistiešu valdnieki: Gazas, Ašdodas, Aškalonas, Gatas un Ekronas, kā arī avieši dienvidos,
4 tālāk viss kānaāniešu apgabals, sākot no sidoniešu Meāras līdz Afekai, līdz amoriešu robežām,
5 un tad vēl visa Gebalas zeme[A] un visi Libanona apgabali austrumos no Baal-Gadas Hermona kalna pakājē līdz Hamatas pievārtei,
6 turklāt vēl visi kalnu iedzīvotāji no Libanona līdz Šerepat-Majimai[A], visi Sidonas ļaudis, - Es tos izdzīšu Israēla bērnu priekšā, sadali tikai to Israēlam par īpašumu, kā Es to tev esmu pavēlējis.
7 Un tagad sadali šo zemi par īpašumu tām deviņām ciltīm un Manases pusciltij."
8 Kopā ar otru Manases puscilti rūbenieši un gadieši bija jau saņēmuši savu īpašuma tiesu, ko tiem Mozus bija piešķīris viņpus Jordānas pret austrumiem, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, to bija tiem iedalījis:
9 no Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastos, un no tām pilsētām, kuras pašā upes ielejā, visu līdzenumu no Medebas līdz Dibonai;
10 un visas amoriešu ķēniņa Sihona pilsētas, kurš bija valdījis Hešbonā, līdz amoniešu robežām;
11 un Gileādu un gešūriešu un maāhatiešu robežas, un visu Hermona kalnāju, un visu Basanu līdz Salkai;
12 visu Oga, Basanas ķēniņa, valsti, kurš bija valdījis Aštarotā un Edrejā. Viņš bija atlicies no refajiešiem; tos Mozus bija uzveicis un izdzinis no viņu zemes.
13 Bet Israēla bērni nebija izdzinuši nedz gešūriešus, nedz maāhatiešus, tādēļ gešūrieši un maāhatieši palikuši dzīvot Israēla vidū līdz šai dienai.
14 Tikai Levija ciltij Mozus nebija piešķīris īpašumu, Tā Kunga, Israēla Dieva, uguns upuri ir viņas daļa, tie ir viņu īpašums, kā Viņš to ir noteicis.
15 Un Mozus bija devis zemi īpašumā Rūbena bērnu ciltij pēc tās dzimtām,
16 tā ka viņiem krita apgabals, sākot no Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastos, un visas pilsētas upes ielejā, kā arī viss augstieņu līdzenums līdz Medebai,
17 Hešbona līdz ar visām pilsētām, kas atrodas līdzenumā, Dibona, Bamot-Baāla, Bet-Baāl-Meona,
18 Tahca, Kedemota, Mefaata,
19 Kirjataima, Sibma, Ceret-Šahara uz Lēzenā kalna,
20 Bet-Peora, Pizgas nogāzes un Bet-Ješimona,
21 arī visas augstienes pilsētas, visa Sihona ķēniņvalsts, kurš bija bijis amoriešu ķēniņš un valdījis Hešbonā un kuru Mozus bija uzveicis līdz ar Midiāna valdniekiem: Eviju, Rekemu, Zūru, Hūru, Rēbu, Sihona vadoņiem, kas bija mituši šinī zemē.
22 Tāpat Israēla bērni ar zobenu bija nokāvuši pareģi Bileāmu, Beora dēlu, līdz ar pārējiem viņu nogalinātiem.
23 Tā Rūbena bērnu robeža bija Jordāna un tās apgabals. Šis bija Rūbena bērnu īpašums pēc Rūbena dzimtām, visas šīs pilsētas līdz ar viņu ciemiem.
24 Un tad Mozus bija devis Gada ciltij, Gada bērniem, zemi īpašumā pēc viņu dzimtām,
25 tā ka viņu robežās bija Jāzera un visas Gileādas pilsētas, un puse amoniešu zemes līdz Aroērai, kas austrumos no Rābas,
26 apgabals no Hešbonas līdz Ramat-Micpai un Betonimai un no Mahanajimas līdz Debīras robežām,
27 un ielejā Bet-Harāna, Bet-Nimra un Sukota un Cafona - atlikušās Sihona, Hešbonas ķēniņa, ķēniņvalsts daļas, tad Jordānas apgabali līdz Kinneretas jūras galam viņpus Jordānai uz austrumiem.
28 Tas bija Gada bērnu īpašums pēc viņu dzimtām, visas šīs pilsētas līdz ar viņu ciemiem.
29 Un Mozus bija arī devis Manases pusciltij zemi, tā ka Manases pusciltij pēc tās dzimtām krita apgabals,
30 kura robežās bija, sākot no Mahanajimas, visa Basana, visa Oga, Basanas ķēniņa, valsts un visas Jaīra telšu apmetnes, kuras atradās Basanā,- sešdesmit apdzīvotas vietas,
31 un puse no Gileādas, kā arī Aštarota un Edreja, Oga ķēniņvalsts galvenās pilsētas Basanā. Visas šīs zemes krita Mahira, Manases dēla, bērniem, pusei no Mahira bērniem pēc viņu dzimtām.
32 Šie ir tie apgabali, kurus Mozus bija sadalījis Moāba klajumos viņpus Jordānas austrumos no Jērikas.
33 Bet Levija ciltij Mozus nepiešķīra zemi īpašumā, jo viņu daļa ir pats Tas Kungs, Israēla Dievs; Viņš pats ir to īpašums, kā Viņš bija tiem teicis.

14.nodaļa

1 Un šie ir tie apgabali, kurus Israēla bērni sev iemantoja īpašumā Kānaāna zemē un kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un Jozua, Nūna dēls, un Israēla bērnu cilšu galvenie.
2 Un viņi to zemi iemantoja, meslus metot, kā Tas Kungs caur Mozu to bija pavēlējis dot deviņām ciltīm un pusciltij,
3 jo tām divām ciltīm un pusciltij Mozus bija devis īpašumus viņpus Jordānai, bet levītiem viņš nebija devis nekādu īpašumu starp tiem.
4 Jo Jāzepa bērni dalījās divās ciltīs: Manases un Ēfraima; bet levītiem netika dota nekāda īpašuma daļa tai zemē, vienīgi pilsētas dzīvošanai un ganības viņu ganāmpulkiem un viņu lopiem.
5 Kā Tas Kungs bija Mozum pavēlējis, tā Israēla bērni darīja, zemi dalot.
6 Tad Jūdas bērni piegāja pie Jozuas Gilgalā, un Kālebs, Jefunnas dēls, šis kenizietis, sacīja Jozuam: "Tu zini pats to vārdu, ko Tas Kungs Mozum, šim Dieva vīram, teica par mani un par tevi pie Kadeš-Barneas.
7 Man bija četrdesmit gadi, kad Mozus, Tā Kunga kalps, mani sūtīja no Kadeš-Barneas šo zemi te izlūkot, un es viņam atbildēju pēc labākās sirdsapziņas.
8 Bet mani brāļi, kas bija man līdzi gājuši, tie darīja tautas sirdi bailīgu; es tomēr pilnīgi sekoju Tam Kungam, savam Dievam.
9 Tai dienā Mozus zvērēja, sacīdams: patiesi, tā zeme, kuru tu esi savām kājām minis, tā lai paliek tev un taviem bērniem kā īpašums uz mūžīgiem laikiem, jo tu esi pilnīgi klausījis Tam Kungam, manam Dievam.
10 Un tu tagad redzi: Tas Kungs ir manu dzīvību uzturējis, kā Viņš man bija apsolījis; un ir pagājuši četrdesmit pieci gadi no tā laika, kad Tas Kungs šo vārdu sacīja Mozum un Israēls gāja pa tuksnesi; un nu, redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs.
11 Es vēl šodien esmu tik stiprs kā toreiz, kad Mozus mani izsūtīja; kāds mans spēks bija toreiz, tāds spēks arī tagad: vai eju karā, vai izejot vai atnākot.
12 Un tagad dod man šo kalnu zemi, par kuru Tas Kungs toreiz runāja, jo tu to arī tanī dienā dzirdēji, ka tur dzīvojot anakieši un ka tur esot lielas un nocietinātas pilsētas; varbūt Tas Kungs būs ar mani, ka es tos spēšu izdzīt, kā Tas Kungs ir apsolījis."
13 Tad Jozua viņu svētīja un deva Kālebam, Jefunnas dēlam, Hebronu īpašumā.
14 Tā Hebrona kļuva Kāleba, Jefunnas dēla, kenizieša, īpašums vēl līdz šai pašai dienai, tāpēc ka viņš bija pilnīgi sekojis Tam Kungam, Israēla Dievam.
15 Bet Hebronas vārds bija vecos laikos Kirjat-Arba, jo Arba bija lielākais vīrs anakiešu vidū. Un zemei bija miers no kariem.

