Brīvmūrniecība, brīvmūrnieki
Angliski - freemasons.
Franciski - francmacons. Dēvēti arī par "masoniem," vārds nāk no franču valodas un nozīmē "mūrnieks."
Vāciski - Freimaurer.
Vispasaules slepenu organizāciju tīkls, starptautiska reliģiski ētiska kustība buržuāzijas un aristokrātijas aprindās, viens no senākajiem tādiem tīklojumiem pasaulē.
Reizēm tā pat tiek dēvēta par "senāko transnacionālo korporāciju" pasaulē.
Brīvmūrniecības vēsture.
Izcelsmes avoti. Brīvmūrniecības kustība un tās tradīcijas veidojušās no trim avotiem: brīvo akmeņkaļu brālībām (Latvijā pazīstamas kā ģildes), garīgajiem/bruņinieku ordeņiem un dažādām mistēriju brālībām. Visas senēģiptiešu un senžīdu akmeņkaļu izcelsmes vēl no Zālamana laikiem uzskatāmas par nenopietnu roantisku pļāpāšanu bez jebkāda faktiskā apstiprinājuma.
Viduslaikos bija ceļojošas akmeņkaļu/mūrnieku/namdaru brālības. Tolaik maksātspējīgie subjekti (dažādi valdnieki, lielgarīdznieki, aristokrāti un bagātnieki) lielu celtniecības projektu īstenošanai (Rīgā, piemēram, Sv.Marijas baznīca, tagad Doma katedrāle) uzaicināja labākos mūrniekus un namdarus no visas aizsniedzamās pasaules. Viņi sabrauca, uzcēla sev pagaidu māju no koka, ko itāliski sauca par ložu (loggia), no kuras tagadējais brīvmūrnieku struktūrvienības nosaukums un kas nekādi nenozīmē to ko mums šodien - balkona pagarinājumu. Tā bija pagaidu, parasti atvērta tipa celtne, ko pēc lielās būves pabeigšanas nojauca. Brīvajiem mūrniekiem bija savas pieredzē un aprēķinos balstītas zināšanas, piemēram, kāizbūvēt milzīgās katedrāļu velves. Tādēļ tradicionāli brīvmūrnieku slepenā zinātne bija ģeometrija, kas atainojās arī viņu simbolā - cirkulī un taisnleņķī.
No garīgajiem ordeņiem leģendāri visciešākā saite ir ar Tempļa ordeni, kas pastāvēja līdz XIV gs. sākumam un tolaik bija pati varenākā tīklveida struktūra pasaulē. Ordenī pastāvēja daudzas mūsdienu tirdzniecībai bankām raksturīgas lietas, piemēram, vekseļi, ar kuru palīdzību ordenis nodrošināja drošāku svētceļnieku došanos uz Svēto zemi. Tiem nebija jāņem līdzi ne nauda, ne vērtslietas, bet jāiekļaujas slepenu paroļu sistēmā, kas nosaukta īstā vietā garantēja atbilstošas summas izmaksu.
Trešais avots - dažādas mistērijas, bija pazīstamas jau senajās Grieķijā un Romā - neoplatoniķi, pitagorieši. Brīvmūrnieku tradīcijās ir liela līdzība ar šīm brālībām. Viduslaikos, kas Eiropā dominēja kristietība, daudzas no šīm brālībām nogāja pagrīdē, kļuva par tā saucamajām ķeceru biedrībām. Plašāk pazīstamais piemērs - katari Dienvidfrancijā, pret ko pāvesti pat rīkoja karagājienus.
Tā šo triju avotu tradīcijas savijušas tanī, ko mēs šodien saucam par brīvmūrniecību.
