Etnoģenēzes pasionaritātes teorija
Krieviski - пассионарнaя теория этногенеза.
Etnosu attīstības teorija, ko izvirzījis un izstrādājis krievu vēsturnieks-orientālists Ļ.Gumiļovs.
Līdz 1974.gadam pētīja huņņu, hazāru un seno tjurku tautu vēsturi, bet pēc tam pievērsās jaunas etnoģenēzes teorijas radīšanai, sasaistot to ar Zemes biosfēras cikliskajām izmaiņām.
Viņa attīstītās etnoģenēzes teorijas atziņām nācijas sociālā un fiziskā dinamiskā līdzsvara izzušanas, agonijas iestāšanās pamatpazīmes ir atteikšanās no saviem pasionāriem jeb nacionālās pašapziņas uzturētājiem, ja vien tos jau nav izkāvuši iekarotāji; dzimtās valodas izjūtas zaudēšana un tai sekojoši valodas kropļojumi, ko apzināti ievieš iekarotāji, pakāpeniska valodas kvalitātes zaudēšana, kam seko atmiršana; pakāpeniska patriotisma un dzimtenes mīlestības izzušana, kā arī amoralitātes pieaugums, slepkavības, likumu pārkāpumu palielināšanās.