15.nodaļa

1 Bet atsevišķām Jūdas bērnu ciltīm, pēc viņu dzimtām, metot meslus, krita zeme vairāk uz dienvidiem virzienā uz edomiešu novadiem un Cina tuksnesi zemes galējos dienvidos.
2 Un tā viņu dienvidu robeža bija no Sāls jūras gala, no jūras šaurās smailes, kas nogriežas uz dienvidiem,
3 un tad tā iznāk ārā dienvidos no Skorpiju augstienes, iet pāri uz Cinu un uz augšu dienvidos no Kadeš-Barneas un tālāk uz Hecronu, stiepjas kalnup pret Adaru, pagriežas apkārt uz Karku,
4 tad pāriet pāri uz Acmonu un turpinās līdz Ēģiptes strautam, robežas turpinājums stiepjas pret jūru. Šāda nu būtu viņu dienvidu robeža.
5 Bet viņu austrumu robeža ir Sāls jūra līdz Jordānas ietekai; viņu ziemeļu robeža sākas no Sāls jūras ziemeļu gala un Jordānas ietekas,
6 un tad šī robeža ved augšup uz Bet-Hoglu, un ziemeļos tā iet garām Bet-Arabai, un tad robeža virzās augšup līdz Bohana, Rūbena dēla, akmenim,
7 un tad tā paceļas uz augšu līdz Debīrai, iedama augšup no Ahoras ielejas, tad paliecas ziemeļu virzienā pret Gilgalu, kura atrodas pretī kalna ceļam augšā uz Adumimu, kas atrodas dienvidos no upes līča, un tad robeža virzās pāri uz Ajin-Šemešu, un tā turpinās līdz Ajin-Rogelai.
8 Tad šī robeža iet augšup pa Ben-Hinomas ieleju un no dienvidus puses gar jebusiešu kalnu nogāzi, un šī vieta ir Jeruzāleme; un tad tālāk robeža iet augšup uz kalna virsotni, kurš ir Hinomas ielejai priekšā rietumos un tai pašā laikā Refaima ielejas ziemeļu galā.
9 Pēc tam robeža met līkumu, no pašas kalna virsotnes sākot līdz Nefatoas avotam, tad iznāk uz pilsētām, kuras atrodas Efrona kalnos, un tad nogriežas uz Baalu, tas ir, Kirjat-Jeārimu,
10 un, apvīdamās apkārt Baalai, robeža ved rietumu virzienā uz Seīra kalniem, pāriet no šejienes pāri Jeārima kalna ziemeļu daļai, tur ir Kesalona, kas paliek ziemeļos, bet tad robeža iet uz Bet-Šemešu un iet pāri uz Timnu.
11 Tad robeža iet pret ziemeļiem no Ekronas kalna nogāzes un noliecas uz Šikronu, ved pāri Baalas kalnam un iznāk pie Jabneēlas, un tā turpinās līdz jūrai.
12 Un robeža rietumos ir Lielā jūra un tās krastu apgabali. Tādas ir Jūdas bērnu robežas visapkārt pēc viņu dzimtām.
13 Bet Kālebam, Jefunnas dēlam, viņš iedeva viņa daļu Jūdas bērnu īpašumu vidū, kā Tas Kungs to bija Jozuam pavēlējis, proti, Arbu, anakiešu bērnu pilsētu, kura ir vēlākā Hebrona.
14 Un Kālebs no turienes izdzina trīs Anaka dēlus: Šešaju, Ahimanu un Talmaju, Anaka pēcnācējus.
15 Un tad no turienes viņš cēlās un devās tālāk pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefere[A].
16 Un Kālebs sacīja: "Kurš uzveiks Kirjat-Seferi un arī to ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu."
17 Un Otniēls, Kenasa dēls, to ieņēma, bet Kenass bija Kāleba brālis, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu.
18 Un notika, kad viņu pie tā pieveda, tad viņa pierunāja to atļaut viņai izlūgt no sava tēva tīrumu, un, kad viņa nolēca no ēzeļa, tad Kālebs viņai jautāja: "Ko tu vēlies?"
19 Un viņa atbildēja: "Dod man savu svētības dāvanu, jo tu man esi devis dienvidu zemi, un tad dod man arī ūdens avotus." Un tad tas viņai atvēlēja gan augšējos, gan apakšējos ūdens avotus.
20 Un šis ir Jūdas bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām.
21 Tā Jūdam krita šādas pilsētas, sākot no cilts novada gala pret dienvidiem pie Edomas robežām: Kabceēla, Edera un Jagura,
22 Kina, Dimona un Adada,
23 Kedeša, Hacora un Itnana,
24 Zifa, Telema un Bealota,
25 Hacora-Hadata, Keriot-Hecrona - tā ir Hacora,
26 Āmama, Šema un Molada,
27 Hacara-Gada, Hešmona un Bet-Peleta,
28 Hacara-Šuala, Bēršeba un Bisjotja,
29 Baala, Ijima un Ezema,
30 Eltolada, Kesila un Horma,
31 Ciklaga, Madmana un Sansana,
32 Lebaota, Šilhima, Ajina un Rimona - pavisam divdesmit deviņas pilsētas ar to ciemiem.
33 Līdzenumā: Ēštaola, Cora un Ašna,
34 Sanoa, Ajin-Ganima, Tapua un Enama,
35 Jarmuta, Adullāma, Šoho un Aseka,
36 Šaaraima, Aditaima, Gedera un Gederotaima - četrpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
37 Cenana, Hadaša un Migdal-Gada,
38 Dilgana, Micpa un Jokteēla,
39 Lahiša, Boskata un Eglona,
40 Kabona, Lahmama un Kitliša,
41 Gedarota, Bet-Dagona, Naāma un Makēda - sešpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
42 Libna, Etera un Ašna,
43 Jifta, Ašna un Neciba,
44 Kegila, Ahsiba un Mareša - deviņas pilsētas ar to ciemiem;
45 Ekrona ar tās mazajām pilsētām un ciemiem;
46 no Ekronas līdz jūrai un viss tas apgabals, kas paliek sānis Ašdodai un tās ciemiem;
47 Ašdoda ar tās mazajām pilsētām un ciemiem; Gaza ar tās mazajām pilsētām un ciemiem līdz pat Ēģiptes strautam un Lielajai jūrai un ar tai piegulošiem krastu apgabaliem, kas kopā veido rietumu robežu.
48 Tālāk kalnu apgabalā: Šamīra, Jatīra un Šoho,
49 Dana un Kirjat-Sana - tā ir Debīra,
50 Anāba, Eštemoa un Anīma,
51 Gošene, Holona un Gilo - vienpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
52 Araba, Dūma un Ešgana,
53 Januma, Bet-Tapua un Afeka,
54 Humta un Kirjat-Arba, tā ir Hebrona, un Ciora - deviņas pilsētas ar to ciemiem;
55 Maona, Karmela, Zifa un Juta,
56 Jezreēla, Jokdeāma un Sanoa,
57 Kaina, Gibea un Timna - desmit pilsētas ar to ciemiem;
58 Halhula, Bet-Cūra un Gedora,
59 Maārata, Bet-Anota, kā arī Eltekona - sešas pilsētas ar to ciemiem;
60 Kirjat-Baala, tā ir Kirjat-Jeārima, un Raba, divas pilsētas ar to ciemiem.
61 Un klajumā bija Bet-Araba, Midina un Šehaha,
62 Nibšana, Sāls pilsēta un En-Gedija - sešas pilsētas ar to ciemiem.
63 Bet tos jebusiešus, kuri dzīvoja Jeruzālemē, Jūdas bērni nevarēja izdzīt; un tādēļ jebusieši palika kopā ar Jūdas bērniem dzīvot Jeruzālemē līdz pat šai dienai.