Mistiskie avoti - ēģiptiešu saknes. Daži brīvmūrniecības pētnieki pavisam nopietni uzskata, ka pirmie brīvmūrnieki radušies no ēģiptiešu akmeņkaļiem, ka tikuši nodarbināti Lielās piramīdas celtniecībā. Tā viņi apguvuši seno amata noslēpumus, kurus apņēmušes glabāt slepenībā. Palmers (1994.g.) saka, ka piramīda uzcelta kā brīvmūrnieku vai rožukrustiešu svētnīca un viņā esot ticis veikts „Mazās nāves rituāls.” Iesvētāmais šai rituālā pavadīja trijas diennaktis Lielās piramīdas Pazemes kamerā bez maizes un ūdens kā arī smacīgā gaisā. Tādējādi iesvētāmais pārdzīvojis izmainītas apziņas stāvokli un viņa ego mira. Pēc trim dienām viņš atdzimst dzīvei un viņ atved uz Valdnieka kameru iniciācijas rituālam.
Rašanās. Reālākas teorijas pauž, ka brīvmūrniecība un brīvmūrnieki tīri organizatoriski cēlušies pēc 1307.gada represijām izdzīvojušajiem templiešiem, kas patvērās Skotijā, Portugālē u.c. perifērākās vietās.
Četri slepenības gadsimti. Par šo laiku ir visai maz ziņu. Taču vēstures ziņas liecina, ka brīvmūrniecības pirmsākumi meklējami 1390.gadā, kad tika publicēta poēma Regius Manuscript, ko uzskata par pirmo ar brīvmūrnieku ložām saistīto tekstu. Tādas Skotijā, iespējams, eksistējušas jau XVI gs., bet Anglijā – XVII gs.
Saistība ar Rožukrusta ordeni. Oficiāli brīvmūrniecība nekad nav bijiusi Rožukrusta ordeņa sastāvā, taču visai daudz ir aizguvis no tā: brīvmūrnieku pakāpju hierarhijas sistēmu, brālības principu, kas augstāks par etnisko, sociālo un mantisko.
XVIII gs. Vēsturnieki uzskata, ka pirmās brīvmūrnieku ložas radušās XVIII gs. sākumā. Šai laikā – pēc 1700.g., brīvmūrnieki izgāja no kabinetiem un sāka runāt par sevi un savu vēsturi. Tas bija laiks, kad brīvmūrniecība radās mūsu izpratnē.
Londonas lielložas dibināšana (1717.g.). Pirmo reizi atklāti viņi par sevi paziņoja 1717.gada 24.jūnijā, ko dažreiz arī uzskata par brīvmūrniecības rašanās dienu. Šai dienā kādā Londonas tavernā Goose and Gridiron četru Anglijas ložu pārstāvji izvēlēja kādu Antoniju Seijeru par pirmo Lielo meistaru apvienotajai Lielajai Londonas brīvmūrnieku ložai.
Brīvmūrniecības tālāka izplatība. Dž.Andersona "Brīvmūrnieku statūti" (izdoti 1723.g.) izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijas impērijā, ASV u.c. valstīs.
XVIII gs. sākumābrīvmūrnieku filozofijas idejās dominēja racionālisms un deisms.
Šai laikā brīvmūrnieku brālībās sāka uzņemt arī citu brīvo profesiju cilvēkus - ārstus, arhitektus, kā arī dižciltīgos, kas arī bija brīvie cilvēki. XIII gs. sākums raksturojas ar to, ka dižciltīgie pārņēma varu ložās. Aizgāja tik tālu, ka gandrīz visās valstīs XVIII gs. beigās visās lielložās vietējais valdnieks bija arī ložas lielmeistars. Ložās parādījās elitārisms.
Ložās tieši caur brīvmūrniecību brīvie cilvēki sāka vienoties par lietu kārtību savās valstīs. Brīvmūrniecība kļuva par sociālu instrumentu lietu risināšanai, kuras navarēja atrisināt publiski.
Brīvmūrnieku organizācijas uzbūve un rituāli. Organizācijas formas (ložas), hierarhija (māceklis, zellis, meistars, lielmeistars), rituālu tērpi un simboli (priekšauts, cimdi, cirkulis, ķelle, āmurs) u.c. tradīcijas pārņemtas no viduslaiku mūrnieku cunftēm un garīgajiem bruņinieku ordeņiem, tāpēc arī nosaukums "brīvmūrnieki."
