Idišs, jidišs
Uz vācu valodas bāzes radies žīdisks dialekts ar 15–20% aizguvumu no senžīdu valodas.
Vēl XX gadsimta pirmajā pusē bija izplatīta sarunu valoda Austrumu un Centrāleiropas jeb aškenazu žīdu vidū.
Lielākā daļa žīdu katrā zemē runā vietējā valodā - angļu, krievu, arābu u.c. un lielā mērā asimilējas. Daļa Eiropas un Amerikas žīdu lieto kā valodu jidišu. Tajā literatūra un rakstība ir no XIII gs.Izraēlā oficiāli tiek ieviesta ivrita valoda, kas attīstās uz žīdu grāmatu valodas pamata. Rakstība ivritā no XI-IX gs.pmē., bet citās zemēs ivrits tiek lietots tikai kā jūdaistu reliģiskā kulta valoda.
Žīdu literatūra idišā. Tā ir literatūra, kas sarakstīta senžīdu valodā, jidišā vai ivritā.
Žīdu literatūra idišā radās Vācijā XIII-XIV gs., vēlāk izplatījās Itālijā, Polijā, Krievijā, Galīcijā. XVI gs. par tās centru kļuva Polija, sākot ar XIX gs. - Krievija.
Jaunās žīdu literatūras attīstību ivritā un jidišā Vācijā XVIII gs., Polijā, Krievijā XIX gs. sekmēja apgaismības kustība - Haskala, kuras pamatlicējs bija filozofs deists M.Mendelszons. Galvenie Haskalas uzdevumi bija žīdu dzīves reformācija, pievēršanās Eiropas kultūrai.
XIX gs. beigās un XX gs. sākumā, saasinoties šķiru cīņai, daļa žīdu rakstnieku atbalstīja lielinieciskumu, citi nostājās žīdu nacionālisma (cionisma) pozīcijās. Ievērojams XX gs. žīdu dzejnieks Krievijā bija H.N.Bjaliks (rakstīja ivritā un idišā).
Teātris idišā. Ir daudzās valstīs, to ietekmējušas attiecīgo valstu kultūras. Aizsākumi meklējami viduslaikos gan reliģiska gan laicīga satura darbos. Literārā drāma jidišā aizsākās Haskalas (apgaismības) periodā - žīdu progresīvās buržuāzijas inteliģences kustības laikā no XVIII gs. vidus līdz XIX gs. 80.gadiem. Pirmie žīdu dramaturgi bija I.Eihels, A.Volfzons, A.B.Gotlobers, Š.Etingers, M.Līlienblūms, Mendele Moihers Sforims. D.Zahiks.
Saites.
Žīdu valoda, ivrits.
