Hetu ķēniņi (XVII.gs.-~1200.g.pmē.)
Hetu ķēniņi valdījuši visai sen, ziņas par tiem lielākoties ir visai trūcīgas. Bez tam, nemaz daudz nepielietojot fantāziju un iztēli, daudziem hetu ķēniņiem vārdu iespējams nobeigt ar izskaņu -lis, kas tos padara nedaudz (vai varbūt krietni?) līdzīgus leišu uzvārdiem. Šī doma varen labi patikusi Lietuvas brīvvalsts valodniekam Basanavičam, kas caur hetiem uz trāķiešiem un baltiem izsekojis to pēctecību. Vēl vairāk iespējamu šādu baltu izcelsmi padara fakts, ka heti bija indoeiropieši.
Iesākumā tādi pavisam seni hetu ķēniņu vārdi, par kuriem īsti pārliecioši vispār nekur nav rakstīts.
Hatušas ķēniņi.
Pambass (XXIII gs.pmē.). Piedalījās koalīcijā pret Akādas ķēniņu Naramsinu.
Neskaidri un seni ķēniņi.
Pithanass (XIX vai XVIII gs.pmē.).
Anitass (XIX vai XVIII gs.pmē.).
Senā Hetu valsts (XVII gs.pmē. 2.puse-XV gs.pmē.).
Laparnass (?).
Hatusilis I (1650.-1620.g.pmē.).
Mursilis I (XVI gs.pmē. sākums vai ap 1610.g.pmē.).
Hantilis.
Kasenis.
Citandass.
Amunass.
Hucijass.
Telepinuss.
Jaunhetu ķēniņvalsts (XV gs.-1200.g.pmē.).
Tuthalijass I/II (XV gs.pmē.).
Hatusilis II (~1420.-~1400.g.pmē.).
Tuthalijass II.
Arnuvandass I.
Supiluliums I (1380.-1346.(1340.?)g.).
Arnuvandass II (~1345.g.pmē.).
Mursilis II (1334.-1306.g.).
Muvatalis (XIV gs.pmē. beigas – XIII gs.pmē. sākums).
Urhitešubs.
Mursilis III.
Hatusilis III (1275.–1250.g.pmē. vai 1304.-~1280.g.pmē.).
Tuthalijass III/IV (~1250.g.pmē.).
Arnuvandass III (XIII gs.pmē. beigas).
Supiluliums II (1190.-1180.g.pmē.).
Barekubs (VIII.gs.pmē.).Stambulas Arheoloģijas muzejā ir akmens plāksne ar ķēniņa Barekuba attēlu.
Urhilins (???). Stambulas Arheoloģijas muzejā ir akmens uzraksts par ķēniņa Urhilina (???) un viņa dēla darbībām.
Saites.
Heti.
Hetu kultūras centri.