Ideja par brīvmūrnieku vispasaules sazvērestību. Tāda radās XVIII gs.beigās. Kā pierādījums tika uztverts uzraksts uz ASV dolāra – Novus Ordo Seclorum. Iespējams, šo frāzi tādā nozīmē pirmais lietoja angļu uzņēmējs Sesils Rodess XX gs. sākumā. Organizācijai bijs sava stingra hierarhija un slepenībā turēti rituāli, tādēļ bija neizbēgami, ka tā piesaistīja dažādus sazvērestību teoriju piekritējus.
Sākot ar XVII gs. izveidojās valstu koalīcijas karam ar citām valstu koalīcijām. Karam beidzoties bija jātrod jauns status quo un tieši brīvmūrnieki bieži uzņēmās vidutāju lomu. Tas tādēļ, ka tā bija starpnacionāla organizācija un tās locekļu starpā nebija nesamierināmu pretrunu, kamēr valdnieku starpā tādas bija. Tādēļ arī liela daļa brīvmūrnieku bija diplomāti un otrādi.
Iespējams, pirmais, kas ierunājās par brīvmūrnieku pasaules sazvērestību, bija anglis Džons Robinsons, kurš 1798.gadā publicēja grāmatu „Pierādījumi par sazvērestību pret visām reliģijām un Eiropas valdībām, kas izstrādāta brīvmūrnieku un apgaismoto slepenajās sanāksmēs, iegūti no drošiem avotiem.”
Robinsona idejas ietekmēja francūzi Abi Ogastēnu Baruelu, kurš par šo tēmu sarakstīja pat divus sējumus. Abi šie publicisti pirmo reizi pasaulei pavēstīja par iluminātu organizāciju (Illuminati), caur kuru kāds Bavārijas mācīts vīrs Ādams Veishaupts (1748.-1830.g.) izplata kaitīgas apgaismības idejas.
Brīvmūrnieku diplomātu tradīcija pastāvēja līdz pat XX gs., kad tieši diplomāti un tirgotāji bija brīvmūrnieku galvenā daļa. XX gs. nostiprinājās uzskats, ka tie nedrīkst piedalīties politikā, jo politika vienmēr ir īslaicīga un nes lielāku ļaunumu nekā labumu. No turienes arī tradīcija brīvmūrnieku saietos nerunāt par politiku.
Brīvmūrnieki Lielajā Franču revolūcijā.
Sākotnēji brīvmūrniecībai bija neapšaubāmi progresīva nozīme, jo pretēji tā laika sabiedrībā valdošajai nevienlīdzībai un reliģiskajai neiecietībai tika deklarēta cilvēces apvienošanās uz brālības, mīlestības, vienlīdzības un savstarpējas palīdzības pamatiem. Tāpēc brīvmūrniecības piekritēji bija ievērojami XVIII-XIX gs. kultūras darbinieki, filozofi un rakstnieki - J.G.Fihte, J.V.Gēte, J.G.Herders, G.E.Lesings, K.M.Vīlands, Voltērs, V.A.Mocarts, J.Haidns.
Tomēr ar vairāku Prūsijas, Aglijas un Zviedrijas karaļu, ASV prezidentu u.c. politisku darbinieku iesaistīšanu brīvmūrniecība gan guva politisku atbalstu, bet zaudēja savu progresīvo nozīmi un aprobežojās ar aristokrātiska rakstura slēgtu klubu darbību - dažādām noslēpumainām ceremonijām un īpatnēju, pat 99 pakāpēs sazarotu hierarhiju.
Brīvmūrniecība Krievijā. Brīvmūrniecība Krievijā XVIII gs. 30.-70.gados bija viena no valdībai opozicionārās muižniecības organizācijas formām. Brīvmūrniecībai pievienojās dažādu aprindu pārstāvji gan ar reakcionāriem (I.Lopuhins, M.Ščerbatovs), gan progresīviem uzskatiem (N.Novikovs).
XVIII gs. beigās brīvmūrnieki pievērsās apgaismībai un filantropijai, bet 1792.gadā tā tika Krievijas impērijā aizliegta.