16.nodaļa

1 Bet Jāzepa bērniem, metot meslus, krita šāda robeža: no Jordānas pie Jērikas, uz Jērikas ūdeņiem pret austrumiem, tad tuksnesī, kas no Jērikas paceļas augšup pret Bēteles kalniem.
2 No Bēteles robeža ved uz Lūzu un iet pāri uz arkiešu apgabalu uz Atarotu.
3 Tālāk tā virzās lejup rietumu virzienā uz jafletiešu apgabalu līdz Bet-Horonas lejas galam un līdz Gezerai, un tā turpinās līdz jūrai.
4 Šī ir zeme, ko Jāzepa dēli, Manase un Efraims, ieguva par savu īpašumu.
5 Un šīs ir Efraima bērnu robežas pēc viņu dzimtām: viņu īpašuma robeža sākas austrumos no Atarot-Adaras līdz Kalna-Bet-Horonai.
6 No turienes šī robeža noiet pie jūras, Mikmetata paliek ziemeļos, bet tad robeža noliecas uz austrumiem no Taānat-Šilo un iet aiz tās uz austrumiem uz Janou.
7 No Janoas tā nolaižas lejup uz Atarotu un Naāratu, pieskaras Jērikai un iznāk ārā pie Jordānas.
8 No Tapuas robeža iet rietumu virzienā uz Kanas upes ieleju un izbeidzas pie jūras. Šīs ir Efraima bērnu cilts robežas pēc viņu dzimtām.
9 Un Efraima bērniem nodalītās pilsētas, kas bija Manases bērnu īpašumu vidū, visas tās pilsētas līdz ar to ciemiem.
10 Bet viņi neizdzina tos kānaāniešus, kuri dzīvoja Gezerā; tā kānaānieši dzīvoja efraimiešu vidū līdz šai dienai, un viņi tos paverdzināja.

17.nodaļa

1 Tad Manases ciltij, meslus metot, krita sava tiesa, jo viņš bija Jāzepa pirmdzimtais. Mahiram, Manases pirmdzimtajam, kas bija Gileāda tēvs un karavīrs, krita Gileāda un Basana.
2 Bet pārējiem Manases dēliem tika viņu tiesa pēc viņu dzimtām, proti, Abiēzera dēliem, Heleka dēliem, Asriēla dēliem, Sihema dēliem, Hefera dēliem, kā arī Šemidas dēliem; šie visi ir Jāzepa dēla Manases vīriešu kārtas pēcnācēji pēc savām dzimtām.
3 Bet Celofehadam, Hefera dēlam, tas bija Gileāda dēls, bet tas Mahira dēls un tas Manases dēls, nebija pēcnācējos dēlu, bet meitas vien; un šie ir viņa meitu vārdi: Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.
4 Tās nāca pie priestera Ēleāzara un pie Jozuas, Nūna dēla, un pie vadoņiem un sacīja: "Tas Kungs pavēlēja Mozum dot mums īpašuma daļu mūsu brāļu vidū." Un tāpēc viņš pēc Tā Kunga pavēles tām iedeva viņu īpašumu viņu brāļu vidū.
5 Un tā desmit daļas tika piešķirtas Manases ciltij vēl pie Gileāda zemes un Basanas, kas abas viņpus Jordānas,
6 jo arī Manases meitas ieguva īpašumu daļu viņa dēlu vidū; bet Gileāda krita pārējiem Manases dēliem.
7 Bet Manases robežas bija no Ašeras uz Mihmetatu, kas atrodas austrumos no Sihemas; tad šī robeža iet uz dienvidiem pie tiem, kuri dzīvo pie Tapuas avota.
8 Manasem gan piederēja Tapuas zemes novads, bet pati Tapua pie Manases robežas piederēja Efraima dēliem.
9 Tad robeža iet lejup līdz Kanas upes līcim; dienvidos no tās ir pilsētas, bet šīs pilsētas pieder Efraimam Manases pilsētu vidū, un Manases robežu apgabals ir ziemeļos no upes, bet tālākās robežas noved pie jūras.
10 Un dienvidos ir Efraims, bet ziemeļos ir Manase, un jūra šeit veido robežu; un ziemeļos tie saskaras ar Ašeru, bet austrumos ar Isašaru.
11 Un Manasem bija doti vēl arī īpašumi Isašarā un Ašerā, un viņam piederēja šādas pilsētas: Bet-Šeana ar tās mazajām pilsētām, Jibleāma ar tās mazajām pilsētām, Doras iedzīvotāji un tās mazās pilsētas, Ajin-Doras iedzīvotāji un tās mazās pilsētas, Taānaka un tās mazās pilsētas, Megidas iedzīvotāji un tās mazās pilsētas, - tā saucamais triju pakalnu apgabals.
12 Bet Manases bērni nespēja izdzīt šo pilsētu iedzīvotājus, un tā kānaānieši palika dzīvot šinī zemē.
13 Un, kad Israēla bērni kļuva stipri, tad viņi kānaāniešus paverdzināja, bet nekad tos neizdzina.
14 Un Jāzepa bērni sacīja Jozuam: "Kādēļ tu mums par daļu esi meslojis tikai vienu tiesu un vienu zemes gabalu, kaut gan mēs pēc skaita esam liela tauta, tādēļ ka Tas Kungs mūs tā ir svētījis?"
15 Tad Jozua tiem atbildēja: "Ja jūs esat tik liela tauta, tad ejiet mežos un nolīdiet tur sev laukus ferisiešu zemē un refajiešu novadā, kur dzīvot, ja jums nepietiek ar Efraima kalniem."
16 Tad Jāzepa bērni atbildēja: "Ar kalniem mums nepietiks, un dzelzs kara rati ir visiem kānaāniešiem - tiem, kas dzīvo ielejas apgabalos, kā arī tiem, kas dzīvo Bet-Šeanā un tās mazajās pilsētās, tāpat tiem, kas dzīvo Jezreēlas līdzenumā."
17 Tad Jozua atbildēja abām Jāzepa ciltīm, Efraima un Manases, sacīdams: "Tu esi liela tauta, un tev ir liels spēks, tāpēc tev arī nebūs tikai viena meslu tiesa vien.
18 Bet kalni lai tev pieder, un tur ir mežs, to tu varēsi nolīst, un viss, ko tu no tā iegūsi, lai tev pieder; jo tu izdzīsi kānaāniešus, kaut arī viņiem ir dzelzs rati un kaut arī viņi ir stipri."

