Francisks, Asīzes (1182.-1226.g.)
- Detaļas
- 4689 skatījumi
Latīniski - Franciscus Assisiensis, itāliski - Francesco d'Assisi.
Īstā vārdā - Džovanni Frančesko di Petro Bernardons (itāliski - Giovanni Francesco di Pietro di Bernardone).
Pazīstams XIII gs. reliģisks darbinieks, Franciskāņu ordeņa dibinātājs, mūku kustības reformētājs, arī stigmāts un kristiešu svētais.
Dzīvesgājums. Dzimis 1181. vai 1182.gadā Asīzes pilsētā Itālijā tirgoņa ģimenē.
Iespējams, valdenu ķecerības ietekmē atteicies no bagātības un no 1206.gada ziedojis sevi evaņģēlija nabadzības sludināšanai. Pie tam tomēr saglabājis lojalitāti esošajai katoļu baznīcai.
1207.-1209.gados nodibināja minorītu brālību, kas sadarbības rezultātā ar pāvestu pārvērtās mūku ordenī - franciskāņos. Baznīca iespēja izmantot Asīzes Franciska sprediķus, kas bija iemantojuši milzīgu popularitāti nabadzīgo iedzīvotāju vidū, saviem mērķiem.
Kā ceļojošs sprediķotājs Asīzes Francisks pabija Spānijā, Dienvidfrancijā, Ēģiptē, Palestīnā, un visur izveidojās viņa sekotāju organizācijas.
Atgriežoties no Austrumiem, kur viņš centās izplatīt kristietību musulmaņu vidū, Asīzes Francisks 1220.gadā atgāja bo franciskāņu vadības, tā pretojoties to pārveidei par parastu mūku ordeni.
1224.gadā Asīzes Francisks kļuvis par stigmātu.
Miris 1226.gada 3.oktobrī.
Asīzes Francisks - svētais. Kanonizēts 1228.gadā.
Asīzes Francisks kā stigmāts. 1224.gadā (gadu pirms nāves) parādījās tieši tādas pašas asiņojošas brūces kā Jēzum. Toma de Čelano darbā „Traktāts par brīnumiem” aprakstītas mūka brūces: zīmes uz cilvēka ķermeņa bijušas līdzīgas melniem naglu galiem. Radies iespaids, ka rokām un kājām tiešām izgājušas cauri īstas naglas un laukā palikuši tikai to gali. Autors apgalvo, ka brūces saglabājušās arī pēc Franciska nāves.
Pirmais Kristus brūces nosapņoja Asīzes Francisks, laikam tieši no viņa uzsākama stigmātisma vēsture. 1224.gadā viņš 40 dienas un naktis gavēja un lūdzās Alvernijas kalnā. Pēc tam viņa plaukstās un pēdās parādījās brūces un pat naglas! Naglas esot bijušas pašas īstākās - to cepurītes atradušās ķermeņa virspusē, bet asumi dziļi miesā. Pēc uzbūves naglas esot bijušas īpatnēji ragvielas veidojumi.
Visa tā rezultātā Sv.Francisks nomira nepanesamās sāpēs pēc 2 gadiem. Protams, ka seno hroniku ziņas šai jomā var tikt apšaubītas kā neticamas un sadomātas. Tādu piemēru senajās hronikās netrūkst.
Labsmaržojošais Francisks. Sv.Francisks bijis labsmaržojošs - maržoja pēc muskusa.
Darbi.
„Ziediņi.” Itāļu darbs, kas balstīts uz latīņu manuskriptu.
Avoti.
"Sv.Asīzes Franciska ziediņi." (The Little Flovers of St.Francis of Assisi) Anonīms darbs, kurā savākti stāsti un leģendas par viņu.
„Traktāts par brīnumiem.” Toma de Čelano darbs, kurā ir izsmeļošs Asīzes Franciska stigmu apraksts.
Nospiedums civilizācijā.
Sanfranciska. Šī ASV Kalifornijas pavalsts pilsēta, kas dibināta 1776.gada 29.jūnijā kā franciskāņu misija, joprojām nes Asīzes Franciska vārdu.
Attēlojums mākslā.
Slavenais pirmsrenesanses itāļu mākslinieks Džoto Florences Sv.Krusta bazilikā radījis monumentālos gleznojumus - tais skaitā episku fresku ciklu par Asīzes Francisku - Bardi kapelā 1320.-1325.gados.
Saites.
Franciskāņu ordenis un franciskāņi.
Kristiešu svētie.
Stigmātisms un stigmāti.