Aleksandrs I to atkal atļāva, tomēr brīvmūrnieku ložas redzēja kā apdraudējumu savai varai.
Līdz XIX gs. 20.gadiem sākumā ar brīvmūrniecību bija saistīti arī dekabristi - P.Pestelis, M.Orlovs, N.Turgeņevs.
1822.gadā brīvmūrniecība tika aizliegta otrreiz. Visumā brīvmūrniecības utopiskajiem ideāliem bija maza ietekme Krievijas sabiedriskās domas vēsturē.
XX gs. Vācu nacisti aizliedza brīvmūrniecību 1935.gadā - tolaik Vācijā bija kādas 7 ložas.
Brīvmūrnieku reliģiskie uzskati. Lielu nozīmi piešķīra vienam no žīdu mistiskākajiem darbiem – Ēnoha grāmatai, kuru pirmais uz Eiropu no Etiopijas trijos eksemplāros atveda skotu masons Džeimss Brjūss.
Ierindas brīvmūrniekiem nekādas darīšanas un sakaru ar brīvmūrniecības okulto un ezotērisko pusi nav. Iespējams, ka šo templiešu garīgo mantojumu pārzina tikai noslēgta un elitāra brīvmūrnieku grupa.
Brīvmūrnieki īpaši cienīja Totu. Kādā senā viņu leģendā Tots „nospēlēja svarīgu lomu akmeņkaļu mākas saglabāšanā un tās nodošanā cilvēkiem pēc Lielajiem plūdiem.” Iesākumos brīvmūrnieki uzskatīja Totu par savu aizbildni.
Liela nozīme brīvmūrnieku mitoloģijā ir Zālamana tempļa cēlājam Hīramam, kuru viņi sauc par Flagetāni vai par Hīramu Abifu. Saskaņā ar brīvmūrnieku nostāstu, Hīramu nogalināja trīs viņa palīgi drīz pēc tam, kad bija pabeidzis vara izstrādājumu pagatavošanu templim. Nezin kādu iemeslu dēļ šī epizode brīvmūrniekiem ir tik svarīga, ka tā simbolisku inscenējumu izmanto brīvmūrnieku maģistru iesvētības rituālā: iesvētāmajam bija jātēlo šīs slepkavības upuris. Rituāls tiek izpildīts līdz pat šai dienai:
„Guļot zemē aizvērtām acīm, iesvētāmais dzird kā trīs slepkavas nolemj viņa līķi noslēpt zem šķembu kaudzes, un pēcāk to aiznest tālāk no tempļa. Simboliskas apglabāšanas laikā mirušo ietin segā un aiznes pie istabas sienas. Drīz viņš izdzird 12 zvanu sitienus, un viņu pārnes no šķembu kaudzes līdz kapam, izraktam kalna nogāzē, kas atrodas „uz rietmiem no Morijas kalna." Viņš dzird kā slepkavas nolemj viņa kapu atzīmēt ar akācijas zaru, bet pēcāk pāri Sarkanajai jūrai bēg uz Etiopiju.”
Ložās darbs norit pie būves, tikai tā nav fiziska ēka, bet gan - "cilvēcības templi." Tas nozīmē, ka arī sabiedrību var būvēt kā templi vai milzu katedrāli. Ir akmeņi, kuri ir jāliek pamatos, un ir akmeņi, kas jāliek pašā augšā, lai saturētu jumtu. Un galvenais - nelikt asos akmeņus ar asajām šķautnēm kopā, bet gan iemācīt saderīgi sadzīvot. Paši brīvmūrnieki apgalvo, ka šis alegoriskais princips joprojām stipri strādā, un pamato tās pastāvēšanu joprojām.
Brīvmūrnieku tradīcijas. Vēsturiski brīvmūrnieku tradīcijas ir slepenas, kas arī izsauc dažādas hipotēzes un spekulācijas par to dabu. Brīvmūrnieku tradīciju kodolā saskatāmas bruņinieku ordeņa tradīcijas, bet kopumā tās veidojušās no trim avotiem: brīvo akmeņkaļu brālībām (Latvijā pazīstamas kā ģildes), jau pieminētajiem garīgajiem/bruņinieku ordeņiem un dažādām mistēriju brālībām.
