Aleksijs II (1990.-2008.g.)
Алексии II.
15. Maskavas un visas Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs 1990.-2008.gados.
Īstā vārdā Aleksejs Ridigers.
Radniecība. Abi vecāki bija reliģiozi. Tēvs - Mihails Ridigers.
Māte - Jeļena Ridigere.
Dzīvesgājums. Dzimis Igaunijā, Tallinā 1929.gada 23.februārī.
Pareizticīgs baltvācietis, cēlies no senas baltvāciešu dzimtas. Viens no viņa senčiem jau XVIII gs. pārgājis pareizticībā. II Pasaules kara gados viņa tēvs Mihails pildīja garīdznieka pienākumus un Aleksejs viņam palīdzēja. Viņiem izdevās izvairīties no Staļina represijām.
Labi runājis igauniski un vispār labvēlīgi izturējies pret baltiešiem.
1949.gadā absolvēja Ļeņingradas Garīgo semināru.
Viņam bija ļoti strauja karjera. Jau 32 gadu vecumā kļuva par Tallinas un Igaunijas bīskapu. Tolaik viņam bija pakļauta arī Rīgas eparhija. Vēlāk viņš ieņēma dažādus amatus Krievijas pareizticīgās baznīcas vadībā.
Iecelts par Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadītāju 1990.gada 10.jūnijā Maskavas Jelohovas Dieva parādīšanās baznīcā pēc patriarha Pimena nāves. Tolaik šī katedrāle bija Maskavas galvenais svētums (līdz Kristus Glābēja katedrāles atjaunošanai). Ar viņa iecelšanu amatā tika lauzta tradīcija, ka iecēla vietas izpildītāju, jo Aleksijs II tāds nebija. Viņu iecēlušās sinodes sastāvā bez augstākās garīdzniecības bija arī parastie mācītāji un vienkārši ticīgie, taču tāda vairs nav tikusi sasaukta. Kļuvis par patriarhu 18 mēnešus pirms PSRS sabrukuma, bija pirmais patriarhs, kas tika ievēlēts salīdzinoši brīvās vēlēšanās.
Uzstājās pret Augusta puča līderiem, izlaižot anatēmu.
Aleksija II laikā krievu pareizticīgā baznīca atguva zaudēto spožumu, ko tā bija zaudējusi padomju gados. Krievu pareizticīgā baznīca atdzima un uzplauka. Tika nodibināti tūkstošiem klosteru un tempļu. Rūpīgi tika sagatavoti jaunie garīdznieki. Tika dibinātas jaunas mācību iestādes. Tika atdoti baznīcas īpašumi un celtas baznīcas no jauna. Gandrīz vai smieklīgi, bet varas atbalsts baznīcai izaudās arī kā atļauja ievest alkoholu un tabakas izstrādājumus bez nodokļa. 18 viņa varas gados baznīcu skaits pieauga līdz 30 000, bet klosteru – no 18 līdz 700.
Liels Aleksija II panākums bija Krievijas pareizticīgo baznīcas un Ārzemju pareizticīgo baznīcas apvienošana 2007.gadā pēc 80 gadu sašķēluma. Un 2007.gada 17.maijā tika parakstīts akts par Krievijas Pareizticīgo baznīcas un Krievijas Pareizticīgo aizrobežas baznīcas kanonisko vienotību. Tādējādi radās pasaulē lielākā pareizticīgo kopiena.
Šai laikā Krievijā kļuva moderni būt reliģiozam – to iesāka augstākā ierēdniecība un pārņēma arī visi pārējie. Īpašas lūgšanu telpas tika iekārtotas valsts iestādēs - pat Ģenerālprokuratūrā un „čekā.”
Kategoriski atteicās tikties ar Romas katoļu pāvestu, jo uzskatīja ka katoļi pārvilina savās draudzēs pareizticīgos. Ilgstoši, bet nesekmīgi centās panākt ticības mācības ieviešanu skolās, kas Krievijā ir visai probemātiski, jo ir daudz musulmaņu un arī budistu.
Aleksijs II un čeka. Lai noskaidrotu pretpadomiski noskaņotus cilvēkus pareizticīgo garīdznieku rindās, 1958.gada 28.februārī A.Ridigeru savervēja par čekas aģentu ar segvārdu "Drozdovs," to mēr dokumentāli pierādījumi tam nav gūti. Pēc saņemta pozitīva raksturojuma, PSRS VDK sekmēja Drozdova izvirzīšanu par Tallinas un Igaunijas pareizticīgo bīskapu. Pēc iepriekšējā baznīcas patriarha Pimena nāves 1990.gadā par patriarhu tika ievēlēts Aleksijs II.
Drozdovs Latvijā. Pirmo reizi viņš Latvijā bija 1961.gadā kā Tallinas bīskaps.
Otro reizi 2006.gada pavasarī krievu baznīcas galva viesojās Latvijā pēc VVF uzaicinājuma, kur vadīja dievkalpojumu Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgā. Tā viņš kļuva par pirmo Krievijas impērijas baznīcas vadītāju, kas 900 gadu laikā apmeklēja Latviju. Pēc dievkalpojuma viņam metās skūpstīt roku tā laika Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Tur bija ieradušies arī Latvijas vadošo konfesiju vadītāji.
Šī vizīte tika uzskatīta par starpvalstu attiecību atsaluma sākumu. VVF viņam piešķīra Trijzvaigžņu ordeni. Tikšanās laikā viņs tikās arī ar VVF, pārrunāja veidus kā veicināt sapratni starp Krieviju un Latviju.
