Aliens

Haitija, valsts

Haiti. Republique d' Haiti.
Valsts Karību jūras salā, nabadzīgākā visā Rietumu puslodē.

Platība - 27 750 kvkm.
Iedzīvotāji - 5,2 miljoni (1981.g.).
Galvaspilsēta - Portoprensa.
Administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
Oficiālā valoda - franču.
Naudas vienība - gurds.

Ģeogrāfija. Aizņem Haiti salas rieteņu daļu, Gonavas, Tortī, Vašas u.c. salas. Robežojas ar Dominikānu. Apskalo Atlantijas okeāns ziemeļos un Karību jūra.

Iedzīvotāji. Haitieši - kreoli (afrikāņu izcelsme) vairāk kā 99%, saziņai izmanto franču valodu.
3,5 miljoni (1960.g.), 2,6 miljoni (1938.g.), 1,3 miljoni (1901.g.).
Lielākās pilsētas - Portoprensa (750 000 iedz., 1981.g.), Kapaitjēna, Gonaiva, Lekē.

Valsts iekārta. Pēc konstitūcijas Haiti ir republika, tomēr valsts vara pieder diktatoram. Nomināli pastāv likumdevējs orgāns - vienpalātas Nacionālā sapulce.

Vēsture. XV gs. salā dzīvoja indiāņu ciltis galvenokārt no karību un aravaku saimes - taino un siboneji ap 1 miljonu cilvēku skaitā. Nometnieku ciltis audzēja kukurūzu, sakņaugus, kokvilnu, lietoja koka, akmens darbarīkus un ieročus. Klejotāju ciltis medīja un vāca pārtikas augus.
Atklāšana (1492.g.). Haiti salā piestāja Kolumbs sava pirmā jūrasbrauciena laikā un nosauca to par Espaņjolu. 1492.gada Ziemassvētku naktī uz 25.decembri viņa kuģis "Santa Maria" uzskrēja zemūdens klintīm Haiti ziemeļu piekrastē. Kolumbs bija spiests ar vietējā indiāņu ciema virsaiša atļauju te uzsliet fortu (vieta atklāta 1985.gadā) un tajā atstāt 39 savus vīrus.
Salā tika nodibināta spāņu kolonija, indiāņi tika pakļauti un ieviesta enkomjenda.
XVI gs. sākumā darbam cukurniedru plantācijās no Āfrikas saka ievest nēģeru vergus.
Franču varā (1697.-). 1697.gadā Espanjolas rieteņu daļu (Haiti) no Spānijas ieguva franči, bet austreņu daļa Santodomingo (tagadējā Dominikana) palika Spānijai. Spāņu daļu pārdēvēja par Sandomingo. Haiti deva 2/3 visu Francijas koloniālpreču apjoma - kokvilnu, cukuru, kafiju, kakao, banānus, indigo.
XVIII gs. beigās Haiti bija 544 000 iedzīvotāju - 452 000 nēģeru, 50 000 mulatu, 43 000 balto. Visi indiāņi bija iznīcināti. Sandomingo valdīja baltie plantatori un augošā buržuāzija. Brīvajiem mulatiem un nēģeriem nebija politisko tiesību.
Brīvības cīņas (1791.-1804.g.). Lielā Franču revolūcija veicināja nacionālo atbrīvošanās kustību. Vergu - nēģeru sacelšanās F.D.Tusēna-Luvertīra vadībā 1791.gadā ievadīja atbrīvošanās cīņas.Tās apgrūtināja Francijas karš pret Spāniju un Lielbritāniju 1793.gadā, jo angļu karaspēks iebruka Sandomingā. Francijas uzvaras Eiropā un F.D.Tusēna-Luvertīra panākumi Haiti salā pret spāņiem un angļiem piespieda Spāniju 1795.gadā atdot salas austreņu daļu Francijai.
1798.gadā angļus no salas padzina, un tās lielākā daļa nonāca F.D.Tusēna-Luvertīra rokās. 1800.gadā nēģeru un mulatu sacelšanās aptvēra visu Haiti salu, 1801.gadā tika atcelta verdzība un pieņemta konstitūcija.
1802.gadā franču ekspedīcijas korpuss sagūstīja F.D.Tusēnu-Luvertīru un par atbrīvošanās cīņu vadītāju kļuva Ž.Ž.Desalīns.
1803.gada novembrī franču armijas paliekas kapitulēja.
Neatkarības iegūšana (1804.g.). 1804.gada 1.janvārī tika pasludināta salas neatkarība no frančiem, tā atguva seno nosaukumu. 
Haitija bija pirmā neatkarīgā valsts Latīņamerikā. Mulatiem un nēģeriem iedalīja franču kolonizatoru zemes. Šos pasākumus neatzina plantatori un 1806.gadā Ž.Ž.Desalīnu nogalināja.
1807.gadā sala sadalījās Haitijas valstī un Haitijas republikā. 
Vairāki pilsoņu kari.
1815.gadā pēc Otrās Venecuēlas republikas sagrāves uz Jamaiku atbēga S.Bolivārs, pēc tam pārcēlās uz Haiti.
1821.gadā abas apvienojās Haitijas republikā.
1825.gadā Haitijas neatkarību atzina Francija.
1844.gadā no Haitijas atdalījās salas austreņu daļa (bijusī Spānijas daļa Santodomingo), kur izveidojās Dominikānas republika.
XIX gs. 2.pusē Haitijā notika ap 20 valsts apvērsumu, ko veicinaja galvenokārt Francija.
XIX gs. beigās Haitijā saka iespiesties ASV kapitāls, kas 1890.gada bija 65% no visa importa.
I Pasaules kara priekšvakarā ASV monopoli pastiprināja cīņu par Haitijas nacionālo bagātību iegūšanu.
ASV okupācija (1915.-1934.g.). Šai laikā Haitija bija ASV protektoriats. Pret okupācijas režīmu bija vērsta 1918.-1920.gadu sacelšanās, zemnieku sacelšanās, 1929.gada kalpotāju un studentu nemieri.
1929.-1933.gados tika nodibinātas pirmās puslegālās arodorganizācijas, 1934.gadā - Haitijas KP.
1934.gadā nacionālās atbrīvošanās kustības ietekmē ASV bija spiestas izvest karaspēku no Haitijas, bet kontroli pār tās finansēm un muitu saglabāja līdz 1941.gadam.
II Pasaules kara laikā Haitija kļuva par ASV militaro un izejvielu bāzi. 
1941.gada decembrī Haitijas valdība pieteica karu Itālijai, Vācijai un Japānai. 
Kopš 1945.gada ANO locekle.
1957.gadā tika nodibināta F.Divaljē diktatūra. Cīņu pret šo proamerikānisko režīmu vadīja Nacionālā atbrīvošanās apvienotā demokrātiska fronte (1963.-1967.g.) un Haitiešu komunistu apvienotā partija (dibināta 1968.g.).
1967.-1968.gados Haitijā notika tautas masu nemieri, tika dibinātas pašaizsardzības vienības, zemnieki iznīcināja ASV kompāniju cukurniedru plantācijas.
Diktatoriskā režīma izvērstā terora un ļoti zemā dzīves līmeņa dēļ apmēram 800 000 haitiešu dzīvo emigrācijā.
1969.gadā tika pieņemts pret komunistiem vērsts likums - nāvessods par marksisma propagandu. Jau tai pašā gadā tika nogalināti 30 komunisti. Pēc F.Divaljē nāves 1971.gadā viņa politiku turpināja dēls Ž.K.Divaljē. 
1973.gadā komunisti emigrācijā nodibināja Cīņas komiteju politieslodzīto atbrīvošanai un demokrātijas atjaunošanai valstī. Cīņai pret tautas masu nemieriem 1979.gadā tika pastiprināta soda vienību darbība.
Militārais apvērsums (1991.g.).
Demokrātijas atjaunošana (2006.g.). No tā laika valstī atrodas ANO miera uzturētāji.
Liela zemestrīce (2010.g.). Tā nogalināja ap 200 000, ievainoja 300 000 un 1,5 miljonus cilvēku atstāja bez pajumtes.
Haiti prezidents Žuvenels Moīzs nepaspēja veikt septembrī plānoto referendumu konstitūcijas izmaiņām, kas ļautu viņam vienkāršot Senātu un faktiski kļūt par Haiti diktatoru. 2021.gadā naktī no 6. uz 7.jūliju bruņotu ļaužu grupa ielauzās viņa mājā un nošāva prezidentu, ievainoja viņa sievu.

