Jordānija
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Skatīts: 6667
Valsts Tuvajos Austrumos, hašimītu karaliste.
Galvaspilsēta - Amāna.
Tūristam! Jau pirms braukšanas tīmeklī var iegādāties Jordan Pass biļeti, kas ietver gan vīzu, gan ļauj apmeklēt visus populārākos tūrisma objektus.
Pārgājiens no Danas līdz Petrai. Nacional Geographic to ierindojis starp 15 baudāmākajiem kājnieku paršrutiem pasaulē. 85 km, noejams kādās 5 dienās. Iet cauri ielejai,pāri kalnu plato, šķērsojot vairākasklimata zonas un atšķirīgas ekosistēmas. Te ir iespējams apskatīt visu reģiona ģeoloģisko spektru. Var redzēt vietējo beduīnu dzīvi, kas ir ļoti vienkārša. Pārgājiena noslēgumā - Petra.
Vēsture. 1964.gadā arheologi Jordānijā atraka sievietes mūmiju no 1000.g.pmē. Ķīmiskās analīzes parādīja, ka balzamēšanai izmantota eikaliptu eļļa, ko līdz 1870.gadam pazina tikai vienīgi Austrālijā un Jaungvinejā.
Neatkarība. Tā sauktā Transjordānija ieguva neatkarību XX.gs. 40.gadu 2.pusē.
Jordānijas dalība I Arābu-žīdu karā (1948.-1949.g.). Ben Guriona Izraēlas Valsts pasludināšanas iniciatīva kļuva par grūdienu Pirmā žīdu-arābu kara sākumam. Karā ņēma dalību jaunā Izraēlas Valsts, kas karoja pret visām savām arābu kaimiņvalstīm – Jordāniju, arī Ēģipti un Sīriju. Šis karš izvērtās arābiem neveiksmīgi, arābu armijas, arī Jordānijas, tika sakautas. Kara rezultātā Izraēlas Valsts ieguva teritorijas, kādas sākotnēji nemaz netika plānotas jaunās valsts sastāvā (netika paredzējusi ANO). Tika saglabāti tikai divi patiesi arābiski anklāvi – Jordānas Rietumkrasts (Jordānijas kontrolē) un Gazas sektors, kas atradās tiešā Ēģiptes tuvumā.
1949.gada 24.februārī Ēģipte un Izraēla noslēdza miera līgumu. Pēc tam to pašu izdarīja Jordānija, Irāka un Sīrija. Kara rezultātā Palestīnu pameta ap 750 000 musulmaņu. Tā sākās lielā palestīniešu bēgļu problēma, kas nav atrisināta līdz pat šodienai.
Jordānija Sešu dienu karā (1967.g.). Sešu dienu karš ilga 132 stundas un sākās 1967.gada 5.jūnijā. Kara rezultātā uzvarēja Izraēla un Ēģiptei okupēja Gazas sektoru un Sinaja pussalu, Jordānijai atņēma Austrumjeruzālemi un Jordānas rietumkrastu, Sīrijai Golānas augstienes. 1967.gada 22.novembrī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr.242, kura nosodīja žīdu agresiju un pieprasīja izvest Izraēlas armiju no okupētajām teritorijām. Izraēla atteicās to pildīt.
Sešu dienu karš kļuva par vienu no slavenākajām lappaspusēm žīdu nacionālajā cīņā un pazemojošākajām arābu vēsturē. Tāda uzvara bija iespējama pateicoties jaunajam amerikāņu bruņojumam un ļoti labai armijas militāro operāciju plānošanai. Izraēlas uzvara bija pilnīga un neapstrīdama.
Pilsoņu karš (1970.g.). Vēsturē iegājis ar nosaukumu "Melnais septembris." 1970.gada augusta beigās Jordānijā izcēlas 10 dienas ilgs pilsoņu karš, kurā palestīniešu vairākums ar „PAO” atbalstu uzstājās pret karali Huseinu. Viņam tika izvirzīta vaina palestīniešu teritoriju zaudēšanā 1967.gada Sešu dienu karā. Tomēr karali atbalstīja jordāņu islāmisti, kurus neapmierinaja „PAO” sekulārisms un ideja par amerikāņu intervenci. Jasirs Arafats, kas nesen bija kļuvis par „PAO” vadītāju, uzstājās kā vidutājs sarunās par uguns pārtraukšanu.