18.nodaļa

1 Tad visa Israēla bērnu draudze sapulcējās Šīlo, un tur viņi uzcēla Saiešanas telti, kad viņi bija zemi sev pakļāvuši.
2 Bet vēl Israēla bērnu vidū palika septiņas ciltis, kurām vēl nebija savas īpašuma daļas.
3 Un Jozua sacīja Israēla bērniem: "Cik ilgi vēl jūs būsit tik kūtri, ka neejat iegūt īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums ir piešķīris?
4 Izraugiet sev trīs vīrus no ikvienas cilts, un es tos izsūtīšu, lai viņi dodas un pārstaigā zemi un to apraksta pēc viņu īpašumu daļām; tad lai viņi griežas atpakaļ pie manis.
5 Viņiem tā būs jādala septiņās daļās; Jūda lai paliek savās robežās dienvidos, un Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos.
6 Tad jums zeme jāuzraksta septiņās daļās un jāatnes man, lai es Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, varu izmest meslus.
7 Levītiem nav nekādas savas zemes daļas jūsu vidū, Tā Kunga priesterība ir viņu mantojums. Bet Gads un Rūbens un puse Manases cilts ir saņēmuši savus īpašumus Jordānai pret rītiem, kurus viņiem iedevis Mozus, Tā Kunga kalps."
8 Tad tie vīri cēlās un gāja, un Jozua gājējiem pavēlēja šo zemi attēlot rakstos un zīmējumā, sacīdams: "Ejiet, pārstaigājiet to zemi un to aprakstiet; pēc tam nāciet atpakaļ pie manis, tad es šeit, Šīlo, metīšu par jums meslus Tā Kunga priekšā."
9 Tad tie vīri devās ceļā, pārstaigāja zemi un uzzīmēja to grāmatā pēc tās pilsētām septiņās daļās; tad viņi griezās atpakaļ pie Jozuas Šīlo nometnē.
10 Un Jozua meta meslus par viņiem Šīlo nometnē Tā Kunga priekšā, un tur Jozua sadalīja Israēla bērniem zemi pēc viņu daļām.
11 Un tad iznāca, ka mesli krita Benjamīna bērnu ciltij pēc viņu dzimtām, un pēc meslošanas tiem krita apgabals starp Jūdas un Jāzepa bērniem.
12 Un viņu robeža ziemeļu daļā sākas no Jordānas, un tad šī robeža iet augšup gar Jērikas ziemeļu pusi, no turienes kalnos uz rietumiem, un tās gals iesniedzas Bēt-Avenas tuksnesī.
13 Un tad no turienes robeža iet pāri uz Lūzu, gar Lūzas dienvidus pusi, tā ir Bētele; un tad tā noved lejā pie Atarot-Adaras pret to pašu kalnu, kas ir Lejas-Bet-Horonas dienvidos.
14 Tad robeža apmet līkumu, iedama rietumu virzienā dienvidos no tā kalna, kurš ir pretī Bet-Horonai, tad tā turpinās uz dienvidiem, un tās gals ir pie Kirjat-Baalas, šī ir tā pati Kirjat-Jeārima, kas ir Jūdas bērnu pilsēta. Šī ir vakara puses mala.
15 Un dienvidu mala stiepjas virzienā no Kirjat-Jeārimas gala, un šī robeža ved uz rietumiem un iznāk pie Mei-Neftoas avota.
16 Un tad robeža iet lejup līdz tā kalna pakājei, kas ir pretī Ben-Hinoma ielejai, kura atrodas ziemeļos no refajiešu ielejas, un tad tā nonāk pa Ben-Hinoma ieleju dienvidos no jebusiešu kalnu nogāzes un izbeidzas lejā pie Ajin-Rogelas.
17 No turienes tā met līkumu uz ziemeļiem, nonākdama pie Ajin-Šemešas[A] un noved pie Gelilotas, kura ir pretī Adumima paaugstinājumam, un tad tā atkal nonāk lejā pie Bohana, Rūbena dēla, klintīm.
18 No šejienes tā iet pāri kalna nogāzei, kas ziemeļos pretī klajumam, un tad ieslīd pašā klajumā.
19 Tad robeža iet pāri kalna nogāzei, kas ir ziemeļos no Bet-Hoglas, un robežas gals noved pie pussalas Sāls jūras ziemeļos un dienvidos no Jordānas ietekas; šī ir dienvidu robeža.
20 Bet Jordāna veido austrumu robežu; šis ir Benjamīna bērnu īpašums, visapkārt viņu robežas pēc viņu dzimtām.
21 Bet Benjamīna bērnu cilts pilsētas pēc viņu dzimtām ir: Jērika, Bet-Hogla un Emek-Kēcica,
22 Bet-Araba, Cemarajima un Bētele,
23 Avima, Pāra un Ofra,
24 Kefar-Amonija, Ofnija un Geba - kopā divpadsmit pilsētas ar to ciemiem;
25 Gibeona, Rāma un Beērota,
26 Micpa, Kefīra un Moca,
27 Rekema, Jirpeēla un Tarala,
28 Cela, Elefaja un jebusiešu pilsēta, tā ir Jeruzāleme, Gibea un Kirjata - kopā četrpadsmit pilsētas ar to ciemiem. Šis ir Benjamīna bērnu īpašums pēc viņu dzimtām.