Pēdējos gados visai daudz slimoja. Tādēļ nevarēja apmklēt arī Borisa Jeļcina bēres 2007.gadā.
Nomira 79 gadu vecumā 2008.gada 5.decembrī savā rezidencē ar diagnozi – sirds npietiekamība, bet ir lielas aizdomas par slepkavību. Glabāja 9.decembrī. Maskavas Jelohovas Dieva parādīšanās katedrālē. Apdziedāšanas dievkalpojumu vadīja Smoļenskas un Kaļiņingradas metroplīts Kirils, kuru uzskata par Aleksija II pēcteci. Viņu Krievijas Pareizticīgo baznīcas Svētītā sinode ārkārtas sēdē 6.decembrī iecēla par vietas izpildītāju. Ap100 000 cilvēku stāvēja kilometru garā rindā, lai atvadītos no patriarha.
Runā, ka neesot atbalstījis V.Putina iebrukumu Gruzijā.
Aleksija II slepkavība? Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Alekseja II nāve 2008.gada 5.decembrī bija ļoti pēkšņa un noslēpumaina. Tajā pašā laikā noslēpumaini pazuda vēl divi cilvēki - patriarha šoferis Vladimirs Ivanovskis un viena no mūķenēm, kas vadīja patriarha saimniecību - māte Filareta Smirnova. Tieši māte Filareta atrada mirušo patriarhu. Skats bijis drausmīgs - asinīs bijušas gan sienas, gan grīda, svētbildes un mēbeles. Patriarhs gulēja vannas istabā ar trim caurumiem galvā. Savā nāves dienā patriarhs Aleksejs vadīja svētku liturģiju Kremļa Uspenskas katedrālē. patriarhs jutās labi, kaut arī viņš nesen bija ārstējies no aritmijas un viņam bija kardiostimulators.
Atgriežoties patriarha rezidencē Peredelkinā, viņa mašīna iekļuva avārijā - tai pretī izbrauca smagā automašīna KAMAZ. Šajā nelaimes gadījumā gāja bojā patriarha šoferis Vladimirs Ivanovskis. Pats patriarhs nebija smagi cietis un viņu nogadāja Peredelkinas rezidencē. Noslēpumaini ir pazuduši visu novērošanas kameru videoieraksti.
Kaut arī patriarha rezidenci apkalpo un apsargā diezgan daudzi cilvēki, vienīgais, kas kaut ko ir teicis patriarha nāves sakarā ir patreizējais patriarhs Kirils - un viņš savā publiskajā runā neslēpa savu apmierinātību ar sava priekšgajēja nāvi. Populārais pareizticīgais blogeris diakons Kurajevs apgalvo, ka Kirilam esot bijis neērti paziņot, ka patriarhs Aleksejs esot miris, pārsitot galvu, krizdams tualetē, tāpēc viņs esot teicis, ka nelaiķis patriarhs miris no sirdslēkmes. Kas īsti notika patriarha apartamentos pēc avārijas, nekad nebūs zināms - tomēr fakti liecina, ka viņu ieslēdza viņa dzīvoklī, atslēdza telefonu un pēc tam nogalināja - visdrīzāk ar trīs šāvieniem galvā. Iespējams, slepkavas cerēja, ka viņa sirds neizturēs satiksmes negadījumā - bet, kad tas nenotika, viņu brutāli nogalinaja. Patriarha naves iemesls un laiks tā arī netika publiski paziņots, medicīniskā slēdziena nebija - tā nenotika pat padomju laikos! Nav ziņu, ka uz rezidenci būtu ticis izsaukts kaut viens ārsts, lai apliecinātu patriarha nāvi.
Vēl vairāk daudzus šokēja patriarha bēres. Bija acīmredzami, ka zārkā negulēja patriarhs - nogalinātajam patriarham bija galva un kājas - ķermenim zārkā to nebija. Uz vēdera saliktās rokas nepiederēja patriarham - tās bija ar izmežģītām falangām un pietūkušiem pirkstiem, ar netīrumiem zem nagiem un bez raksturīgajām dzimumzīmītēm. Tās bija tāda cilvēka rokas, kas savā dzīvē ir darījis smagu fizisku darbu. Vai tas bija avārijā bojā gājušais šoferis Ivanovs? Tie, kas varētu dot skaidru atbildi uz šiem jautājumiem, to nekad nedos.
Patriarhs, kurš nekad neuzgavilētu Putina iebrukumam Krimā, kā to darīja patreizējais patriarhs Kirils, bija novākts no ceļa...
Par Serbijas patriarhu, kurš mira 96 gadu vecumā neviens neatļāvas izteikties tik nicīgi, kā to par savu priekšgājēju Alekseju II atļāvās patreizējais patriarhs Kirils - šis viņa runas fragments ir izgriezts no vēlakajām oficiālajām versijām.
Saistība ar VDK. Aleksejs Ridigers piederēja pie čekas kontrolētu (tādu kārtību ieviesa Staļins un Berija 1943.gadā) garīdznieku gupas, kuru slava uzlēca Hruščova laikā. Igaunijā runā, ka viņš bijis VDK informators ar iesauku „Drozdovs,” bet pierādījumu tam trūkst. Melnsvārči, protams, gan apgalvo, ka tādam uzskatam nav nekāda pamata.
Pats Aleksijs II gan nekad nav slēpis savu nosodošo attieksmi pret padomju represijām. 2007.gadā ņēma dalību arī Butovas poligonā svētbrīdī, kur atdusas arī 2000 noslepkavoto Krievijas latviešu.
Ir ziņas, ka viņš nosodījis arī V.Putina vadīto iebrukumu Gruzijā 2008.gada augustā.