Tomēr Jordānija atkal nonāca pasaules uzmanības centrā, kad palestīniešu kaujinieki sagrāba 3 pasažieru lidmašīnas – amerikāņu, šveiciešu un britu. Tās tika nosēdinātas Amānas lidostā. Lidmašīnas tika uzspridzinātas, bet pasažierus piedāvāja apmainīt pret saviem cietumos ieslodzītajiem biedriem. To starpā bija arī kāda Leila Haleda, bijusī studente no Amerikāņu universitates Beirūtā – viņa bija piedalījusies ķīlnieku sagrābšanā pirms gada.
Pēc šīs diversijas Jordānijas varasiestādes ņēmās izsūtīt no valsts palestīniešu kaujiniekus, kas savā vairumā tagad apmetās Libānas dienvidos.
1984.gadā Jordānija bija pirmā no arābu valstīm, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Ēģipti. Tās piemēram visai drīz sekoja arī pārējās.
1989.gada novembrī „Brāļi-musulmaņi” ieguva 25 no 85 vietām Jordānijas Valsts sapulcē. Tā rezultātā karalis Huseins bija spiests valdības sastāvā iekļaut vairākus islāmistus.
1994.gadā Jordānija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.
Aplūkojamie objekti.
Dolmeņi.
Amāna.
Betānija. Bethany. Vieta Jordānas upes krastā, kur kristīts Jēzus.
Hēroda pils. Tajā nocirsta galva Jānim Kristītājam.
Karāka. Krustnešu pilsdrupas.
Mādaba. Neliela pilsētiņa. Kristiešu reliģijas centrs."Mozaīku pilsēta," jo tajā ir liels skaits bizantiešu laika mozaīku panno.
Sv.Jura baznīca. Pats slavenākā no Mādabas mozaīkām - Svētās zemes karte, kas atrodas pareizticīgo Sv.Jura baznīcā - celtu XIX gs. uz senas bizantiešu baznīcas drupām. Karte attiecināma uz VI gs. un attēlo teritoriju, kas stiepjas no feniķiešu Tīras (tagad Libānā) līdz pat Nīlas deltai Ēģiptē. Kartes centrā ir Jeruzāleme pēc tā laika plāna. Bizantiešu baznīcas vecums – ap 1500 gadu. Laba lieta ir mozaīka, kas agrāk bijusi 25 X 6 m liela, līdz šodienai saglabājusies tikai trešdaļa. Bizantiešu laika mozaīka no sīkiem akmentiņiem veido biblisko vietu karti.
Nāves jūra. No Jordānijas puses. Zemākais un sāļākais ezers pasaulē.
Nāves jūras piekraste. Viszemākā sauszemes vieta pasaulē – 395 m zjl. Var peldēties pasaules sāļākajā ūdenī: 260-310 promilles. Nāves jūras rajons ir unikāls dabisku ārstniecības līdzekļu avots: ūdeņi, sāļi un dubļi, kas izārstējot daudzas kaites. Jordānijas pises atpūtas un ārstniecības vietās cenas ir būtiski zemākas nekā Izraēlas pusē.
Pie Nāves jūras ir 330 saulainas dienas gadā. Jūra izžūst.
Wadi Rum. Saukts arī par Mēness ieleju. Viens no skaistākajiem tuksnešiem pasaulē. Impozantas vēju un smilšu veidotas varenas granīta un smlšakmens skulptūas paceļas augstu virs vienmēr klīstošajām rūsas krāsas kāpām. Daudzu tūkstošu gadu garumā radītie neparastie dabas veidojumi atgādina Mēness ainavu. Sevišķi skaists tuksnesis ir saulrietā. Tūristiem tiek piedāvāti izbraucieni pa tuksnesi ar apvidus mašīnām.
