Australopitēki, australopitēku ģints
Australopithecus, Australopithecus africanus.
Nosaukums „australopitēks” nozīmē „dienvidu pērtiķis,” no latīņu vārda australis - „dienvidu” un sengrieķu vārda θηκος - „pērtiķis.”
Izmirusi augstāko primātu grupa Āfrikā, kam bijušas gan cilvēku, gan pērtiķu pazīmes un tagad izdalīta kā atsevišķa hominīdu dzimtas ģints.
Klasifikācija. Sistemātikā australopitēki iekļauti hominīdu dzimtā Hominidae kopā ar cilvēku un mūsdienu cilvēkpērtiķiem kā atsevišķa ģints, kura izveidojās pēc mūsdienu cilvēkpērtiķu senču atdalīšanās no kopējās grupas - mūsdienu cilvēkpērtiķu senčiem. Australopitēks ir un paliek cilvēkveidīgais pērtiķis, taču bieži tiek saukts par pirmo cilvēku un šodienas akadēmiskā zinātne to uzskata par pēdējo posmu pirms Homo.
Parasti iedalīti divās grupās - gracilie (smalkās uzbūves) un masīvie (Boisa parantrops). Visi masīvie australopitēki izdalīti atsevišķā parantropu ģintī.
Āfrikas australopitēki pieder pie graciliem australopitēkiem.
Atklāšana un izpēte. Pirmo reizi tā atliekas atklāja paleoantropologs R.Dārts Āfrikā 1924.gadā Taungā - toreiz tur tika uziets tā saucamais Taungas bērns.
Vēlāk australopitēki uzieti Sterkfonteinā (1935.g.), Makapansgatā (1948.g.), Gledisveilā (1992.g.) u.c.
Tagad zināmi 6 australopitēku veidi (gracilie?), no tiem slavenākais atradums ir Lūsija.
Vecums. Šāda veida būtnes apdzīvoja Zemi jau pirms 6-2 miljoniem gadu. Tās bija līdzīgas cilvēkiem, bet īsti jau nu cilvēki nebija gan. Tātad, cik saprotams, pie australopitekiem pieskaita tādas būtnes, kurām piemīt gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes.
Saimnieciskā darbība. Lietoja akmens instrumentus – cērtes. Bijis pirmais pērtiķis, kas izgatavojis darbarīkus.
Domā, ka australopiteki pirmie no pērtiķiem piekopuši grupveida medības pret lieliem medījumiem.
Apraksts. Australopitēki stabili pārvietojās uz divām kājām. Zināmi kopš pliocēna pirms 4 miljoniem gadu. Agrāk australopitēkus iedalīja divās grupās – gracilie (smalkās uzbūves) un masīvie. Tagad masīvos australopitēkus izdala atsevišķā parantropu ģintī – Paranthropus.
Australopitēku pēdas ir daudz lielākas par mūsdienu cilvēka pēdām, platas un ar gariem pirkstiem un atstatus stāvošu lielo pirkstu, ir labi pielāgotas kāpelēšanai pa kokiem vai peldēšanai, bet ne staigāšanai. Tomēr citi pētnieki uzskata, ka tieši australopiteki ir bijuši tie, kas staigājuši uz pakaļkājām (tieši tas arī viņus tuvina cilvēkam).
Pēdu velve australopitēkiem bijusi jau labi attīstīta.
Australopitēku pasugas.
Ezeru australopitēks. Australopithecus anamensis. Viens no senākajiem zināmajiem australopitēkiem, dzīvojis pirms 4,17-4,12 (pēc citiem datiem - pirms 4,2-3,9) milj. gadu Āfrikā, Kenijā un Etiopijā. Pirmo reizi atrasts 1965.gadā Kanapojē pie Turkanas ezera.
Afāras australopitēks. Australopithecus afarensis. Afāras reģionā Etiopijā atrastie (Lūsija, Selīna). Vieni no vecākajiem ģintī.
Etiopijas australopitēks. Australophitecus aethiopicus. Sinonīmi - Paranthropus aethiopicus, Australopithecus walkeri (Fergusons, 1989.g.), Paraustralopithe cus aethiopicus (Arambourg et Coppens, 1968.g.). Atrasts Kenijā un Etiopijā. Vecums - 2,5 milj. gadu. Pieder pie masīvajiem australopitēkiem, kuru pareizais nosaukums mūsdienās ir parantropi. Pārstāv senākus, ne sevišķi masīvus parantropus. Iespējams, cēlies no Australopithecus afarensis. Tagad to sauc par Paranthropus aethiopicus, jo visi masīvie australopitēki izdalīti atsevišķā parantropu ģintī. Nosaukums aethiopicus - par godu Etiopijas valstij. Dažreiz sastopams ar nosaukumu Australopithecus/Paranthropus walkeri, kas ir dots par godu Alanam Volkeram (Alan Walker), kurš atrada tā saucamo "melno galvaskausu."
