Bolivārs, Simons (1783.-1830.g.)
Simon Bolivar.
Dienvidamerikāņu militārs un sabiedrisks darbinieks, viens no neatkarības cīņu vadītājiem spāņu kolonijās Dienvidamerikā.
Dzīvesgājums. Dzimis 1783.gada 24.jūlijā.
1810.gadā piedalījās spāņu varas gāšanā Venecuēlā un Venecuēlas republikas pasludināšanā 1811.gadā.
Pēc republikas sagrāves S.Bolivārs nostiprinājās nostiprinājās Jaunajā Granādā (tagadējā Kolumbija).
1813.gadā izveidoja Otro Venecuēlas republiku.
1814.gadā pēc sakāves emigrēja.
1816.gadā atgriezās Venecuēlā.
1816.-1819.gados S.Bolivāra karaspēks atbrīvoja no spāņu varas Venecuēlu un Jauno Granādu - izveidoja Lielās Kolumbijas republiku.
1822.gadā S.Bolivāra karaspēks atbrīvoja arī Kito provinci (tagadējā Ekvadora).
1824.gadā atbrīvoja Augšperu teritoriju, kurā tika nodibināta Bolīvijas republika (nosaukums par godu Bolivāram).
1819.-1830.gados S.Bolivārs bija Lielās Kolumbijas prezidents, centās saliedēt Latīņamerikas valstis, cīnījās pret koloniālismu un feodālisma paliekām.
Separātistu pretestības dēļ 1830.gadā atkāpies no amata.
Miris 1830.gada 17.decembrī.
Aplūkojamie objekti.
Bolivāra memoriālais muzejs Bogotā. Dibināts 1922.gadā.
"Bolivāra ēdamistaba." Arekipas Kaimes rajona baznīcā Peru. Vienā no baznīcas telpām, caurbraucot Arekipai, uzturējies S.Bolivārs - to tagad sauc par "Bolivāra ēdamistabu."
Nosiedums civilizācijā.
Bolīvijas valsts nosaukums dots par godu S.Bolivāram.
Nospiedums kultūrā.
F.Bruknera 1945.gada luga "Simons Bolivārs."
Saites.
Kolumbija.