19.nodaļa

1 Un otri mesli krita Simeonam, Simeona bērnu ciltij, pēc viņu dzimtām; un viņiem krita īpašuma daļa Jūdas bērnu īpašumu vidū.
2 Un viņu īpašums bija: Bēršeba, Šeba un Molada,
3 Hacar-Šuala, Bela un Ecema,
4 Eltolada, Betula un Horma,
5 Ciklaga, Bet-Markabota un Hacar-Sūsa,
6 Bet-Lebaota, kā arī Šaruhena - pavisam kopā trīspadsmit pilsētas ar to ciemiem;
7 Ajina, Rimona, Etera un Ašana - četras pilsētas ar ciemiem,
8 un visi ciemi šo pilsētu apgabalā līdz Baalat-Beērai un dienvidzemes Ramatai; šis bija Simeona bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām.
9 No Jūdas bērnu daļas radās Simeona bērnu īpašums, jo Jūdas bērnu īpašuma daļa tiem bija par lielu, tāpēc arī Simeona bērni ieguva savu īpašumu Jūdas bērnu īpašuma vidū.
10 Un trešie mesli krita Zebulona bērniem pēc viņu dzimtām, un viņu daļas robeža stiepjas līdz Sarīdai.
11 Viņu robeža iet uz rietumiem augšup pret Marelu, tad tā pieskaras Dabešetai un pieiet pie upes, kas tek austrumos no Jokneāmas.
12 Un no Sarīdas tā pagriežas pret austrumiem, pret saules lēktu, uz Kislot-Tāboras novadu, virzās tālāk uz Daberatu un stiepjas augšup uz Jafiju.
13 No turienes tā iet uz austrumiem, pret saules lēktu, pāri uz Gat-Heferu un Et-Kazīnu un iznāk pie Rimona, aizsniegdama Neu.
14 Un šai vietai robeža iet apkārt ziemeļos no Hanatonas, un tā beidzas Jiftahēlas ielejā.
15 Vēl Katata, Nahalala, Šimrona, Jidala un Bētleme; divpadsmit pilsētas ar to ciemiem.
16 Šī ir Zebulona bērnu īpašuma daļa pēc viņu dzimtām, šīs pilsētas ar to ciemiem.
17 Un ceturtie mesli krita Isašaram, Isašara bērniem pēc viņu dzimtām.
18 Un viņu robežās bija: Jezreēla, Kesulota un Šunāma,
19 Hafaraima, Šiona un Anaharata,
20 Rabita, Kišiona un Ebeca,
21 Remeta, Ajin-Ganima, Ajin-Hada un Bet-Paceca.
22 Viņu robeža pieskaras Tābora kalnam un Šahazimai un Bet-Šemešai, un viņu robežas gals iziet pie Jordānas; sešpadsmit pilsētas ar to ciemiem.
23 Šis ir Isašara bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.
24 Tad piektie mesli krita Ašera bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.
25 Viņu robeža gāja uz Helkatu, Haliju, Betenu, Akšafu,
26 Alameleku, Amgadu un Mišelu un pieskaras rietumos Karmelam un tālāk Libnatas strautam,
27 un tad tā griežas atpakaļ pret austrumiem uz Bet-Dagonu un pieskaras Zebulona apgabalam un Jifta-Elas lejai ziemeļos no Bet-Emekas un Negiēlai un iet uz ziemeļiem un noved pa kreisi uz Kabulu,
28 Ebronu, Rehobu, Hamonnu un Kanu līdz lielajai pilsētai Sidonai.
29 Un tad atkal šī robeža griežas pret Rāmu un līdz stipri nocietinātai pilsētai Tirai, tad uz Hosu un izbeidzas pie jūras. Klāt nāk vēl Mahaleba, Ahsiba,
30 tad - Uma, kā arī Afeka un Rehoba; divdesmit divas pilsētas ar to ciemiem.
31 Šis ir Ašera bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.
32 Un sestie mesli krita Naftaļa bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.
33 Un viņu robeža iet no Helefas, no Caānanima ozola, pāri Adamī-Nekebai un Jabneēlai līdz Lakomai, un tās gals nonāk pie Jordānas.
34 Tālāk šī robeža pagriežas pret vakariem uz Aznot-Tāboru, un no turienes tā aiziet uz Hukoku un tad dienvidos pieskaras Zebulonam, bet Ašeram tā pieskaras rietumos un Jūdas zemēm austrumos Jordānas krastā.
35 Nocietinātās pilsētas bija: Cidima, Cera, Hammata, Rakota un Kinnerota,
36 Ādama, Rāma un Hacora,
37 Kedeša, Edreja un Ajin-Hacora,
38 Irona, Migdalēla, Horema, Bet-Anota un Bet-Šemeša; pavisam kopā deviņpadsmit pilsētas ar to ciemiem.
39 Šis ir Naftaļa bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.
40 Septītie mesli krita Dana bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.
41 Un viņu daļas īpašumā bija: Corga, Eštaola un Īr-Šemeša[A],
42 Šaālabina, Ajalona un Jetla,
43 Elona, Timnata un Ekrona,
44 Elteka, Gibetona un Baalata,
45 Jehūda, Benei-Beraka un Gat-Rimona,
46 Mai-Jarkona un Rakona ar apgabalu virzienā uz Jafu.
47 Un, kad vēlāk Dana bērniem apgabals kļuva par šauru, viņi cēlās un karoja pret Lešemu, un viņi to ieņēma un kāva ar zobena asmeni, un ņēma to savā īpašumā, un apmetās tur uz dzīvi. Viņi nosauca Lešemu par Danu pēc sava tēva Dana vārda.
48 Šis ir Dana bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.
49 Kad Israēla bērni pabeidza zemi sadalīt pēc tās robežām, tad viņi piešķīra arī Jozuam, Nūna dēlam, īpašumu savā vidū.
50 Pēc Tā Kunga pavēles tie viņam deva to pilsētu, ko viņš bija sev lūdzis, proti, Timnat-Sēru Efraima kalnu zemē; viņš atjaunoja un nocietināja šo pilsētu un apmetās tur uz dzīvi.
51 Šie ir tie īpašumi, kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un Jozua, Nūna dēls, kā arī Israēla bērnu cilšu galvenie, mezdami meslus Tā Kunga priekšā Šīlo nometnē pie Saiešanas telts durvīm. Un tā viņi pabeidza sadalīt zemi.

20.nodaļa

1 Tad Tas Kungs pavēlēja Jozuam, teikdams:
2 "Runā ar Israēla bērniem un saki: noteiciet sev vēl glābšanās pilsētas, par kurām Es ar jums esmu runājis caur Mozu,
3 lai turp varētu aizbēgt tāds, kas netīši un nezinādams ir nokāvis kādu dvēseli, un tās lai jums būtu par patvērumu no asinsatriebēja.
4 Ja tāds tad bēg uz kādu no šīm pilsētām, tad tam ir jānostājas pilsētas vārtos un viņam, šīs pilsētas vecajiem dzirdot, tas jāizstāsta; tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un lai viņam ierāda vietu, ka viņš var pie tiem dzīvot.
5 Kad nu asinsatriebējs viņu vajā, tad viņi nedrīkst to nodot viņa rokā, tāpēc ka viņš netīši bija nonāvējis savu tuvāko un viņš to nebija ienīdis nedz vakar, nedz aizvakar.
6 Un viņš lai paliek šinī pilsētā dzīvot, līdz kamēr tas nāks draudzes priekšā uz tiesu un līdz augstā priestera nāvei, kas tanī laikā tur būs amatā; pēc tam lai viņš atgriežas savā pilsētā un savā namā, tanī pilsētā, no kuras viņš bija aizbēdzis."
7 Tad Israēla bērni iesvētīja par tādām patvēruma vietām Kedešu Galilejā, Naftaļa kalnos, Sihemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos.
8 Un viņpus Jordānas, no Jērikas uz austrumiem, tie izraudzīja Beceru klajumā uz kalnu līdzenuma Rūbena ciltī un Ramotu Gileādā Gada ciltī, tāpat arī Golanu Basanā Manases ciltī.
9 Šīs bija izraudzītās pilsētas visiem Israēla bērniem, kā arī svešiniekiem, kas dzīvoja viņu vidū, lai uz turieni varētu bēgt ikkatrs, kas vien netīši nositis kādu cilvēku, lai tam nebūtu jāmirst no asinsatriebēja rokas, pirms tas nebūtu stāvējis draudzes priekšā.

