Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Cilvēku ģints

Homo.
Raksturīgākā cilvēka dzimtas ģints.

Cilvēku ģints pieder cilvēkpērtiķu dzimtai, un tajā iekļauts gan mūsdienu saprātīgais cilvēks, gan tā tuvākās, izmirušās ģenētiski radniecīgās sugas un priekštečus, kas atšķīrušies no saviem senajiem radiniekiem dzīvniekiem ar apzinātu darbu - darbarīku izgatavošanu.

Cilvēku ģintī ir 3 sugas:
      -  stāvstājas cilvēks;
      -  Neandertāles cilvēks;
      -  cilvēks, kas atbilst 3 cilvēka evolūcijas stadijām - arhantropa, paleoantropa un neoantropa stadijai.

Visām cilvēku ģints sugām, kas veido vienotu cilvēku senču filētisko rindu, raksturīga progresīva galvas smadzeņu attīstība - pakāpeniska galvas smadzeņu tilpuma palielināšanās no 675 kubcm prasmīgajam cilvēkam līdz 1550 kubcm mūsdienu cilvēkam.

Pētījumi. Līdz XX gs. 60.-70.gadiem par senāko cilvēku uzskatīja stāvusejošo cilvēku, kas eksistējis pirms 900-300 tūkstošiem gadu.
1960.-1963.gadu pētījumi Olduvajas aizā (Tanzānija, Austrumāfrika) atklātās prasmīgā cilvēka atliekas liecināja, ka cilvēks ir bijis jau daudz agrāk - vismaz pirms 2 miljoniem gadu. Prasmīgā cilvēka vieta cilvēku filoģenēzē vēl nav pienācīgi noskaidrota, bet vairums zinātnieku sliecas to uzskatīt par senāko cilvēka ģints sugu, kas ieņem starpstāvokli starp australopitēkiem un stāvusejošajiem cilvēkiem.
Paleontologi, cenšoties rast atbildes uz jautājumiem par cilvēku izcelsmi, jau sākot no XX gs. vidus, Āfrikā meklē Homo ģints senāko pārstāvju fosilijas. Atbilstoši mūsdienu priekšstatiem, Homo ģints nodalījusies no kādas australopitēku sugas apmēram pirms 2,5 līdz 3 miljoniem gadu tālā senatnē. Diemžēl līdz šim izdevies atrast pavisam nedaudz un fragmentāru agrīno Homo atlieku, turklāt vairāki no nozīmīgajiem atradumiem bija stipri bojāti.

Līdz šim vecākā atrastā Homo fosilija bija 2,3 miljonus gadu vecs augšžoklis, līdz 2015.gadā Etiopijas Afāras reģionā Ledigeraras fosīliju atradnē uzgāja apakšžokļa kreiso pusi ar 5 zobiem, ko datēja kā 2,8 miljonu gadu vecu.

Raksti.
Etiopijā atrasta senākā zināmā Homo dzimtas fosilija.
Malaizijā atrod pasaulē senāko akmens cirvi.


Saites.
Cilvēka dzimta.
Cilvēka evolūcija.
Homo sapiens.