Brīvmūrnieku filozofija. Jau 1700.gadā, kad ložas sāka apvienoties, brīvmūrniekiem bija svarīga reliģiskā tolerance, vienlīdzība, klasisks liberālisms un apgaismības idejas. Tā kļuva par pasauli aptverošu brālību, kuras dalībnieki izplatīja filozofiskas idejas un veidoja sadraudzības tīklu politiskajiem un biznesa pasaules līderiem.
XVIII gs. sākumā brīvmūrniecības filozofiskajās idejās dominēja racionālisms un deisms - Dievs tika uzskatīts par Visuma arhitektu.
Vēlāk brīvmūrniecības buržuāziskais antiklerikālisms apvienojās ar J.Bēmes, L.K.Senmartēna, E.Svēdenborga u.c. misiķu mācībām.
Brīvmūrnieku skaits. Organizācijas slepenības dēļ brīvmūrnieku skaits nav skaidri zināms. XX gs. 60.gados to lēsa ap 8 miljoniem.
Masonu hierarhija.
Cik noprotams, brīvmūrniekiem ir 33 apgaismotības pakāpes. Par brīvmūrnieku kļūt nevar pierunāt, tur pieņem tikai tos, kas paši izrādījuši šādu interesi. Izejot pirmās trijas pakāpes, var kļūt par brīvmūrnieku. Starp katru no trim pirmajām pakāpēm jāpaiet dažiem mēnešiem.
3.pakāpe. „Akmeņkaļu Meistars.” Tādu saņem, kad kļūst par brīvmūrnieku.
32.pakāpe. „Lielais Monarha Noslēpuma Glabātājs.”
33.pakāpe. „Lielais Ģenerālinspektors.”
Meistari un Matronas.
Augstākā padome.
Mātišķā padome.
Šodien. Pasaules brīvmūrnieku ložās ir ap 5 miljoniem cilvēku.
Visaptverošas brīvmūrnieku organizācijas nav, dažkārt ir apvienotas ienas valsts vai kādas tās daļas brīvmūrnieku ložas. Visvairāk ložu ir ASV, Lielbritānijā u.c. Rietumeiropas valstīs. Mūsdienās brīvmūrniecības nozīmi vērtē kā niecīgu.
Būtībā, vārdi "brīvmūrniecība" vai "brīvmūrnieki" nav juridiski noteikti/patentēti, tādēļ tos var lietot jebkura organizācija pasaulē, kas sevi par tādu uzskata.
Brīvmūrnieki atbalsta projektus, kas nav politiski.
Brīvmūrnieki Latvijā. Latvijā regulārā brīvmūrniecība pazīstama no XVIII gs. vidus, kad tika dibināta "Ziemeļzvaigznes loža" Rīgā (1750.g.) un "Pie trim kronētiem zobeniem" Jelgavā (1754.g.).
XX gs. 20.gados nodibinājās loža "Jāņuguns." Iespējams, ka tā sauca arī G.Zemgala vadīto ložu, taču tam nav dokumentāla apstiprinājuma.
Padomju laikā jebkuras brīvmūrnieciskas tieksmes tika čekas stingri apkarotas. Padomju propaganda pasniedza brīvmūrniecību kā kapitālisma instrumentu strādnieku kustības graušanai.
1992.gadā tā pakāpeniski atjaunojās pēc krievpadomju okupācijas perioda.
Latvijā šodien legāli darbojas vairākas brīvmūrnieku ložas, kas reģistrētas kā nevalstiskas organizācijas. Interesanti, ka visām Latvijas ložām ir senie nosaukumi no XVIII gs.
Kopējais Latvijas brīvmūrnieku skaits nav īsti zināms - Latvijas lielložā, kas apvieno atsevišķas ložas, ir ap 300 brīvmūrnieku (2017.gada jūlijā). Par citām ložām, kas nav Latvijas lielložas sastāvā, ziņu nav. Ir arī tā saucamās neregulārās ložas, kas, stingri ņemot, nepakļaujas pirms 300 gadiem Londonas ložas noteiktajiem noteikumiem.
