Austrieši
Ōsterreich.
Vācieši, kas apdzīvo tagadējās Austrijas teritoriju un pozicionējas kā atsevišķa tauta.
Skaits. 7 000 000, Austrijā 95% iedzīvotāju (1975.g.)
ASV - ap 500 000.
Itālijā - 240 000, Dienvidtirolē.
VFR - 70 000.
Kanādā - 50 000.
Dažkārt austriešiem pieskaita arī Lihtenšteinas iedzīvotājus - 22 000. (1973.g.).
Izcelsme. Līdzīgi vāciešiem cēlušies no ģermāņu ciltīm, konkrēti - bavāriem un alemāņiem, kas VI gs sākumā apmetās Donavas augšteces baseinā un sajaucās ar romanizētajiem ilīriešiem un ķeltiem. Etnoģenēzē piedalījušās arī slāvu ciltis. Īpatnējos vēsturiskos apstākļos (feodālisma un sekojošās Hābsburgu valdīšanas rezultātā) veidojusies kā atsevišķa vēsturiska nācija.
Vēsture.
Habsburgu Austroungārijas impērijas rašanās. Osmaņu sultāna Suleimana I Lieliskā panākumi karā pret ungāriem un Budas ieņemšana 1426.gada 10.septembrī izraisīja pamatīgu satraukumu Austrijā valdošajos Habsburgos, un pamudināja tos stāties karā kristiešu pusē. Viņi uzņēmās atbildību par Ungāriju, Bohēmiju un Balkānu pussalu, tā liekot pamatus Austroungārijas impērijai.
Kari ar turkiem. Vīnes aplenkumi. Turki Vīni ir aplenkuši divas reizes: 1529. un 1683.gados – abas neveiksmīgas. Stāsta, ka tieši šeit pie Vīnes no turkiem iegūta pirmā kafija.
1540.gadā aplenca Budu (laikam turku rokās).
1541.gadā Suleimans I devās pretuzbrukumā austriešu erchercogam Ferdinandam un nostiprināja osmaņu pozīcijas Ungārijā.
1545.gadā Suleimans I un Austrijas Ferdinands noslēdza pamieru.
1547.gadā saskaņā ar daudzpusēju miera līgumu starp Habsburgiem, pāvestu, Venēciju, Franciju un osmaņiem Ungārija palika turku impērijas sastāvā.
Turku–austriešu karš (1593.-1606.g.). 1593.gadā sākās karadarbība starp osmaņu turkiem un austriešiem, kas atbalstīja sacelšanos pret turkiem Valahijā. Karš beidzās 1606.gadā ar Sitva-Torokas miera līgumu.
Pirmais pasaules karš. 1914.gada 28.jūnijā Sarājevā serbu kaujinieks Gavrila Princips nogalināja Austrijas kroņprinci Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju. Šis notikums izraisīja Pirmo pasaules karu.
Austrijas anšluss. 1938.gada 12.martā vācu karaspēks iebruka Austrijā („anšluss”). Lai glābtu mieru, britu premjers Nevils Čemberlens devās uz Hitlera vasaras mītni Berhtesgādenē.
Valoda. Tā saucamie austrieši runā vācu valodā - augšvācu dialektos. Literārā un oficiālā valoda - vācu.
Etnogrāfiskās grupas. Tirolieši - liela etnogrāfiskā grupa Alpos.
Reliģija. Katoļi, nedaudz luterāņi.
