Jordānijas svina grāmatas
Ap 70 metāla lappušu grāmatas, kas uzietas Jordānijā - vienas no vecākajām kristiešu relikvijām pasaulē.
Uzietas nomaļā vietā alā starp 2005. un 2007.gadu Ziemeļjordānijā, bet publicētas tās tikai 2011.gadā.
Apraksts. Svina lapas, kas sasaitētas ar svina stieplēm.
Kodeksu izmēri ir tikai mazliet lielāki par sērkociņu kārbiņām - 6 x 8 cm. Ir arī izmēros lielāki un mazāki eksemplāri. Daži no kodeksiem bija aizzīmogoti - tā ir mīkla zinātniekiem.
Izpēte. Zinātnieki tās datē ar I gs. - piedēvē agrīnajiem kristiešiem, tātad laikam atzīst tās par īstām.
Pirmais šīs grāmatiņas izpētīja angļu reliģiju pētnieks Deivids Elkingtons un nonāca pie secinājuma, ka tās izgatavojuši pirmie kristieši - daudzās lappaspusēs attēloti krusti, bet aiz tiem neliela ēciņa ar logu - droši vien Kristus kapene. Aiz ēciņas redzmi pilsētas mūri, domājams, Jeruzālemes.
Saturs. Svina lapās iekausētas rakstu zīmes no senžīdu, aramiešu un sengrieķu valodām. Dažos sējumiņos uzieti hieroglifi un ilustrācijas. Pētnieki uzskata, ka šie simboli un attēli rāda Jēzus zemes dzīvi.
Tās saturot ziņas par Jēzu Kristu. Ja tā ir taisnība, tas tas būtu pirmais gadījums, kas Kristus minēts kādos citos rakstu avotos izņemot evaņģēlijus.
Uz kādas svina lapaspuses ir atrodams Jeruzālemes plāns, uz citas - menora, ko jūdi liedz attēlot.
Kritika. Ir zinātnieki, kas svina grāmatiņas uzskata par viltojumu. Citi - par krietni jaunākām.
Saites.
Jēzus Kristus (0.-33.g.).
Jordānija.
