Jēkabpils Vissvētās Dieva dzemdētājas ikona
Jēkabpils Vissvētās Dieva dzemdētājas ikonas vēsture sākas XVII gadsimtā.
Saskaņā ar kristīgo mitoloģiju, ikona tikusi atrasta Krievu-poļu-zviedru kara laikā (1654.-1667.g.) Daugavas ūdeņos.
Zviedru pusē karojošais kareivis Jēkabs Gudinskis, pārceļoties pār upi, ieraudzījis upes ūdeņos peldošu dēlīti. Uzdūris uz šķēpa, viņš to iznesis krastā un tur ievērojis, ka no tā pa šķēpu rit asinis. Baiļu pārņemts, viņš sācis pētīt savu atradumu. Ieraugot pareizticīgo Dievmātes attēlu ar Bērnu rokās, kareivis, kurš bija katolis, ar nožēlas asarām acīs aiznesis to uz Holmhofas ciematu, kurā dzīvojuši krievu ļaudis un bijis neliels klosteris ar pareizticīgo baznīcu. Šeit Gudinskis atdevis ikonu, bet pats pieņēmis pareizticību un kļuvis par klostera iemītnieku Holmhofas ciematā.
1670.gadā Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers, kura īpašumā atradās ciemats, dāvāja tam pilsētas statusu un nosauca to savā vārdā par Jakobštati, tagad Jēkabpils. Pēc pilsētas nosaukuma iegūšanas arī brīnumaini atrastā ikona tikusi nodēvēta par Jakobštates ikonu.
Drīz vien dziedināšanu no tās saņēmis kāds vietējais ļaunu garu apsēsts zemnieks. Par brīnuma liecinieku kļuvis pareizticīgais tirgotājs Jēkabs Ratkēvičs, kurš pilsētā kārtojis tirdzniecības lietas. Redzētā saviļņots, viņš nolēmis klosterī uzcelt jaunu baznīcu. Jaunā koka baznīca tikusi iesvētīta par godu Svētajam Garam, un no tā laika Jakobštates klosteris tiek dēvēts par Svētā Gara klosteri.
Neparasts izrādījās arī mazā klostera liktenis. Tas vairākkārt cieta karos, epidēmijās un ugunsgrēkos. Tomēr klosteris izturēja un 1774. gadā tajā tika uzbūvēta vēl viena baznīca, kura tika iesvētīta par godu svētītājam Nikolajam.
1812.gadā pilsētu un klosteri izpostīja franči. Lai arī baznīcas un godājamā Jakobštates ikona bija saglabājusies, pēc kara klostera stāvoklis bija tik bēdīgs, ka 1817.gadā Svētā Sinode bija spiesta to slēgt, bet tā baznīcas pārveidot par draudzes baznīcām.
1878.gadā Jakobštati pārņēma briesmīgs ugunsgrēks. Brīnumdarītāju ikonu, kura tolaik glabājās Nikolaja baznīcā, apnesa ap bijušā klostera robežām, un baznīcas tika pasargātas no uguns. Tā svētā ikona izrādīja savu svētīgo palīdzību. Pēc trīs gadiem ugunsgrēks atkārtojās, bet, pateicoties Vissvētās Dieva dzemdētājas aizgādnībai, pilsēta un baznīcas no jauna tika izglābtas. Tad Jakobštates iedzīvotāji pateicībā par Debesu Ķēniņienes palīdzību pieņēma lēmumu atjaunot sagruvušo Svētā Gara baznīcu.
Atjaunotā koka baznīca pastāvēja neilgu laiku: aprakstā teikts, ka tā kļuva par ļaundara sarīkota sprādziena liesmu upuri un nodega līdz pamatiem. Bija nepieciešami vairāki gadi jaunas mūra baznīcas celtniecībai, kura pastāv vēl šodien.
Uz jaunuzcelto baznīcu tika pārnesta ari brīnumdarošā ikona, kurai tika izgatavots ozolkokā griezts kiots. Ikonai bija sudraba riza ar zelta vainagiem un dārgmetāla rotājumi, kurus bija dāvājuši dievlūdzēji. Dievlūdzēji ļoti godināja brīnumaino Jakobštates Dievmātes ikonu. No 1901.-1914. gadam maijā tā katru gadu tika nesta godināšanai uz Rīgu, bet pēc tam uz Mītavu, tagadējo Jelgavu.
Eksistē vairākas ikonas pazušanas versijas. Pēc vienas no tām tiek uzskatīts, ka XX gadsimta sākumā ikona tikusi paslēpta zem baznīcas grīdas, lai to savā īpašumā neiegūtu boļševiki. Tomēr ir ziņas par to, ka 1915. gadā sakarā ar tuvojošos karadarbību ikona tikusi evakuēta uz Krievijas vidieni, uz Rževas pilsētu. Ateistiskās vajāšanas gados baznīcu kalpotāji tika nogalināti, bet baznīcas iznīcinātas. Tādēļ ir iespējams, ka ikona tikusi iznīcināta kā daudzi pareizticības svētumi. Labākajā gadījumā to izglābis kāds dievbijīgs kristietis.
Visbeidzot, tiek uzskatīts, ka Jakobštates ikonu aizvedis kāds vācu ģenerālis, kurš krājis pareizticīgo svētumus. Lai kā arī bijis, Jakobštates ikona nav atgriezusies un bez rezultātiem beigušies arī paši rūpīgākie Krievijas teritorijā veikti meklējumi.
Tā kā šādos gadījumos pieņemts atjaunot pazaudēto tēlu pēc saglabātajām kopijām un rakstveida liecībām. Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs lūdza Krievijas patriarha Aleksija II svētību godājamā tēla atjaunošanai, lai atjaunotu Jakobštates ikonas godināšanu.
1996.gadā atvērtajā Svētā Gara klosterī saglabājies kādreiz nozaudētās ikonas kiots un divas ikonas kopijas. Vienu kopiju 1888.gadā veidojis Rīgas ikonu gleznotājs P.Zikovs. Otrās kopijas radīšanas laiks attiecināms uz XX gadsimta sākumu. Pēc tām, sekojot senai baznīcas tradīcijai, arī atjaunots Jakobštates ikonas tēls.
Krievijas patriarhs Aleksijs II ikonu atdevis 15.jūlijā, tā ar vilcienu tika atgādāta Rīgā. No stacijas ikona automašīnu kolonnas pavadībā tika nogādāta Kristus Piedzimšanas katedrālē, kur to sagaidīja Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, kā arī Rīgas garīdzniecība. Savdabīgā krusta gājienā lūgšanu pavadībā ikona vienu reizi apnesta apkārt katedrālei un tad nogādāta tās iekšienē, kur noturēts svinīgs dievkalpojums.
Ikona Rīgā atradās dažas dienas, bet 25.jūlijā tā tiks sagaidīta Jēkabpilī un tālāk pārvietota uz Jēkabpils Svētā gara vīriešu klosteri, kur tā paliks pastāvīgi.
Ikonas kopijas apraksts. Ikonu veidojuši Maskavas meistari. Jaunavas Marijas tēls ar Kristus bērnu rokās ir neliels, tas pietuvināts oriģinālās ikonas izmēriem - 25x18 centimetri. Šis tēls ievietots lielajā ikonā, kurā attēloti divi eņģeļi, kas savās rokās tur Marijas.
Saites:
Krievu pareizticīgā baznīca.
Kristietība.