Ģeoloģija. Krasta līnija izrobota: Ziemeļrietumu un Tibironas pussalas ietver Gonaivas līci. Krasti klinšaini, reljefs kalnains - Lasela kalns (2680 m).

Klimats. Tropisks pasātu klimats. Vidējā temperatūra 22-28oC. Nokrišņi 500-800 mm gadā, pretvēja nogāzēs 2000 mm gadā.

Hidroloģija. Lielākā upe Artibonita kuģojama.

Daba. Tropiskie meži - 7,2% teritorijas, galvenokārt dienvidu daļā.

Aplūkojamie objekti.
Bermudu trijstūris. Anomāla zona netālu jūrā no Haiti.

Kolumba nometne. 2003.gadā arheologu komanda izrakumos apstiprināja 1985.gadā atklāto Kolumba nometnes vietu Haiti ziemeļu piekrastē.

"Santa Maria" vraka vieta. Izejot no precīza Haiti nometnes novietojuma apvidū un vadoties pēc Kolumba dienasgrāmatā esošajām norādēm, zemūdens Arheologs Klifords, pēc vairāku gadu ilgas Haiti piekrastes ūdeņu apsekošanas, spēja sašaurināt līdz minimumam "Santa Maria" vraka meklējumu vietu un to uziet. Tiesa, atklājumam vajadzētu neatkarīgu apstiprinājumu, bet pagaidām lasīt šeit.

Haitiešu tradīcijas.
Zombiji. Ja, atgriežoties no Haiti, Jums bagāžā atrodas vistas kauli, tad labāk pakārties pašam un negaidīt turpmākos notikumus.

Saites.
Zombiji.