21.nodaļa

1 Tad levītu dzimtu vecākie piegāja pie priestera Ēleāzara un pie Jozuas, Nūna dēla, un pie Israēla bērnu cilšu vecajiem,
2 un viņi tiem sacīja Šīlo, Kānaāna zemē, teikdami: "Tas Kungs caur Mozu ir pavēlējis dot mums pilsētas, kur mēs varētu dzīvot, un ganības mūsu lopiem."
3 Tad Israēla bērni deva levītiem no saviem īpašumiem, kā Tas Kungs to bija pavēlējis, šādas pilsētas līdz ar to ganībām.
4 Kad krita mesli Kehata ciltij, tad tie levīti, kas bija priestera Ārona pēcnācēji, saņēma no Jūdas cilts, no Simeona cilts un no Benjamīna cilts trīspadsmit pilsētas.
5 Bet pārējiem Kehata bērniem, meslus metot, krita desmit pilsētas no Efraima cilts dzimtām, no Dana cilts un no Manases puscilts.
6 Un Geršona bērniem krita no Isašara cilts dzimtām, no Ašera cilts, no Naftaļa cilts un no Manases puscilts Basanā trīspadsmit pilsētas.
7 Bet Merārija bērniem pēc viņu dzimtām krita no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Zebulona cilts divpadsmit pilsētas.
8 Un tā Israēla bērni nodeva levītiem, meslus metot, šīs pilsētas un to ganības, kā Tas Kungs to bija caur Mozu pavēlējis.
9 Un no Jūdas bērnu cilts un no Simeona bērnu cilts viņi deva šīs vārdos nosauktās pilsētas:
10 Ārona bērniem, jo pirmie mesli krita viņiem, no Kehata dzimtām, no Levija bērniem,
11 un tie deva tiem vispirms Kirjat-Arbu, Anaka tēva pilsētu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos un tās apkārtējās ganības.
12 Bet šīs pilsētas tīrumus un ciemus tie deva Kālebam, Jefunnas dēlam, par īpašumu.
13 Tā viņi priestera Ārona bērniem deva Hebronu, glābšanās pilsētu, līdz ar tās ganībām un Libnu ar tās ganībām,
14 Jatīru ar tās ganībām un Eštemou ar tās ganībām,
15 Holonu ar tās ganībām, arī Debīru ar tās ganībām,
16 Ajinu jeb Asanu ar tās ganībām, tāpat Jutu ar tās ganībām, arī Bet-Šemešu ar tās ganībām - kopā deviņas pilsētas no šīm divām ciltīm;
17 un tālāk no Benjamīna cilts: Gibeonu ar tās ganībām, Gebu ar tās ganībām,
18 Anatotu ar tās ganībām, tāpat arī Almonu ar tās ganībām - četras pilsētas.
19 Tā Ārona bērniem, priesteriem, bija trīspadsmit pilsētas ar to ganībām.
20 Bet pārējiem no Kehata bērnu dzimtām, levītiem, meslus metot, krita pilsētas no Efraima cilts.
21 Un tiem deva Sihemu kā glābšanās pilsētu un tās ganības Efraima kalnos, kā arī Gezeru ar tās ganībām,
22 tāpat Kibcaimu ar tās ganībām, arī Bet-Horonu ar tās ganībām - četras pilsētas;
23 un no Dana cilts: Elteku ar tās ganībām un Gibetonu ar tās ganībām,
24 Ajalonu ar tās ganībām un Gat-Rimonu ar tās ganībām - četras pilsētas;
25 un tad no Manases puscilts: Taānaku ar tās ganībām, arī Gat-Rimonu ar tās ganībām - divas pilsētas.
26 Pavisam kopā desmit pilsētas ar to ganībām krita pārējām Kehata bērnu dzimtām.
27 Bet Geršona bērniem, no Levija cilts, krita no Manases puscilts kā glābšanās pilsēta Golana Basanā ar tās ganībām, arī Be-Eštera ar tās ganībām - kopā divas pilsētas;
28 un no Isašara cilts: Kišiona ar tās ganībām, kā arī Debrata ar tās ganībām,
29 Jarmuta ar tās ganībām, tāpat Ajin-Ganima ar tās ganībām - četras pilsētas;
30 un no Ašera cilts: Mišala ar tās ganībām un Abdona ar tās ganībām,
31 Helkata ar tās ganībām, arī Rehoba ar tās ganībām - četras pilsētas.
32 Un no Naftaļa cilts: kā glābšanās pilsēta Kedeša Galilejā ar tās ganībām, arī Homat-Dora ar tās ganībām, tāpat Kartana ar tās ganībām - trīs pilsētas.
33 Un pavisam Geršona bērnu pilsētu bija trīspadsmit līdz ar to ganībām.
34 Pārējiem levītiem no Merārija bērnu dzimtām krita: no Zebulona cilts: Jokneāma ar tās ganībām, kā arī Karta ar tās ganībām,
35 Dimna ar tās ganībām, arī Nahalala ar tās ganībām - četras pilsētas;
36 un no Rūbena cilts: kā glābšanās pilsēta Becera ar tās ganībām un Jahca ar tās ganībām,
37 Kedemota ar tās ganībām, arī Mefaata ar tās ganībām - četras pilsētas;
38 un no Gada cilts krita: kā glābšanās pilsēta Ramota Gileādā ar tās ganībām, arī Mahanajima ar tās ganībām,
39 Hešbona ar tās ganībām, tāpat Jāzera ar tās ganībām - pavisam četras pilsētas.
40 Tā Merārija bērniem pēc viņu dzimtām, pārējiem no Levija bērnu dzimtām, krita, meslus metot, divpadsmit pilsētas.
41 Bet pavisam Levija bērniem Israēla bērnu vidū bija četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar to ganībām.
42 Un ikvienai no šīm pilsētām bija klāt ganības; un tā tas bija pie visām šīm pilsētām.
43 Un tā Tas Kungs Israēlam deva visu to zemi, ko Viņš zvērēdams bija apsolījis dot viņu tēviem; un tie to iemantoja un apmetās tur.
44 Un Tas Kungs viņiem deva mieru no visām pusēm, kā Viņš to bija ar zvērestu apsolījis viņu tēviem; un neviens no visiem viņu ienaidniekiem nespēja viņiem pretoties, jo visus viņu ienaidniekus Tas Kungs bija nodevis viņu rokā.
45 Un netrūka neviena vārda no visiem labiem vārdiem, ko Tas Kungs uz Israēla namu bija runājis, - viss īstenojās, kā bija teikts.

