Gaisa baloni
Piepūšamas ierīces, kas spēj lidot ar silta gaisa palīdzību.
Vēsture. Šī ideja ir veca kā pasaule. Dienvidamerikā gaisa balonu lidošanu bija apguvuši Naskas indiāņi.
Ķīnā izmantotos lukturīšus degļa sasildītais gaiss cēla augšup jau kopš III gs., kad tas tika izmantots kā militāro signālu nodošanas veids.
1731.gadā no Rjazaņas padzina rakstvedi Krjakutnoju, kas bija izgatavojis gaisa balonu un mēģinājis ar to pacelties gaisā. Baznīcas kalpi par tādu "bezdievīgu darbu" gribēja viņu dzīvu aprakt vai sadedzināt,
Eiropā pirmo publisko gaisa balonu lidošanu sarīkoja brāļi Mongolfjē 1783.gada 4.jūnijā Francijas pilsētiņā Anonejā. 8 vīri virs uguns turēja 227 kg smagu audekla maisu, kas piepūtās un pacēlās gaisā, pazūdot mākoņos.
Par to ieinteresējās Parīzes Zinātņu akadēmija, un eksperimenti tika turpināti jau galvaspilsētā. Un tā 1783.gada 19.septembrī daudzo skatītāju acu priekšā Eiropas debesīs uzšāvās pirmais gaisa balons ar pasažieriem – auns, gailis un pīle.
Pēc tā Parīzi pārņēma gaisa kuģošanas drudzis. Uz ielām pārdeva no dzīvnieku zarnām gatavotus mazus gaisa baloniņus. Tika iestudēta arī teātra komēdija "Aerostatomānija."
Pirmais eiropietis jaunāko laiku vēsturē, kas pacēlās gaisā ar balonu, bija ķīmiķis un fiziķis Žans Fransuā Pilatrs de Rozjē 1783.gada 21.novembrī. Viņš 25 minūšu lidojuma laikā pievārēja 9 km un sasniedza 1000 m augstumu.
1785.gada 7.janvārī lidotāji franču aviācijas pionieris Žans Pjērs Blanšārs un amerikānis Džons Džefrijs pirmie šķērsoja Lamanšu. Tai vietā, kur vējš viņus piepūta Lamanša Francijas krastā uzlika pieminekli, bet Blanšāram karalis (Anglijas?) dāvāja mūža pensiju. Lidojums bija bīstams, jo cits pilots dažus mēnešus vēlāk zaudēja dzīvību.
1794.gadā Napoleona I franču armija sūtīja gaisa balonu ar novērotāju spiegot pretinieka armiju. Tas koriģēja artilērijas uguni no virvē piesietā balona 500 m augstumā ar 25 km redzamību.
1804.gadā pirmais lidojums ar gaisa balonu reģistrēts pie mums Latvijā. To vadīja angļu fiziķis sers Robertsons.
1808.gada 3.maijā fiksēts duelis ar gaisa balonu palīdzību. Cīnoties par daiļās dejotājas Trevī sirdi 600 m augstumā mākoņos virs Parīzes cīnījās jaunēkļi De Granprē pret De Pikuē. Kad pirmais sašāva otrā balonu, bojā gāja gan duelants, gan arī viņa sekundants un pilots.
1849.gadā pirmo aviācijas bombardēšanu mūsdienu vēsturē piedzīvoja Venēcijas iedzīvotāji. Austrijas militāristi pāri pilsētai laida gaisa balonu („mongolfjēru”) eskadru. Lai arī reāli nodarītā skāde bija niecīga, tomēr pilsētas iedzīvotājos tā izraisīja riktīgu paniku.
1862.gadā Griničas observatorijas direktors Džeimss Glešers lika pamatus gaisa balonu izmantošanai meteoroloģiskiem mērķiem, kad uzsāka regulārus novērojumus no tiem - gaisa balonā viņš sasniedza 8880 m augstumu!
Par pirmo latviešu gaisa balona pilotu kļuva bija Kārlis Skaubītis 1911.gadā. Viņa siltā gaisa balonam nebija groza, pilots turējās pie virves un tā pārlidoja Daugavu pie Jēkabpils. 2020.gada martā muzejā iekārtota jauna pastāvīga ekspozīcija par Jēkabpils pilsētas vēsturi. Vienā no izstāžu telpām atrodas gaisa balons, kurā iekāpjot var pacelties līdz pils griestiem un iztēloties, kā savus lidojumus veica Kārlis Skaubītis – pirmais latvietis gaisa balonu lidotājs.
Saites.
Aviācija un aviatori.
