Gumiļovs, Ļevs (1912.-1992.g.)
Krieviski - Лев Никола́евич Гумилёв.
Krievu vēsturnieks-orientālists, arheologs, ģeogrāfs, etnologs, rakstnieks, tulkotājs un filozofs etnoģenēzes pasionaritātes teorijas (krieviski - пассионарнaя теория этногенеза) autors.
Radniecība. Disidentisko dzejnieku Annas Ahmatovas un Nikolaja Gumiļeva dēls.
Dzīvesgājums. Dzimis 1912.gada 18.septembrī (1.oktobrī pēc vecā stila) Pēterpilī.
Ģeogrāfijas un vēstures zinātņu dubults doktors, Pēterpils universitātes profesors.
Viņu izsūtīja trimdā uz 25 gadiem.
Miris 1992.gada 15.jūmijā Pēterpilī.
Pasionaritātes teorija. Viņa attīstītās etnoģenēzes teorijas atziņām nācijas sociālā un fiziskā dinamiskā līdzsvara izzušanas, agonijas iestāšanās pamatpazīmes ir atteikšanās no saviem pasionāriem jeb nacionālās pašapziņas uzturētājiem.
Darbi. Ļ.Gumiļovs ir 12 monogrāfiju un vaikāk kā 200 rakstu autors. Līdz 1974.gadam pētīja huņņu, hazāru un seno tjurku tautu vēsturi, bet pēc tam pievērsās jaunas etnoģenēzes teorijas radīšanai, sasaistot to ar Zemes biosfēras cikliskajām izmaiņām. Diemžēl latviski viņa darbi nav tulkoti.
"Huņņu tautas vēsture." 1960.g. ("История народа Хунну.")
"Hazārijas atklāšana." 1966.g. ("Открытие Хазарии.")
"Senie tjurki." 1967.g. ("Древние тюрки.")
"Izdomātās ķēniņvalsts meklējumi: Leģenda par prezbitera Jāņa zemi." Izdevniecība "Наука," 1970.g., 431 lpp. ("Поиски вымышленного царства: Легенда о государстве пресвитера Иоанна.")
"Huņņi Ķīnā." 1974.g. ("Хунну в Китае.")
"Etnoģenēze un Zemes biosfēra." 1979.g. ("Этногенез и биосфера Земли.")
"Senā Krievzeme un Lielā stepe." 1989.g. ("Древняя Русь и Великая степь.")
"Tūkstošgade ap Kaspiju." 1990.g. ("Тысячелетие вокруг Каспия.")
"No Krievzemes uz Krieviju." 1992.g. ("От Руси к России.")
"Baigas un sākums no jauna." 1992.g. ("Конец и вновь начало.")
"Melnā leģenda." 1994.g. ("Чёрная легенда.")
"Sinhronija. Vēsturisko laiku aprakstīšanas pieredze." 1998.g. ("Синхрония. Опыт описания исторического времени.")
Saites.
Etnoģenēzes pasionaritātes teorija.
Vēsture un vēsturnieki.
