Lielais Ķīnas mūris
Aizsardzības būve akmens sienas veidā, kas novietota gar Senās Ķīnas ziemeļu robežu, Senās Ķīnas simbols.
Ķīniešu avotos tas nosaukts dažādi - par "Dieva pavedieni, kas sien kopā Ķīnas impēriju" un "Ciešanu un asaru siena." Tā celtniecība sākta III gs.pmē. Ciņu dinastijas ķēniņa Šihuandi valdīšanas laikā.
Lielo mūri mēdz saukt arī par pašu garāko apbedījuma vietu pasaulē, jo, pēc dažādiem avotiem, tās celtniecībā gājis bojā vismaz miljons ķīniešu strādnieku. Pašlaik trūkst precīzu ziņu par mūra kopējo garumu, to minot diapazonā no 1-6 000 km.
Atrašanās vieta. Stiepjas no Czjajuiguaņas (Gansu provincē) līdz Ļaodunas līcim. Šķērso 5 tagadējās Ķīnas provinces - Šansi province (daļēji), Šensi province (daļēji), Gansu province (daļēji), Hebejas province (daļēji). Visapmeklētākā mūra daļa ir 10 km Pekinai tuvais posms.
Vēsture. Mūris ir 5.ķīniešu mēģinājums pasargāt savus sējumus no klejotāju uzbrukumiem.
Šihuandi nocietinājumi (220.g.pmē.). Pirmie nocietnājumi tapa jau 214.g.pmē., tie atradās vairāk uz ziemeļiem no pašreizējās mūra vietas. Toreiz pirmais apvienotās Ķīnas imperators Ciņs Šihuandi pavēlēja savam karavadonim Mentjaņam savienot jau esošo nocietinājumu sienas un paplašināt tās līdz vienotai aizsardzības līnijai pret iespējamu iebrukumu. Celtniecība turpinājusies 10 gadus, to veica kareivji, parastie cilvēki un noziedznieki, daudzi no celtniekiem gāja bojā smagajos darba apstākļos. Min gan 400 000 gan 2 miljonus. Toreizējais mūris sasniedzis 4000 km garumu, bijis 10 m augsts un tik plats, ka pa to kopā varējuši jāt 5 vai 6 jātnieki.
Mūra pārbūve un pagarināšana notika vēl 4 reizes dažādu ķēniņu valdīšanas laikos.
Minu dinastijas pārbūve. Patlaban redzamais ir versija, kas tapusi Minu dinastijas laikā no 1368.–1640.gadam. 1480.g. tikuši reglamentēti trauksmes signāli: 1 signāls brīdina par 100 svešinieku tuvošanos, 2 – par 500, 3 – par 1000, utt.
Kopš 1987.gada mūris iekļauts UNESCO sarakstā. Katru gadu tur ierodas ap 10 miljonu tūristu.
Lielākā daļa no mūra, kas ir redzams virs kalniem un līdzenumiem Ķīnas dienvidos.
Mūris bija domāts aizsardzībai pret ziemeļu klejotājciltīm, pārsvarā mongoļu ordām. Tas gan īsti nepasargāja, jo vairākas ķīniešu valdnieku dinastijas dibinājuši ziemeļu iebrucēji, kas spēja Mūri pārvarēt un aiziet līdz pat Pekinai. Taču pat viduslaikos doma tika atzīta par labu. Tad mūri atjaunoja un pagarināja.
Zinātnieki uzskata, ka mūra celtniecībā gājuši bojā vismaz 400 000 cilvēku. Dudzi no kritušajiem tika apglabāti pie šī paša mūra.
Lai kā, bet veselus 2000 gadus Mūris nošķīra divas ļoti atšķirīgas civilizācijas – stingru zemkopības kultūru dienvidos un nomadu klejotāju kultūru ziemeļos.
Apraksts. Lielākā cilvēku būvētā celtne. Ķīnas vēstures un arhitektūras simbols.
Garums. Kopējais garums – 6352 km., šis cipars patlaban pieņemts par oficiālo. Stiepjas cauri 5 tagadējām provincēm. Ziedu laikos tas esot stiepies 6700 km garumā, un no Gobi tuksneša līdz Dzeltenajai jūrai veidoja vienlaidus (tomēr ar atstarpēm!) militāru nocietinājumu. Tagad tas sarucis uz pusi. Daudzviet pārtrūcis un turpinās zem ūdens. Dažādās literatūrās mūra garums minēts pat no 9000 - 21000 km un tas esot atkarīgs no tā, kādus Mūra posmus pieskaita kopējam garumam.