22.nodaļa

1 Tad toreiz Jozua aicināja rūbeniešus un gadiešus un Manases puscilti,
2 un viņš tiem sacīja: "Jūs visu esat turējuši, ko jums Mozus, Tā Kunga kalps, pavēlējis, un jūs esat klausījuši arī manai balsij visās lietās, ko es esmu jums pavēlējis.
3 Jūs neesat aizmirsuši savus brāļus visu šo ilgo laiku līdz šai dienai, bet esat turējuši, kas bija jātur, Tā Kunga, jūsu Dieva, baušļu noteikumus.
4 Un tagad Tas Kungs, jūsu Dievs, ir mieru devis jūsu brāļiem, kā Viņš to viņiem bija apsolījis; tad nu atgriezieties un ejiet savās teltīs, savā īpašuma zemē, ko jums Mozus, Tā Kunga kalps, devis viņpus Jordānas.
5 Tikai rūpīgi pildiet pavēles un bauslību, kuru Mozus, Tā Kunga kalps, jums ir devis, ka jūs mīlat To Kungu, savu Dievu, un staigājat visur Viņa ceļus, ka sargājat visus Viņa baušļus, Viņam pieķeraties un Viņam kalpojat ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli."
6 Kad nu Jozua tos svētīja un atlaida, tad tie atgriezās savās teltīs.
7 Un vienai Manases cilts pusei Mozus bija devis īpašumu Basanā, bet otrai Manases cilts pusei Jozua bija devis īpašumu pie viņu brāļiem rietumos no Jordānas. Kad Jozua tos atlaida uz viņu teltīm, tad viņš tos arī svētīja
8 un tiem sacīja: "Ar lielu bagātību jūs atgriežaties savās teltīs, ar varen daudz lopiem, ar sudrabu un ar zeltu, ar varu un ar dzelzi un ar ļoti daudz drēbēm. Tādēļ daliet no ienaidniekiem iegūto laupījumu ar saviem brāļiem."
9 Tā šķīrās Rūbena un Gada ciltis un Manases puscilts no pārējiem Israēla bērniem, lai grieztos atpakaļ no Šīlo, kas atrodas Kānaāna zemē, uz Gileādu, savu īpašumu zemi, kur tie bija iecelti par mantiniekiem pēc Tā Kunga pavēles caur Mozu.
10 Kad viņi nonāca pie Jordānas Kānaāna zemes daļā, tad Rūbena un Gada bērni un Manases puscilts tur uzcēla altāri pie Jordānas, varenu altāri, ko tālu varēja redzēt.
11 Un Israēla bērni dzirdēja sakām: redzi, Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts ir uzcēluši altāri pie Jordānas iepretim Kānaāna zemei, Israēla bērniem pretim.
12 Kad Israēla bērni to dzirdēja, tad visa Israēla bērnu draudze sapulcējās Šīlo nometnē, lai celtos un ietu pret viņiem karot.
13 Un Israēla bērni sūtīja pie Rūbena bērniem un Gada bērniem un Manases puscilts uz Gileādu Pinehasu, priestera Ēleāzara dēlu,
14 tāpat desmit vadoņus kopā ar viņu no visām Israēla ciltīm, pa vienam vadonim no katra tēvu nama pēc viņu dzimtām, un ikviens no šiem bija galvenais savā tēva namā pār Israēla bērnu tūkstošiem.
15 Kad tie nonāca pie Rūbena bērniem, Gada bērniem un pie Manases puscilts Gileāda zemē, tad viņi tiem sacīja:
16 "Tā saka visa Tā Kunga draudze: kas tā ir par uzticības laušanu, ko jūs esat izdarījuši pret Israēla Dievu, novērsdamies šodien no Tā Kunga, ka jūs esat sev uzcēluši altāri, saceldamies pret To Kungu?
17 Vai mums nepietiek ar Peora noziegumu, no kura mēs vēl arvien līdz pat šai dienai neesam spējuši šķīstīties, kad bargs sitiens ķēra Tā Kunga draudzi?
18 Un jūs tomēr taisāties tagad atkal novērsties no Tā Kunga; bet notiks, ja jūs šodien sacelsities pret To Kungu, tad rītdien Viņš dusmosies uz visu Israēla draudzi.
19 Ja jums jūsu īpašumu zeme šķiet nešķīsta esam, tad nāciet pāri uz Tā Kunga īpašumu zemi, kur atrodas Tā Kunga mājoklis, un tad iegūstiet īpašumu mūsu vidū. Bet nesacelieties pret To Kungu un nepadariet arī mūs par saviem pretiniekiem, tagad sev uzceldami atsevišķu altāri līdzās Tā Kunga, mūsu Dieva, altārim.
20 Vai Ahans, Zeraha dēls, nebija ļoti noziedzies, aiztikdams noliegto, un vai tad pār visu Israēla draudzi nenāca Tā Kunga dusmas? Un viņš pie tam bija tikai viens cilvēks, bet vai tad viņš nomira arī viens pats savas vainas dēļ?"
21 Tad atbildēja Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts, sacīdami Israēla virsniekiem pār tūkstošiem:
22 "Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, jā, tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, tas zina, un Israēlam gan arī vajadzēja droši zināt, vai tas notika sacelšanās nolūkā, laužot uzticību Tam Kungam, un tad tev, Pinehas, nemaz nebūtu šodien jānāk, lai mūs glābtu.
23 Ja mēs tāpēc sev būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no Tā Kunga vai lai uz tā upurētu dedzināmos upurus, ēdamos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad lai Tas Kungs pats mūs piemeklē un soda!
24 Nē! Bet mēs to darījām vairāk tikai rūpju un bažu dēļ, ka kādu dienu jūsu bērni varētu sacīt mūsu bērniem, teikdami: kas jums daļas gar To Kungu, Israēla Dievu?
25 Tas Kungs taču ir par robežu nolicis Jordānu starp mums un jums, jūs Rūbena un Gada bērni, un jums nav nekādas daļas gar To Kungu! Tad gan jūsu bērni novērstu mūsu bērnus no tā, ka viņi bītos To Kungu.
26 Un tāpēc mēs spriedām: uzcelsim mēs paši sev šo altāri nedz dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upuriem,
27 bet lai tas būtu par liecības zīmi starp mums un jums un starp mūsu un jūsu pēcnācējiem, ka mēs esam gatavi no sirds kalpot Tā Kunga priekšā tiklab ar saviem dedzināmiem upuriem, kā arī ar saviem kaujamiem upuriem un ar saviem pateicības upuriem, lai tad jūsu bērni nevarētu rītdien teikt mūsu bērniem: jums nav nekādas daļas gar To Kungu.
28 Tāpēc mēs sacījām: ja kāds mums vai mūsu pēcnācējiem nākotnē tā sacītu, tad mēs varētu atbildēt: skatiet tā Dieva altāra atdarinājumu, ko mūsu tēvi ir uzcēluši nedz dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upuriem, bet lai tā būtu liecības zīme starp mums un jums.
29 Lai tādas domas ir tālu nost no mums, ka mēs saceltos pret To Kungu vai ka mēs šodien nogrieztos nost no Tā Kunga, uzceldami vēl vienu altāri dedzināmiem upuriem, ēdamiem upuriem un kaujamiem upuriem līdzās Tā Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas atrodas Viņa mājokļa priekšā."
30 Kad priesteris Pinehass un draudzes vadoņi un virsnieki pār tūkstošiem, kas bija kopā ar viņu, šos vārdus dzirdēja, ko bija runājuši Rūbena, Gada un Manases bērni, tad tas viņiem patika.
31 Un Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, atbildēja Rūbena bērniem, Gada bērniem un Manases bērniem: "Šodien mēs atzīstam, ka Tas Kungs ir mūsu vidū, tāpēc ka jūs neesat lauzuši uzticību Tam Kungam. Līdz ar to jūs esat izglābuši Israēla bērnus no Tā Kunga soda."
32 Tad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kā arī vadoņi, kas bija kopā ar viņu, griezās atpakaļ no Rūbena bērnu un no Gada bērnu zemes, no Gileādas uz Kānaāna zemi pie Israēla bērniem, un viņi tiem atnesa šo atbildi.
33 Un šie vārdi patika Israēla bērniem, un Israēla bērni slavēja Dievu, un tie vairs nedomāja pret viņiem celties, lai ietu pret tiem karot ar karapulkiem, nedz to zemi postīt, kur Rūbena bērni un Gada bērni dzīvoja.
34 Un Rūbena un Gada bērni teica par šo altāri: "Lai tas ir liecības zīme mūsu starpā, ka Tas Kungs ir Dievs."

23.nodaļa

1 Pēc ilgāka laika, kad Tas Kungs bija Israēla bērniem devis mieru no visiem viņu ienaidniekiem visapkārt un Jozua bija kļuvis vecs un krietni jau gados,
2 tad Jozua sasauca visu Israēlu, viņu vecajus, viņu galvenos, viņu tiesnešus un viņu virsniekus, un viņš tiem sacīja: "Es esmu vecs kļuvis un stipri gados,
3 un jūs visu esat redzējuši, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis visām šīm tautām jūsu priekšā, jo Tas Kungs bija tas, kas pats par jums karoja.
4 Redziet, šīs atlikušās tautas es, meslus metot, esmu sadalījis jūsu ciltīm par īpašumu, sākot no Jordānas, un visas tās tautas, kuras es esmu izdeldējis, līdz pat Lielajai jūrai pret saules rietu.
5 Un Tas Kungs, jūsu Dievs, pats tās izstums un liks tām iziet, un tad jūs iemantosit viņu zemi, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, jums to ir apsolījis.
6 Bet esiet nelokāmi turēt un darīt, kas ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, ka jūs no tā nenovēršaties ne pa labi, ne pa kreisi.
7 Un nesaejaties ar šīm atlikušajām tautām, un nepieminiet viņu dievu vārdus, ka jūs pie viņiem nezvērētu, nedz tiem kalpotu, nedz noliektos viņu priekšā,
8 bet pieķerieties Tam Kungam, savam Dievam, kā jūs to esat darījuši līdz šai dienai.
9 Tas Kungs jūsu priekšā ir izdzinis lielas un varenas tautas, un neviens nav varējis jūsu priekšā pastāvēt līdz pat šai dienai.
10 Viens vienīgs vīrs no jums vajā tūkstošus, jo tas ir Tas Kungs, jūsu Dievs, kas ar jums kopā ved karus, kā jau Viņš ir jums to darījis zināmu.
11 Tāpēc nopietni piesargiet savas dvēseles, ka jūs mīlat To Kungu, savu Dievu.
12 Jo, ja jūs paši no Dieva atkritīsit un piebiedrosities šīm atlikušajām tautām un ja jūs ar tiem saradosities, ņemdami viņu meitas un viņi jūsējās,
13 tad tiešām zinait, ka Tas Kungs, jūsu Dievs, turpmāk neizdzīs jūsu labā šīs tautas, bet tās jums kļūs par slazda valgu, par lamatām, par pātagu jūsu sāniem un par dadžiem jūsu acīs, tiekāms jūs nebūsit izdeldēti no šīs labās zemes, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums bija devis.
14 Un redzi, man šodien ir jāiet ikvienas šīs zemes dzīvības pēdējais ceļš; tad nu atzīstiet no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, ka nav palicis nepiepildīts neviens no visiem tiem labajiem vārdiem, ko Tas Kungs jums ir runājis; nē, visi tie ir jums īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.
15 Bet tāpat, kā tas viss ir noticis pie jums pēc apsolījuma vārdiem, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, par jums ir pasludinājis, un kā tas arī ir piepildījies, tāpat Tas Kungs liks nākt pār jums arī draudu vārdam, tiekāms Viņš nebūs jūs izdeldējis no šīs labās zemes, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir devis.
16 Ja jūs Tā Kunga, jūsu Dieva, derību pārkāpsit, kuru Viņš jums ir uzlicis, un ja jūs sekosit un kalposit citiem dieviem un nolieksities viņu priekšā, tad Tā Kunga dusmas iedegsies pret jums, un jūs jo drīzi iznīksit no šīs labās zemes, ko Viņš jums ir devis."

