Fitoģeogrāfija
Fito ("augu" - grieķu val.) + geo + graphie.
Augu ģeogrāfija - botānikas un fizioģeogrāfijas nozare, kas pēta augu sugu u.c. taksonu izplatību, tās likumsakarības, reģionālos sugu sastāvus, to veidošanās un attīstības likumsakarības.
Pēc pētīšanas objekta fitoģeogrāfija saistīta ar augu sistemātiku, fitocenoloģiju un paleobotāniku. Sniedz datus ekoloģijai, ģeoloģijai un lauksaimniecībai. Izšķir:
- floristisko fitoģeogrāfiju. Iztirzā atsevišķu teritoriju floras, to veidošanās elementu;
- vēsturisko fitoģeogrāfiju. Pēta augu sugu u.c. taksonu areālu veidošanos un pārmaiņas Zemes ģeoloģijas attīstības gaitā;
- ekoloģisko fitoģeogrāfiju. Pēta augu izplatību atkarībā no ekoloģiskajiem faktoriem;
- fitohoroloģiju. Pēta areālu tipus un dinamiku.
Svarīgākās metodes ir novērošana - sugu atradņu konstatēšana un kartēšana, sugu bioloģiska pētīšana un aprakstīšana un eksperiments. Fitoģeogrāfijas datus izmanto augu introdukcijā, aklimatizācijā un selekcijā.
Vēsture. Fitoģeogrāfijas pirmsākumi sastopami jau sengrieķu zinātnieka Teofrasta darbos (IV-III gs.pmē.). Kā zinātne tā izveidojās XVIII-XIX gs. sākumā. Par tās dibinātaju uzskata vācu zinātnieku A.Humboltu - "Par augu ģeogrāfiju" (1805.g., franču val.). XIX gs. jau noteikti fitoģeogrāfijas uzdevumi, sākta ekoloģisko, floristisko un vēsturisko fitoģeogrāfijas datu sistematizēšana - A.Dekandols (Šveice), J.Skovs (Dānija). Krievijā pētīta flora, tās izcelšanās, dažādu rajonu atšķirības, augu izplatības atkarība no klimata un reljefa - S.Krašeņiņņikovs, P.Pallass, J.Pačoskis.
XX gs. tālāk attīstījusies vēsturiskā fitoģeogrāfija - J.Vulfs (PSRS), detalizēts PSRS teritorijas floristiskais iedalījums - V.Komarovs, J.Lavrenko, V.Sočava, A.Tolmačovs, klasificēti un kartografēti daudzu sugu areāli - H.Maizels (VDR), E.Hultens (Zviedrija).
Latvijā fitoģeogrāfijas attīstība cieši saistīta ar floristikas pētījumiem. Pirmos plašākos pētījumus publicējis K.Kupfers 1925.gadā, apskatot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas teritorijas kā vienu fitoģeogrāfisko rajonu un nodalot tajā fitoģeogrāfiskās ainavas. LPSR ZA Bioloģijas institūts kopā ar PSRS ZA Botānikas institūtu, kā arī Igaunijas PSR ZA un Lietuvas PSR ZA botāniķiem precizējuši Baltijas ģeobotāniskās provinces robežas, nodalot 2 apakšprovinces - rietumu jeb piejūras un austrumu jeb subkontinentālo apakšprovinci.
Saites.
Botānika un botāniķi.
Fizioģeogrāfija.