Mūris nekad nav šķērsojis visu Ķīnu vienā nepārtrauktā līnijā. Precīzs tā garums arī īsti nav zināms: vieni avoti min 7200 km, bet citi – tikai 5000 km. Pētnieki domā, ka tas patiesībā esot daudzu savstarpēji nesaistītu segmentu apvienojums. Uzbūvēts dažādos laikmetos 2000 gadu ilgā laika posmā un veido tādu kā labirintu Ķīnas ziemeļos.
Mūra platums ir no 5–12 m, bet augstums no 6–15 m.
Būvēts no akmeņiem, ķieģeļiem un sablīvētas zemes.
Vietām redzami jauni ķieģeļi un betons – brutālas atjaunošanas pēdas. Mūris iekļauts UNESCO sarakstā, taču joprojām tiek uzlūkots par apdraudētu. Apmēram 20% Mūra ir atjaunoti, 40% ir kritiskā stāvoklī, bet vēl 40% ir zuduši pavisam.
Vidējais mūra augstums ir 6,6 m, stāvums kraujākajās vietās ir 70 grādi. Apakšdaļā nocietinājuma biezums ir 6,5 m, augšdaļā – ap 5 m. Visā mūra garumā sabūvēti sargtorņi, starp kuriem tika nodoti signāli ar dūmu un uguns palīdzību.
Būvēšana. Vispirms tika izmantoti akmens buķi, bet, kad to pietrūka, izdomāja jaunu tehnoloģiju – no koka izveidoja karkasu un bēra iekšā augsni. Uz katras uzbērtās kārtas strādnieki lēkāja vairākas stundas, to uzdevums bija sablietēt katru kārtu līdz 10 cm biezumam. Tagadējā mūra versijā iekšpusē vēl arvien ir sablietēta augsne, bet ārējo čaulu veido stingri ķieģeļi.
Mūra izpēte. Mūra vēstures pētnieks Viljams Lindsijs XX gs. 80.gadu beigās kājām nogājis ap 2400 km gar nomaļām mūra daļām, sākot no Haņsu provinces tuksneša līdz pat Šaņhaiguaņai valsts austrumos, kur Mūris satiekas ar Dzelteno jūru.
Ķīniešu arheologi netālu no robežas ar Mongoliju atklājuši agrāk nezināmu Lielā Ķīnas mūra posmu un tas ir līdz šim vistālāk ziemeļos atrastais mūra fragments. Mūra fragments, kuru zinātnieki ir atraduši Iekšējās Mongolijas provincē, Bajanuras apgabalā, ir 2,3 m plats un 1,15 m augsts. Šis mūra posms ir būvēts pirms 2110 gadiem Haņu dinastijas laikā, un, iespējams, tas ir visvecākais līdz mūsdienām saglabājies mūra fragments. Lielā Ķīnas mūra celtniecība sākās imperatora Ciņa Šihuandi valdīšanas laikā, kurš sāka valdīt 221.g.pmē.
No akmeņiem celtā mūra fragmentu atklāja Ķīnas Tautas universitātes Vēstures skolas pētnieku grupa.
Mūris, kas gadsimtu gaitā vairākkārtīgi ir ticis pārveidots, sākotnēji bija iecerēts, lai aizsargātos pret iebrucējiem no ziemeļiem.
Savulaik mūra kopējais garums bija 6300 kilometri, taču līdz mūsdienām ir saglabājušies mazāk par 2500 mūra kilometriem.
1996.gadā amerikāņu kosmosa kuģim Indevor ar radara palīdzību izdevās uziet tuksnesī 700 km uz ruieteņiem no Pekinas agrāk nezināmus Mūra posmus. Tie bija pa daļai sabrukuši, pa daļai aizputināti ar smiltīm.
Ķīnas valdība nesen noalgojusi speciālistu grupu, kas izmērīs Lielā Ķīnas mūra garumu un patieso stāvokli. Pētījumus plānots pabeigt 2009.gadā.
Mūra bojājumi. Mūri bojājuši arī japāņu–ķīniešu kari. Bet visvairāk tas cietis „kultūras revolūcijas” laikā, kad tas izmantots kā lētu būvmateriālu avots. Tādejādi lieli Mūra posmi mūsdienās zuduši gan dabiskās erozijas, tā arī būvmateriālu zagšanas dēļ. Ķīeģeļus no Mūra vienkāršie ķīnieši zog arī mūsdienās. Par to pienākoties visai prāvs naudas sods - 5000 juaņu, tomēr neesot organizācija, kas to praktiski darītu. Arī tūristi paņem pa ķieģelītim kā suvenīru.