24.nodaļa

1 Un Jozua sapulcināja visas Israēla ciltis Sihemā, un viņš sasauca Israēla vecajus, viņu galvenos, viņu tiesnešus, visus viņu virsniekus, un, kad tie nostājās Dieva priekšā,
2 tad Jozua sacīja visai šai tautai: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: vecos laikos viņā pusē Eifratas upei ir dzīvojuši jūsu tēvi, proti, Tara, Ābrahāma un Nahora tēvs, un tie ir kalpojuši citiem dieviem.
3 Tad Es ņēmu jūsu ciltstēvu Ābrahāmu no zemes viņpus Eifratas upes un Es liku viņam pārstaigāt visu Kānaāna zemi, un Es vairoju viņa pēcnācēju skaitu, un Es viņam devu arī Īzāku.
4 Un Īzākam Es devu Jēkabu un Ēsavu, un Ēsavam Es devu iemantot par īpašumu Seīra kalnu, bet Jēkabs ar saviem dēliem aizgāja uz Ēģipti.
5 Tad Es sūtīju Mozu un Āronu, un Es piemeklēju Ēģipti ar pārmācībām, kuras Es piepildīju viņu vidū, un pēc tam Es jūs izvedu ārā.
6 Kad Es biju jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes, tad tie nonāca pie jūras, bet ēģiptieši vajāja jūsu tēvus ar kara ratiem un ar jātniekiem līdz Niedru jūrai.
7 Kad tie brēca uz To Kungu pēc palīdzības, tad Viņš lika celties biezai tumsai starp jums un ēģiptiešiem un Viņš lika jūrai pār tiem nākt un viņus apklāt; un jūs paši esat savām acīm redzējuši, ko Es esmu Ēģiptē darījis. Pēc tam jūs ilgu laiku mitāt tuksnesī.
8 Un Es jūs vedu amoriešu zemē, kas dzīvoja savos īpašumos viņpus Jordānas; un tie pret jums karoja, bet Es tos nodevu jūsu rokā, un jūs iemantojāt viņu zemi, jo Es tos izdeldēju jūsu priekšā.
9 Tad cēlās Moāba ķēniņš Balaks, Cipora dēls, un karoja pret Israēlu; viņš nosūtīja sūtņus un lika aicināt Bileāmu, Beora dēlu, lai tas jūs nolādētu.
10 Bet Es negribēju Bileāmam paklausīt, un viņš svētīdams jūs svētīja, un tā Es jūs izglābu no viņa rokas.
11 Un, kad jūs pārgājāt Jordānu un nonācāt pie Jērikas, tad Jērikas kungi pret jums karoja tāpat kā amorieši, ferisieši, kānaānieši, hetieši, girgasieši, hīvieši un jebusieši, bet Es tos nodevu jūsu rokā.
12 Un Es sūtīju jums pa priekšu sirseņus, un tie viņus jūsu priekšā aizdzina, tāpat arī tos divus amoriešu ķēniņus - ne jau ar tavu zobenu, ne jau ar tavu loku.
13 Un Es jums devu zemi, kuru tu nebiji iekopis, un pilsētas, kuras tu nebiji uzcēlis, un jūs tanīs dzīvojat, vīna kalnus un olīvkoku dārzus, kurus jūs nebijāt dēstījuši, un tomēr jūs no tiem ēdat to augļus. -
14 Un nu bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā un mīlestībā. Un atmetiet tos dievus, kuriem jūsu tēvi viņpus Eifratas upes un Ēģiptē bija kalpojuši, un kalpojiet Tam Kungam.
15 Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit - vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam."
16 Tad tauta atbildēja un sacīja: "Lai tāla mums ir doma, ka mēs To Kungu varētu aizmirst un kalpot citiem dieviem.
17 Jo Tas Kungs, mūsu Dievs, ir tas, kas mūs un mūsu tēvus ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. Kādas lielas zīmes Viņš ir darījis mūsu acu priekšā un mūs sargājis visos ceļos, pa kuriem Viņš mūs ir vadījis, un tāpat visu to tautu vidū, pa kuru zemi mēs esam gājuši.
18 Un Tas Kungs mūsu priekšā ir aizdzinis visas svešās tautas, arī amoriešus, šīs zemes iedzīvotājus; tāpēc mēs kalposim Tam Kungam, jo Viņš ir mūsu Dievs."
19 Tad Jozua sacīja tautai: "Jūs nebūsit spējīgi kalpot Tam Kungam, jo Tas Kungs ir svēts Dievs, Viņš ir taisnīgs Dievs, Viņš nepiedos jūsu pārkāpumus un jūsu grēkus.
20 Ja jūs aizmirsīsit To Kungu un kalposit svešu tautu dieviem, tad Viņš no jums novērsīsies un Viņš liks ļaunumam nākt pār jums, un Viņš jūs izdeldēs, pēc tam kad Viņš jums tik daudz laba ir darījis."
21 Bet tauta sacīja Jozuam: "Nē! Mēs tiešām kalposim Tam Kungam."
22 Tad Jozua sacīja tautai: "Jūs paši esat liecinieki tam, ka jūs esat sev izraudzījuši To Kungu, lai Viņam vien kalpotu." Un viņi atbildēja: "Jā, mēs esam liecinieki."
23 "Tāpēc nu tagad atstājieties no svešu tautu dieviem, kādi vēl ir jūsu vidū, un pievērsieties savā sirdsprātā Tam Kungam, Israēla Dievam."
24 Un tauta atbildēja Jozuam: "Tam Kungam, mūsu Dievam, mēs gribam kalpot un klausīt Viņa balsij."
25 Tā Jozua tanī dienā slēdza derību ar tautu, deva Israēla bērniem likumus un tiesas Sihemā.
26 Un Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā, un viņš ņēma lielu akmeni un uzstatīja to zem ozola, kas bija pie Tā Kunga svētās vietas.
27 Tad Jozua sacīja visai tautai: "Redziet, šis akmens lai mums ir par liecību, jo tas ir dzirdējis visus Tā Kunga vārdus, ko Tas Kungs ir ar mums runājis; un tas lai jums ir par liecību, ka jūs nenoliedzat savu Dievu."
28 Tā Jozua atlaida tautu, ikvienu uz savu īpašumu.
29 Un pēc šiem notikumiem Jozua, Nūna dēls, Tā Kunga kalps, nomira, būdams simts desmit gadus vecs.
30 Un tie viņu apglabāja tā īpašuma robežās Timnat-Serā, Efraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna.
31 Un Israēls kalpoja Tam Kungam visu Jozuas dzīves laiku un arī, kamēr vēl dzīvi bija tie vecaji, kas Jozuu pārdzīvoja vēl ilgus gadus un zināja visus Tā Kunga darbus, ko Viņš Israēlam bija darījis.
32 Un tie arīdzan apglabāja Jāzepa kaulus, ko Israēla bērni bija izveduši no Ēģiptes, Sihemā, tanī īpašuma zemes gabalā, kuru Jēkabs bija pircis no Hamora, Sihema tēva, dēliem par simts naudas gabaliem un kas tad bija pārgājis Jāzepa pēcnācēju īpašumā.
33 Un Ēleāzars, Ārona dēls, nomira; un viņu apglabāja Gibeā, viņa dēla Pinehasa pilsētā, kas viņam bija piešķirta Efraima kalnos. 

Saites.
Vecā derība.