Aliens

Hamburga

Hamburg.
Otra lielākā pilsēta Vācijā pie Elbas ietekas Ziemeļjūrā, ko paši vācieši dēvē par "Vārtiem uz pasauli." Tai ir milzīga osta ar daudz noliktavām.

Atrašanās vieta. Atrodas Vācijā, Elbas upes estuāra sākumā, 120 km no Ziemeļjūras.

Platība - 753 kvkm.
Iedzīvotāji - 1 751 600 (1974.g.).

Vēsture. Pirmo reizi rakstu avotos minēta 831.gadā.
XIII-XVIII gs. Hanzas savienības locekle.
1697.gada 4.novembrī virs Hamburgas tika novēroti NLO, kaut kur pilsētā tiek glabāts notikuma attēls. Tuvāk - šeit.
No XIX gs. beigām līdz XX gs. 50.gadiem otra lielākā osta, kurā ienāca kuģi ar koloniālprecēm – kafijas pupiņām, tabaku, tēju, garšvielām.
XIX gs. uzcelti pirmie tilti pār Elbas upi.
1901.gadā nolemts būvēt tuneli zem Elbas pēc Glāzgovas parauga. To atklāja 1911.gadā. 426 m garais tunelis savieno Sv.Pāvila (St.Pauli) ostas rajonu ar Steinwerder kuģu būvētavu upes otra krastā. Tunelis iet 24 m zem upes līmeņa, lejā nogādā lifti.
Hamburgas Padomju republika (1923.g.). 1923.gada oktobrī-novembrī Vācija vajadzēja sākties revolūcijai, jo tieši tādi bija vācu komunistu un Kominternes plāni. Tolaik likās, ka tā arī būs un uzvara tiks gūta viegli. Kā nekā valstī plosījās ekonomiskā un politiskā krīze - hiperinflācija, franči ieveda savu karaspēku Rūras apgabalā. Tādos apstākļos bija krasi izaudzis atbalsts komunistiem. Daži esošo situāciju Vācijā salīdzināja ar situāciju Krievijā 1917.gada vasarā.
Tomēr galu galā no sacelšanās nekas nesanāca. Vācu strādnieku organizācijas atteicās atbalstīt komunistus. Arī Vācijas Komunistiskās partijas vadībā nebija vienotības jautājumā, vai valstij nepieciešama revolūcija. Tādēļ iznākums bija tāds, ka sacelšanos atcēla. Bet še tev - Hamburgas komunistiem neviens par to nepateica un 1923.gada 23.oktobrī vietējās komunistu šūniņas sacēla dumpi Ernesta Tēlmaņa vadībā. Buntavnieki sagrāba 17 policijas iecirkņus (tolaik kopā Hamburgā tādu bija 26). Atsevišķos rajonos un piepilsētās tika pasludināta Hamburgas Padomju republika. Tomēr visai drīzi tapa skaidrs, ka pasākums nebūs sekmīgs. Hamburgas dumpi bija ignorējis pat Hamburgas komunistu vairākums - piedalījās tikai ap 3 simtiem no visiem 14 000 pilsētas komunistu.
Dažu stundu laikā policija atjaunoja kontroli pār gandrīz visiem pilsētas rajoniem. Ar aktīvu pretošanos policisti sastapās tikai Barmbekā, kur "republika" noturējās apmēram diennakti, bet, uzzinājusi par sacelšanās izčākstēšanu citos rajonos, izklīda pati. Nākamajā rītā policija ieradās sturmēt barikādes, taču tur vairs neviena nebija.
Kopumā Hamburgas padomju republika pastāvēja apmēram 2 diennaktis. Kā sekas tai bija attiecību pasliktināšanās starp Vāciju un Padomju Krieviju. Berlīnē bija pārliecināti, ka tieši krievpadomju emisāri centušies izprovocēt revolūciju Vācijā, tostrap arī finansējot vietējos komunistus.
1938.gadā Hamburgai pievienotas Altona, Vandsbeka un Elbas kreisā krasta daļa Hārburga-Vilhelmsburga. Aglomerācijā arī Pinneberga, Ārensburga, Gēsthante.
Hamburgā dzimis Mendelsons un Brāmss.
1946.gada janvārī bēgļi no Baltijas valstīm Hamburgā izveidoja Baltijas universitāti.
Pilsēta saistāma arī ar grupu Beatles. 1960.gadā iepriekš mazpazīstama grupa no Liverpūles ieradās nospēlēt pirmo reizi 17.augustā jūrnieku, mauku un citu apmekletāju priekšā klubā Indra Club. Tādēļ Hamburgā ir arī grupai veltīts muzejs. Hamburgā ir arī kādas durvis, kas tiek sauktas par „Lenona durvīm.” Tas atrodas Wohlwillstrasse 22.nama iekšpagalmā. 1961.gadā uz to fona tapa fotogrāfija 1975.gada bītlu albuma Rock’n Roll vākam.
Tagad Hamburga ir Vācijas mediju un industriālais centrs, te atrodas Airbus ražotne ar lidlauku.
Šodien te atrodas arī ietekmīgo Vācijas laikrakstu Der Spiegel un Stern galvenās redakcijas.

Aplūkojamie objekti. Hamburga ieņem pasaulē pirmo vietu pēc tiltu skaita - to ir ap 2500, un tas ir vairāk nekā saskaitot visus Venēcijas, Amsterdamas un Londonas tiltus kopā.

Osta. Jūras ostas piestātņu kopgarums ir vairāk kā100 km. Priekšosta Kukshāfenē. Hamburgā ir ap 50 rēdereju.

Sv.Pāvila kvartāls. (St.Pauli) Izpriecu vieta.

Reperbānis (Reeperbahn). Hamburgas mauku jeb sarkano lukturu kvartāls, kur rosība sākas līdz ar tumsas iestāšaanos. Ar to pilsēta stipri pazīstama pasaulē. Pilsētas naktsdzīves centrs, ko paši vācieši dēvē par Grēka jūdzi. XX gs. 30.gados nacisti to mēģināja izsvēpēt, taču beigās tika panākts kompromiss. Maukām iedalīja vienu atsevišķu īsu ielu – Herberta ielu, kas no abam pusēm nodalīta ar sarkani krāsotiem koka aizslietņiem.

Vācijas Muitas muzejs.
Garšvielu muzejs.
Ernesta Tēlmaņa memoriālmuzejs. Ependorfā.
K.Hāgenbeka zoo. 1907.g.
Sanktpauli parks.
Operteātris. 1678.g., ēka - 1955.g.
Sv.Miķeļa baznīca. 1751.-1786.g.
Katrīnas un Jēkaba baznīca. XIV gs.
Rātsnams. 1886.-1897.g.

Elbas filharmonija. Visu laiku dārgākā koncertzāle. Tās budžets tika pārsniegts par 925% - sākotnējās 77 miljonu izmaksas pārtapa par 868 miljoniem. To projektēja arhitektu birojs Herzog & de Meuron. Atklāja 2017.gadā. Tā nodēvēta par "Hamburgas skaisto katastrofu."

Saites.
Vācija.