Aliens

Gansu, Ķīnas province

Province Ķīnas ziemeļos.

Vēsture. Ķīniešu hronika vēsta, ka 578.gadā Ķīnā ieradušies pirmie kristieši Ļintao (Gansu province).

Landžova. Lanzhou. Gansu provinces administratīvais centrs, un nozīmīgs Lielā zīda ceļa centrs.

Akmens mežs, Dzeltenās upes. Viens no Rietumķīnas grandiozākajiem dabas veidojumiem. izrobotu klinšu sienu un kolonnu labirints, kas nostājies Huanhe upes ceļā, liekot tai mainīt savu gultni.

Lielais Ķīnas mūris. Daļēji arī šeit.

Maiji kalns. (Maijishan) Šajā savdabīgas formas kalnā pirms 1600 gadiem klintīs izkaltas tūkstošiem statuju, svētnīcu un reljefu. Slavens tieši ar savām māla figūrām.

Labrangas klosteris. Dzelteno cepuru sektas klosteris, kas ir viens no 6 nozīmīgākajiem tibetiešu klosteriem pasaulē. Lūgšanu dzirnas 3 km garumā un vairāki desmiti tūkstošu statuju, kas veidotas no zelta, sudraba, vara, ziloņkaula, nefrīta, kristāla un sandalkoka.

Sangke. Tipiskas Tibetas prēriju ainavas.

Binglingas grotas. Sauktas arī par Tūkstoš Budu alām, tas ir viens no ķīniešu amatnieku un akmeņkaļu lielākajiem sasniegumiem. Kopš 420.gada tie 12 gadsimtu laikā šajā gleznainajā vietā izkaluši 183 alu svētnīcas un gabndrīz 800 klinšu statujas. No tām 27 m augstais Maitreijas Buda ir viena no lielākajām un vecākajām Ķīnā. 

Duņhuanas alu klosteri. Sauktas arī par Mogao grotām, par Zīda ceļa "mirdzošo pērli." Svētnīca tiek uzskatīta par budisma kultūras etalonu pasaules mākslā - lielākoties savu vērtīgo un krāsaino fresku dēļ. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Gaņsu alu klosteri.  Milzīga senu alu sistēma Gaņsu provincē Ķīnā, ko atklāja arheologi XX gs. beigās. Tā stiepjas vairāk kā 50 km attālumā starp stāvām klintīm Czinhē upes (Huanhē kreisā krasta pieteka) abos krastos - kopskaitā zināmas 512 alas un 5 akas. Saskaņā ar citiem ziņojumiem uzietas ap 500 budistu lūgšanu alas, kas ierīkotas un apdzīvotas Karojošo ķēniņvalstu periodā (317.-420.g.). Alu koridors sastāv no 5 lielām grupām, 400 no 500 alām apdzīvoja mūki. Šī ir viena no pasām agrākajām tāda veida apmetnēm Ķīnā. 
Šo alu unikalitāte ir tajā, ka to izveidošanā daudzus tūkstošus gadu atpakaļ pūles bija ieikusi daba, bet pēc tam arī cilvēki. Zinātnieki noskaidrojuši, ka vairāk nekā 400 alas, lai gan ir dabiskas izcelsmes, taču ķīniešu priekšteči tās paplašinājuši un labiekārtojuši, izmantojuši kā budistu svētncas. Speciālisti uzskata,ka cilvēki sākusi apdzīvot šīs vietasmūsu ēras 1.tūkstošgades sākumā, kad budisms tikko sāka iespiesties Ķīnas teritorijā no Indijas. Tieši ar to skaidro faktu, ka svētnīcu iekšējāapdare un iekārtojums ir ļoti trūcīgs  tajās nav ne statuju, ne sienas gleznojumu, ar kādiem izdaiļotas svētnīcas vēlākos gados.
Alas Czinhe upes krastos atšķiras no analogiskiem pazemes kompleksiem ar dazām konstruktīvām īpatnībām. Tā, piemēram, tās savienotas savstarpēji ar horizontāliem uzbērumiem un tām ir izejas uz kalnu galotnēm caur garām vertikālām akām. Tā kā iekļūt šai akmens pilsētā" ir visai grūti, tad alas ir labi saglabājušās un zinātnieku priekšā atklājās pirmradītā veidā.
Alu svētnīcas ir pilnas dārgumu: izkrāšļotas Budas statujas, manuskripti un citi budisma kulta priekšmeti. Iekārtojums, plānojums un uzietie skulpturālie veidojumi ļoti īdzinās tiem, ko arheologi iepriekš uzgājuši Duņhuaņas kompleksā (līdzpat šim brīdim tiek uzskatīts par vecāko un grandiozāko no tāda veida būvēm Ķīnā), īpaši vecākie eksemplāri. Tomēr šis komplekss divkārt pēc apjoma pārsniedz Duņhaņas kompleksu.

Yadan Landform ģeoparks. Smilšu līdzenums, kas noklāts ar dīvainiem smilšakmens klinšu veidojumiem, kuros ķīnieši saskatījuši dažādus tēlus un dzīvniekus, attiecīgi piešķirot tiem nosaukumus. 

Ķīnas Gobi tuksnesis.
      Mēness avots.
      Dziedošo kāpu kalni. Pusloka formas baseins Gobi tuksnesī, kas veiksmīgi paslēpies starp augstām kāpām, kas vējā dūdo.
      Yumenguan pāreja. Antīki vārti uz Ķīnu un sargpostenis, caur kuru veda galvenais Zīda ceļa atzars uz Ķīnu.

Saites.
Ķīna.