Te uzņemta filma "Marsietis" u.c. Līdzība ar Zion kanjonu un Arches dabas parka dabas tiltiem Jūtā (ASV).
Vakaros notiek beduīnu mielasti, ēdienu gatavojot karstos akmeņos un smiltīs.
Dieva ieleja. Viens no skaistiem pastaigu kanjoniem, kas esot pat minēts Bībelē.
Petra. Nabatiešu valsts galvaspilsēta un skaistākā klinšu pilsēta pasaulē.
Nēbo kalns. Bībeliskā Mozus nāves vieta, kurā Dievs viņam parādījis Apsolīto zemi, bet liedzis pašam tajā ieiet. Te atrodas it kā Mozus kaps, viņam veltīta baznīca ar VI gs. mozaīkām un slavenā itāļa Fantoni XX gs. statuja no dzelzs, kas ataino Mozus zizli.
Džeraša. Senatnē - Herasa, viena no Dekapoles pilsētām. Antīkās pasaules pērle ar iespaidīgām romiešu laika drupām. Savulaik romieši to uzcēla, lai aizsargātu impērijas dienvidu robežas. Pilsētas interesantākā daļa ir labi saglabājusies.
Keraka. Viena no lielākajām krustnešu pilīm un to galvenais atbalsta punkts Transjordānā. Milzīga celtne ar bagātu vēsturi.
Kalīfu pilis tuksnesī. Omeijādu kalīfi tuksnesī uzcēla sev ap 30 pilīm un vairums no tām atrodas mūsdienu Jordānijas teritorijā. Kādreiz tās slīga ziedošos dārzos, kas tika apūdeņoti ar oriģinālām irigācijas ietaisēm - daļa no tām saglabājusies līdz mūsdienām. Ļoti interesantas ir freskas un mozaīkas, kas liecina nebūt ne par puritānisko dzīvesveidu pilīs.
Akaba. Sarkanās jūras kūrorts. Neliela un mājīga pilsētiņa. Pateicoties apkārtējiem kalniem, Akabā ziemā ir siltāk nekā Ēģiptes Sarkanās jūras kūrortos - ūdens temperatūra nenolaižas zemāk par 21oC.
Akabas piekrastē ir laba zivju lūrēšana koraļļu rifos.
No Akabas viegli tikt uz Petru un Ēģipti (ar prāmi).
Wadi Araba. Melnais kanjons.
Jarmukas apmetne. Neolīta apmetne Jarmukas upes krastā.
Disseh. Tuksnešains un klinšains apvidus, urā izkaisītas akmens arkas un sēņu klintis.
Wadi Mujib aiza. Fantastiska, pārgājiens. Tajā brīžiem vienīgā iespēja, kā tikt uz priekšu, ir mesties peldus.
Hammamat Ma'In karstie avoti. Un ūdenskritums.
Danas rezervāts.
Senas raktuves Jordānijas dienvidos.
Kirbatnahas raktuve. (Khirbat Nahas) 2008.gada pētījumā, kas publicēts žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" Levī un viņa kolēģi, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, pierādīja, ka vēl vienā senā vara ieguves vietā Khirbat Nahas, kas ir tik milzīga, ka to iespējams saskatīt pat no kosmosa, atrastie artefakti patiešām datējami ar X gs.pmē.
Vara drupu raktuves. (Khirbat Hamra Ifdan, khirbat arābiski nozīmē "drupas") vara raktuvju un metāla ieguves un priekšmetu lietuves vieta atrodas Fainūnas (Faynun) ielejas rajonā, tikai 50 kilometrus uz dienvidiem no Nāves jūras un 25 km uz ziemeļrietumiem no tūristu iecienītās, klintīs izcirstās pilsētas Petras. Šīs ir vienas no rektuvēm, kas pretendē uz slavenā jūdu ķēniņa Zālamana raktuvju nosaukumiem.