Latvijā ir arī divas sieviešu ložas, lai gan sākotnēji sieviešu brīvmūrnieču ložas nav bijušas paredzētas. Tāpat ir arī viena jauktā loža - tajā ir gan sievietes, gan vīrieši. vairākas no latvijā esošajām ložām darbojas Francijas lielložas pakļautībā.
Liekas, Latvijas brīvmūrnieki reizi gadā satiekas kopējā sapulcē un pārrunā savas lietas, tomēr pavisam vienotu organizāciju neveido. Sieviešu ložas vispār ir Spānijas un Francijas sieviešu lielložu pakļautībā.
Kādreizējais Latvijas brīvmūrnieku lielložas vadītājs Dr.Valdis Pīrāgs (LU profesors, LZA korespondētājloceklis).
Latvijas brīvmūrnieki - Gustavs Zemgals (vadīja savu ložu), Vilhelms Munters (Stokholmas loža).
Kopumā brīvmūrnieku ložām Latvijā bija un ir maza nozīme.
Slaveni brīvmūrnieki pasaulē. Arturs Konans-Doils, Mocarts (faktiski izveidoja brīvmūrnieku mūziku, ložās parasti atskaņo viņa mūziku), Jozefs Haidns, Ferencs Lists, Jans Sibeliuss (somu ložās atskaņo viņa mūziku).
Kā kļūt par brīvmūrnieku? Par to nevar pieteikties, bet gan jācer, ka pati organizācija uzrunās. Viens no brīvmūrniekiem ar stāžu (meistara pakāpē) iesaka kandidātu, pārējie vērtē. pamatā ložā ir 3 pakāpes. Sākumā gads jāpavada kā zellim - māceklim, kurš neustājas pats, tikai klausās. Viņam nav pilnas tiesības.
Formālā uzņemšana pēc senas tradīcijas saistīta ar "bumbošanu" (vācu Kugellung vai angļu balloting). katram iedod divas lodītes - baltu un melnu. Tad staigā apkārt ar kastīti un vāc pa bumbiņai no katra, beigās izvērtē šo "balsojumu."
Valdis Pīrāgs. Dzimis 1961.gadā Jelgavā. Precējies, četri bērni. Beidzis Rīgas 1.vidusskolu, studējis LU un Rīgas medicīnas institūtā. Ilgstoši strādājis ārvalstīs. Studējis Vācijā XX gs. 80./90. gadu mijā, Vācijā aizstāvējis zinātņu doktora grādu.
Vācijā arī viņu uzaicināja ložā. Brīvmūrniecībā uzaicināja 1993.gadā Francijā. Bija klāt pie pirmās brīvmūrnieku ložas atjaunošanas 1993.gadā Latvijā.
Ir LU profesors, LZA korespondētājloceklis. Vada Valsts pētījumu programmu biomedicīnā. 6 gadus vadījis brīvmūrnieku lielložu.
Aplūkojamie objekti.
Dobrzyca pils Polijā. Uzbūvēta par brīvmūrnieku naudu. Īpaši izceļama bibliotēkas kolekcija, kas ir lielākā brīvmūrnieku bibliotēkas kolekcija Austrumeiropā.
Kampenhauzena kapliča. Brīvmūrnieku piramidālas formas apbedījums Latvijā, Ropažos.
Hipotēzes.
Brīvmūrniekii vainojami ASV prezidenta Kenedija nogalināšanā.
Viņu simboli sastopami visu lielāko starptautisko korporāciju logotipos.
Amerikāņu astronauti nekad nav bijuši uz Mēness – tas esot brīvmūrnieku teijāteris.
Džeks Uzšķērdējs – tā savulaik esot izpaudušies brīvmūrnieku rituāli.
KuKluksKlans – pārveidojusies brīvmūrnieku loža.
2001.gada 11.septembra terorisms esot slepena islāmistu un brīvmūrnieku līguma sekas.
Saites.
Sazvērsetību teorijas.