Lielā Ķīnas mūra biedrība sniedz datus, ka līdz mūsdienām iznīkuši ir 1962 km lielās sienas.
Tūristam. Vislabāk to apskatīt tālāk no Pekinas, kur 10 km garais mūra posms tiek visvairāk apmeklēts. Stipri cieš no cilvēku kaitniecības.
Lielais Ķīnas mūris ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts un objekts, kas daudzus tūristus motivē Ķīnas apmeklējumam. Tūristi parasti Mūri ierodas apmeklēt Badalinā pie Pekinas, kur redzama mūra krāšņākā daļa. Šeit aplīkojamais Mūra posms ir daļa no 600 km garā Pekinas mūra, un tas būvēts Minu (1368.-1644.g.) dinastijas laikā. Tūrisma plūsma esot sākusies 1957.gadā. Šeit mūris ir labi uzturēts un pielāgots apstaigai.
Te valda drūzma un komercija. Katru gadu šo vietu apmeklē 4,5 miljoni tūristu.
Cita vieta apskatei ir pie Mutiaņjui uz austrumiem no Badalinas. Šī Mūra posma celtniecība sākās ap VI gs., ap 1000 gadu pēc tam Mūris tika rekonstruēts. Tad to atstāja novārtā un Ķīnas KP darboņi pat atbalstīja tā izpostīšanu, jo uzskatīja par Ķīnas feodālo simbolu. Mūra atjaunošana sākās 1978.gadā, kad pie varas nāca Den Sjao Pins. Šis ir interesants posms 2 km garumā un ar 22 sargtorņiem. Nu arī šī vieta ir komercializēta un pilna ar tūristiem. Nepieciešams 45 minūšu kāpiens, kas nevēlas – tie izmanto pacēlāju.
Vēl viena laba vieta ir Šentanjui ieleja uz austrumiem no Mutiaņjui.
Sunča ciema apkārtnē var aplūkot Mūra mežonīgo daļu.
Mūrim atrasts arī cits pielietojums: piemēram tur ticis organizēts rokmūzikas koncerts ar Sindiju Lauperi priekšgalā. Katru gadu tūkstošiem skrējēju pulcējas ciematā 130 km uz ziemeļiem no Pekinas, lai piedalītos Lielā Ķīnas mūra maratonā. Karls Lāgerfelds tika izmantojis mūri kā mēli, pa kuru staigāja viņa modeles.
Karājošais Lielais mūris. Mūra fragments, kas ved pāri stāviem kalniem, radot ilūziju it kā tas noslīdēs lejā.
Jiayuguan pārejas forts. Vistālākais mūra sargposteņa punkts rieteņos un pie viena arī vislabāk saglabājies no vairāk nekā 1000 Lielā Ķīnas mūra sargposteņiem.
Piedāvā pārgājienus:
www.beijinghikers.com – pārgājiens nedēļas nogalē gar Lielo Ķīnas mūri. Pieaugušiem 50 ASV dolāru, bet bērniem – 29.
www.cnadventure.com – piedāvā dažāda garuma ekskursijas gar Mūri
www.cyclechina.com – ekskursijas gar Mūri ar divriteni.
Pekina grasās atvērt tūristiem vēl trīs Lielā Ķīnas mūra posmus, kuru kopējais garums sasniegs aptuveni 50 kilometrus.
Mūra Pekinas posma garums veido 530 kilometrus. Līdz šim tūristiem pieejami tikai četri tā posmi 30 kilometru garumā. Ik gadu tos apmeklē vidēji seši miljoni tūristu.
Mūra restaurācija un jaunu posmu atvēršana ietilpst municipālajā kultūras mantojuma saglabāšanas plānā 2010.-2014. gadam, kura budžets veido trīs miljardu juaņu (aptuveni 206 miljonus latu).
Krievu inženieris V.Korobeiņikovs (В.И.Коробейников), kas savulaik strādājies pie projekta Buran, izteicis domu, ka garais mūris bijis domāts elektriskā signāla pārvadīšanai. Tik spēcīgs impulss pat esot izsaucis Zemes elektriskā lauka pārkārtošanos un planētas izstaroto viļņu pārveidošanos. Vārdu sakot, kārtējais murdziņš.
Vai siena redzama no kosmosa? Diezin vai. Runā, ka agrāk esot bijusi redzama.