Barelgazalas australopitēks. Australopithecus bahrelghazali. (Brunete et al., 1996.g.). Nosaukums - pēc atrašanas vietas Barelgazalas (Bahr el Ghazal) upes senajā gultnē.1995.gadā atrasta jauna australopitēku suga netālu no Koro Toro Čadā senas upes gultnē. Tas ir vistālāk uz rietumiem (2500 km no Āfrikas Lūzumu ielejas) atrastais australopitēks. Līdzīgs Afāras australopitēkam, bet ar atšķirīgu zobu uzbūvi - mazajiem dzerokļiem ir trīs saknes, nevis viena līdz divas, kas ir svarīga pazīme.
Vecums - 3,5-3,0 milj. gadu.
Brīnumainais australopitēks. Australopithecus garhi. (Asfaw et al., 1999.g.) Afāru valodas vārds garhi - "brīnumainais." Pirmo reizi atrasts 1997.gadā pie Bouri Avašas upes vidustecē Etiopijā, aprakstīts 1999.gadā. Vecums - 2,5 milj. gadu. Zobi bija lielāki nekā pārējiem austalopitēkiem, līdzīgi parantropu zobiem. Iespējams, tā bija pārejas forma starp australopitēkiem un senākiem Homo.
Australophithecus robustus. "Masīvais australopitēks." Paranthropus robustus, Paranthropus crassidens (Broom, 1948.g.). Masīvs australopitēks no Dienvidāfrikas. Tagad pareizais nosaukums ir Paranthropus robustus, jo visi masīvie australopitēki izdalīti atsevišķā parantropu ģintī.
Avotu australopitēks. Australopithecus sediba. Tiek uzskatīts par savienojošo posmu starp australopitēkiem un stāvus staigājošajiem cilvēkiem (Homo erectus).
Boisa parantrops. Masīvākais australopitēks, ļoti liela auguma un robustu uzbūvi.
Āfrikas australopiteks. Australopithecus africanus. Kas tas tāds???
Atradumi. Pirms Etiopijas australopitekiem uzieta vesela rinda pērtiķcilvēku dažādās Āfrikas vietās. Taču skaidrības jautājumā par to stāvus staigāšanu tā arī nav. Patlaban īsti nav skaidrs, kad parādījās pirmā stāvus staigājošā būtne.
Pirmais australopitēka atradums tika veikts D-Āfrikā pie Kobas-Goras apdzīvotās vietas (vēl pirms Dārta atraduma Taungā?). Australopitēku atradumi Dienvidāfrikā parasti saistīti ar Dienvidāfrikas dolomītu iežu rajoniem, jo tieši tur veidojās karsta alas, kas bija piemērotas dzīvošanai.
P.Dārta pirmie atradumi. Šis paleoantropologs uzgāja pirmos australopitēkus Āfrikā, Taungā 1925.gadā - Taungas bērns.
Sterkfonteinas atradumi, 1935.g.
Makapansgatas atradumi, 1948.g.
1959.gadā M.Līkija Tanzānijā Olduvajas aizā uzgāja Boisa parantropa atliekas.
Lūsija (1974.g.). Atrasta Etiopija, Afāras tuksnesis, Hadarā, netālu no Gavisas. 1974.gada 30.novembrī amerikāņu antropologs Donalds Džonsons te atrada ap 40% sievietes skeleta. 3,5 (citur min 3,2 miljonus gadu) miljonus gadu veca.
Gledisveilas atradumi,1992.g.
Pirmo reizi atrasts 1994.gadā Etiopijā tika uziets "Sākotnējais australopitēks" (Australopithecus ramidus). Vēlāk tomēr šo hominīdu izdalīja atsevišķā ardipitēku ģintī(?) un sauc par Ardiptithecus ramidus.
Alja-Bejas atradumi. Kenija, austrumos no Turkana ezera. 1995.gadā Meivs Līkijs ar kolēģiem te atrada ļoti veca australopitēka veida atliekas: gandrīz pilnībā saglabājies apakšžoklis, gurna kaula fragments un galvaskausa gabaliņi un zobi.
