Golgāta
"Galvaskauss." Golgāta - latīņu calvary "pieres vieta."
Jaunās derības stāstā tas ir pakalns - Jēzus Kristus krustā sišanas vieta.
Atrašanās vieta. Jeruzālemes ZR dārzos, senos laikos ārpus pilsētas sienām. Pie tās var nokļūt pa kāpnēm, kas atrodas pa labi no Tā Kunga kapa dievnama galvenās ieejas.
Mitoloģija. Kristiešu mitoloģijā pakalns bijis apaļš kā galvaskauss un ticis saistīts ar pirmā Zemes cilvēka Ādama galvaskausu, kas atradies tieši zem krusta un ticis atmazgāts ar asinīm. Ādama personā ar asinīm tikusi nomazgāta visa cilvēce no grēka. Daudzi teozofi un AP pētniekiem tiek uzlūkota kā "Zemes naba" un varena sakrāla vieta.
Tā Kunga kapa baznīcas celšanas laikā iespējamā Golgātas vieta tika iekļauta jaunās baznīcas kompleksā.
Golgāta ir viena no tūristu visapmeklētākajām vietā Jeruzālemē.
Apraksts. Pie tās var nokļūt pa kāpnēm, kas atrodas pa labi no dievnama galvenās ieejas. Šeit telpa ir sadalīta divās kapelās: kreisajā pusē - grieķu pareizticīgo kapela, bet labajā pusē - Romas katoļu kapela.
Grieķu kapelas altāris novietots tieši uz klintsradzes, kas esot balstījusi Kristus krustu. Mīkstākie ieži, kas senāk ieskāvuši klintsradzi, esot norakti baznīcas celtniecības laikā. Tagad Grieķu ortodoksālās baznīcas altāri apjož aizsargstikla siena, caur kuru var redzēt iespējamo saplaisājušo Golgātas klintsradzi, ko ticīgie godina kā Kristus krustā sišanas vietu. Golgātas klintij var pieskarties caur atveri grīdā altāra pakājē.
Šai vietā ir "Sāpju ceļa" (Via Dolorosa) 12.pieturvieta.
Romas katoļu kapela ir Sāpju ceļa 10. un 11.pieturvieta. Sudraba un bronzas altāri 1588.gadā tai dāvāja Ferdinands de Mediči. Griestus rotā krustnešu laika medaljons, kas attēlo Kristus debesbraukšanu. To ieskauj mozaīkas, kas darinātas 1937.gadā. No loga paveras skats uz Franku kapelu.
Starp abām kapelām atrodas Stabat Mater altāris, kas veltīts Sv.Marijas sērām, stāvot krusta pakājē. Šeit ir 13.Sāpju ceļa pieturvieta. Dievmātes koka krūšutēls izgatavots XVIII gs.
Golgātā sodīja noziedzniekus, šeit tika krustā sists arī Jēzus Kristus.
Golgāta atradās ārpus vecās Jeruzālemes sienām un par pilsētas neatņemamu sastāvdaļu palika Romas imperatora Adriāna valdīšanas laikā. 136.gadā viņš atjaunoja un paplašināja Jeruzālemi un uzcēla Golgātas vietā Venēras svētnīcu, bet Kristus Augšāmcelšanās vietā - svētnīcu Jupiteram, tādā veidā cerot nodot aizmirstībai kristiešu svētumus.
Taču imperatora pūles izrādījās veltīgas. Kristieši pielūdza un apmeklēja svētās vietas slepeni un rūpīgi glabāja mantojumu. Kad pēc 300 gadiem beidzās kristiešu vajāšanas, šajā svētajā vietā tika uzcelta Kristus Augšāmcelšanās baznīca. Par to jāpateicas ķeizarienei Helēnai un imperatoram Konstantīnam, kuri IV gs. pielika ne mazums pūļu, lai kristiešu svētumiem tiktu parādīta attiecīga cieņa un gods.
Kunga kaps ir vieta alā, kur atradās Kristus miesas pēc apglabāšanas. Tagad šajā vietā ir marmora kapliča, grieķiski kuvuklija. Kuvukliju iedala divās daļās – pirmā ir Eņģeļa altāris, otrā - pats Kristus kaps.
Saites.
Tā Kunga kapa baznīca.
Jeruzāleme.
