Humbolts, Aleksandrs fon (1769.-1859.g.)
Alexander von Humboldts.
Vācu ceļotājs un etnogrāfs, veicis tam laikam milzīgu ieguldījumu botānikā, ģeogrāfijā, ģeoloģijā, astronomijā, ģeofizikā, metereoloģijā, okeanogrāfijā un zooloģijā.
Dzīvesgājums. Dzimis 1769.gadā.
Kļuva pazīstams, viņa vēstules akadēmiskaijiem kolēģiem Parīzē tika publicētas dažādos žurnālos.
Darbība Dienvidamerikā (1799.-1803.g.). No 1799.gada ceļoja un pētīja Dienvidameriku kopā ar savu draugu Haimi Bonplānu, ārstu un botāniķi.
Darbība Meksikā (1803.-?). 1803.gada 18.aprīlī ieradās Mehikā pēc 4 gadu darba Dienvidamerikā. Humboltam bija Spānijas karaļa atbalsts. Viņu uzņēma Meksikas vicekaralis Hosē de Iturrigarajs - viss, ko Humbolts gribēšot Meksikā redzēt, tikšot tūdaļ pat parādīts.
Jau tad Humbolts Tepanapas piramīdu (Čolulā) aprakstīja kā piramīdu, lai gan ofciālais piramīdas atklāšanas gads minēts 1910.
Vērsqa rietumu zinātniskās domas uzmanību uz Amerikas indiāņu kultūrām, Amerikā esošie kolekcionāri labprāt viņam demonstrēja savas kolekcijas.
Atgriezies Eiropā, Humbolts strādāja vatikāna, Berlīnes, Parīzes, Vīnes un Drēzdenes bibliotēkās. galu galā viņš apmetās Parīzē un sāka darbu pie sava slavenā darba "Ceļojums pa Jaunās pasaules tropiskajiem apgabaliem, veikts 1799.-1804.gados." Humbolts pirmo reizi pasaulei stādīja priekšā senās Amerikas panorāmu: grāmatas zīmējumos bija attēlotas inku celtnes, Kolumbijas akmens kalendāri, acteku skulpturālie bareljefi, maiju Drēzdenes kodeksa piktogrāfiskie attēli, daudzskaitlīgas acteku, micteku, sapoteku rokrakstu ilustrācijas ar komentāriem.
Tādas autoritātes spiediena rezultātā Rietumu pasaule sāka ievērot Amerikas civilizāciju sasniegumus un novietot tās starp pasaules ievērojamākajām civilizācijām.
Atitlāna ezeru Gvatemalā A.Humbolts nodēvējis par skaistāko ezeru pasaulē.
1816.gadā A.Humbolts lika pamatus fitoģeogrāfijai.
Darbi:
"Ceļojums pa Jaunās pasaules tropiskajiem apgabaliem, veikts 1799.-1804.gados." (Voyage aux regions equinoxiales du nouveau continent) Darbs 30 sējumos, kas ilustrēti ar 1424 vara gravīrām. 5 gadu pētījumu darbs.
Sējums, kas tika veltīts Amerikas arheoloģijai, tika publicēts Parīzē 1810.gadā ar nosaukumu Vues des Cordilleres et Monuments des Peuples Indigenes de l’Amerique. Humbolts pirmo reizi pasaulei stādīja priekšā senās Amerikas panorāmu: grāmatas zīmējumos bija attēlotas inku celtnes, Kolumbijas akmens kalendāri, acteku skulpturālie bareljefi, maiju Drēzdenes kodeksa piktogrāfiskie attēli, daudzskaitlīgas acteku, micteku, sapoteku rokrakstu ilustrācijas ar komentāriem. Šo sējumu 8 gadu laikā atkārtoti izdeva vēl 4 reizes.
Humbolts minējis misionāru Narcisu Gilbēru, kurš pie pano indiāņiem atradis grāmatu no lapām, līdzīgu acteku grāmatām. Šie indiāņi dzīvoja Ukajali upes rajonā uz ziemeļiem no Limas.
Elēģija "Pie drupām."
Nospiedums civilizācijā.
Humbolta vārdā nosaukta Berlīnes universitāte.
Pirmo reizi XIX gs. izvirzījis teoriju par naftas abiogēno izcelsmi.
Saites.
Vācija.