Tima Vaita atradums. Etiopija. Doktors Tims Vaits un viņa komanda 1995.gadā. Pārakmeņojušies zobi, apakšžokļa fragmenti, galvaskausa un rokas fragmenti. 4,4 miljoni gadu. Vai tikai tas nav ardipiteks? (Red.)
Selīna (2000.g.). Atrada Etiopijā 2000.gadā " Lūsijas meitu." Vecums 3,9 (vai 3,6) miljoni gadu, tātad šīs atliekas senumā pārspēj slaveno Lūsiju.
Etiopijas ZA tikai 60 km no tās vietas, kur atrada Lūsiju, 200?.gada februāra beigās uzietas 3,8-4 miljoni gadu (tā lēš Klīvlendas Dabas vēstures muzeja direktors Brūss Letimers) senas australopitēka fosīlijas. Patlaban tās uzskata par senākajām oficiālajām cilvēka priekšteča atliekām. Atrasto kaulu vidū ir pilnīgs lielais liela kauls, vesela lāpstiņa, potītes kauls, augšstilba daļas, ribas, skriemelis, atslēgas kauls, iegurņa kauls. Potītes kaula izvietojums pie lielakaula liecinot, ka būtne staigājusi uz divām kājām. Šobrīd tas esot pasaulē vecākais divkājainis (kā tad ar 4,4 miljonu gadu veco Tima Vaita atradumu ? Red.). Paleontologi ierindo šo radījumu starp Lūsiju (Australophitecus afarensis) un ardipitekiem (Ardipithecus ramidus). Radījums ir garāks augumā un tam ir garākas kājas nekā Lūsijai, lai gan tas dzīvojis agrāk par to. Patlaban vēl nav skaidrs, kāds ir atraduma dzimums, jo iegurņa kauls ieaudzis akmenī un vēl ir jāattīra.
8 Āfrikas australopitēki Australopithecus africanus no Sterkfonteinas (2,2 milj. gadu veci atradumi). Stroncijs dažādu izotopu veidā ir augsnes sastāvā, no kurienes tas nonāk augos un tālāk – augēdāju organismā. Tie varēja būt paši hominīni un arī dažādi nagaiņi, piemēram, antilopes. Stroncijs uzkrājas augošo organismu zobos un kaulos un tā daudzums ir atkarīgs no konkrēto ainavu ģeoloģijas. Lai salīdzinātu stroncija saturu citu sugu paraugos, tika izmantoti tā laika (pirms 2,2-1,8 milj. gadu) dzīvojušo damānu un steinbuku 38 zobi. Šiem dzīvniekiem raksturīga dzīvošana vienā vietā, viņiem nepatīk migrācijas, tāpēc tos varēja ņemt par vietsēžu paraugu. Salīdzinājumam izmantoti 170 mūsdienu augu un dzīvnieku sugu paraugi no 11 dažādām vietām 50 km rādiusā apkārt Sterkfonteinai 87Sr/86Sr attiecību noteikšanai. Stroncija izotopu atšķirības bija konstatētas sākot ar 2-3 km attālumu no Sterkfonteinas un Svartkrānas alām dienvidaustrumu virzienā, 5-6 km attālumā ziemeļrietumu virzienā un vairāk nekā 30 km attālumā no ziemeļaustrumiem un dienvidrietumiem. Australopitēku atradumi parasti saistīti ar Dienvidāfrikas dolomītu iežu rajoniem, jo tieši tur veidojās karsta alas, kas bija piemērotas dzīvošanai.
Australopitēku bioloģiskie rādītāji. Smadzeņu tilpums – apm. 440 kub.cm.
Secinājumi. Kopš australopitēka fosīliju atrašanas Āfrikas dienvidu un austrumu daļā XX gadsimta vidū pieņemts, ka cilvēku attīstības šūpulis bijis Āfrikas kontinents. Vēlāki atradumi šajos reģionos, piemēram, 1973.gadā atklātie Australopithecus afarensis piederošie pēdu nospiedumi (pēc atraduma vietas saukti par Laetolas pēdu nospiedumiem) Tanzānijā, hipotēzi par Āfriku kā cilvēku agrīnās evolūcijas šūpuli nostiprināja. Sāka izplatīties uzskats, ka visticamāk hominīni ne vien radušies Āfrikā, bet arī palikuši tur ģeogrāfiski izolēti vairākus miljonus gadu, pirms tie sākuši izplatīties pa Eiropu un Āziju.Šobrīd stipri tiek apšaubīts, ka australopiteki bijuši cilvēka priekšteči (Laetolas nospiedumi u.c.), jo varbūt vienkārši tie ir veci pērtiķi?
Saites.
Hominīdu dzimta.
