Henrijs Sinklers (1345.-1400.g.)
Biogrāfija. Skotu princis. Dzimis 1345.gadā. 13 gadu vecumā viņš ieguva Roslinas barona titulu. Kad Henrijam apritēja 21 gads, viņš tika iesvētīts bruņinieku kārtā. 24 gadu vecumā viņš ieguva Orkneju jarla un Šetlandes lorda titulus. Viņš bija divreiz precējies: pirmoreiz ar Norvēģijas karaļa Magnusa mazmazmeitu, taču tā agri mira. Otreiz – ar Dženeti Helibērtoni, un šai laulībā piedzima 13 bērni. Vēlāk viņam piešķīra lorda Sinklera titulu un iecēla par Skotijas augstāko tiesnesi. Tad no 1398.-1400.gadam sekoja viņa ceļojums uz Ameriku. 1400.gadā viņš krita kaujā pie Orkni.
Ekspedīcija uz Ameriku. 1398.gadā viņš, domājams, devās no Orkneju salām uz Ameriku ar 12 nelieliem un izturīgiem kuģiem un 200–300 vīru lielu komandu. Ceļojuma maršruts vedis gar Farēru salām, Īslandi, Grenlandi, Ņūfaundlendu līdz tagadējai Jaunskotijai Kanādā un Jaunanglijai ASV.
1558.gadā venēcietis Nikolo Dzeno publicēja manuskriptu, kurā aprakstīts šis ceļojums, un karti, kas pazīstama kā „Dzeno ziemeļu karte.” No tā izriet, ka nikolo vecvectēvs Antonio Dzeno bijis kapteinis uz Sinklera flagmaņkuģa un aizvedis floti uz Ameriku. Antonio Dzeno sīki apraksta ceļojumu, astoņas dienas ilgušo vētru okeānā un visbeidzot brīdi, kad tika sasniegta zaļojoša zeme. Sinklers un viņa ļaudis vispirms to noturējuši par salu, bet, kad mēģinājuši tai apbraukt apkārt, konstatējuši, ka tā ir liela sauszeme. Viņi nodibināja kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem un tika sirsnīgi uzņemti. Sinklers izlēma tur palikt un no savas apmetnes devās vairākās ekspedīcijās zemes iekšienē un gar krastu dienvidu virzienā. Šo ekspedīciju laikā esot miruši vairāki vīri. Vēl pirms ziemas iestāšanās Antonio ar daļu flotes sūtīts atpakaļ, turpretī Sinklers tur palika vēl gandrīz divus gadus.
Masonisms. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Skotijas brīvmūrniecības dibinātājiem.Šī kustība tika pārņemta tieši no templiešiem.
Avoti. Nav saglabājies neviens Henrija Sinklera attēls, ir tikai zināms viņa ģērboņa izskats.
Saites:
Masonisms.
