Aliens

Stigmātisms, stigmāti

No grieķu vārdiem stigma, stigmatos – „dūriens,” „rēta,” „zīme.”
Neizprasts fenomens, kas raksturojas ar spontānu asiņojošu brūču atvēršanos ķermenī, bieži vien ticīgajiem Jēzus krustā sišanas brūču veidā.

Tās var būt ne tikai asiņojošas brūces, bet arī rētas un citādākas zīmes. Tās parādās cilvēkiem uz miesas sakarā ar ārkārtēju nervu satraukumu, histēriju un ādas slimīgu jūtīgumu.

Brūces. Stigmas ir zīmes, kas līdzīgas Kristus rētām: dzeloņu vainags ap galvu, četras brūces no naglām pēdās un plaukstās, kā arī romiešu šķēpa iebakstītā brūce krūtīs, vēl brūce/s uz pieres (laikam ērkšķu vainaga atstātās).
Stigmas var parādīties arī uz pieres, kā simboliskas sekas Jēzus valkātajam ērkšķu vainagam. 
Stigmas var parādīties arī uz muguras asiņainu strīpu formā kā sekas pletnes sitieniem.
Brūces var parādīties pašas no sevis, un var  būt kādu astrālu notikumu sekas, piemēram, pēc tikšanās ar "eņģeli." Tās cilvēki vienmēr ir uzskatījuši par Dieva gribas izpausmi un svētuma pazīmi.

Vēsture. Uzskata, ka pirmais stigmāts bijis Asīzes Francisks. Pirmais Kristus brūces nosapņoja Asīzes Francisks, laikam tieši no viņa uzsākama stigmātisma vēsture. 1224.gadā viņš 40 dienas un naktis gavēja un lūdzās Alvernijas kalnā. Pēc tam viņa plaukstās un pēdās parādījās brūces un pat naglas! Naglas esot bijušas pašas īstākās - to cepurītes atradušās ķermeņa virspusē, bet asumi dziļi miesā. Pēc uzbūves naglas esot bijušas īpatnēji ragvielas veidojumi.
Visa tā rezultātā Sv.Francisks nomira nepanesamās sāpēs pēc 2 gadiem. Protams, ka seno hroniku ziņas šai jomā var tikt apšaubītas kā neticamas un sadomātas. Tādu piemēru senajās hronikās netrūkst.
Vēl pēc vairākiem gadsimtiem psihiatrijā parādījās termins "krustā sišanas komplekss," bet tāda veida asiņojošas brūces nosauca par stigmām (stigma - "dūriens," "brūce" no grieķu val.).
Piemēru ir simtiem. Pārsvarā visus šos gadījumus vieno apstāklis, ka pacienti ir stipri emocionāli, pie tam fanātiski tic Dievam. Tās visbiežāk parādās sievietēm.
1837.gadā stigmas parādijās itāļu meitenei Dominikai, kurai tas turpinājās 11 gadus līdz viņas nāvei 1848.gadā.
XIX gs. franču ārsts Ambērs Gurbē savācis ziņas par 300 stigmātisma gadījumiem - tās viņš atradis vecās hronikās un arī paša laika avotos. Tomēr vairumu viņa savākto ziņu uzskata par nepatiesām, jo ārsts pats bija fanātisks katolis un vēcis tās bez attiecīga objektīva kriticisma.
XIX gs. Beļģijas ZA stigmātisma izpētei tika izveidota vairāku pazīstamu ārstu grupa. Tā pētīja stigmāti Luīzi Lato. Viņai stigmu brūces atvērās katru Lielo piektdienu.
Tēvs Pio sāka asiņot 1918.gada 20.septembrī, vienlaikus ar stigmātismu viņš kļuva arī gaišredzīgs un sāka dziedināt.
1989.gadā stigmas delnās parādījās itālim Džiordžio Bondžiovani.
Mūsdienu pētnieki uzskata, ka pēdējo 800 gadu laikā bijuši vairāk kā 410 stigmātisma gadījumi, kas apstiprināti ar visai ticamām liecībām. XX gs. tādu ir vairāk kā 50.
Pētnieki atzīmē, ka 68% stigmātu ir katoļi, pārējie - citu konfesiju pārstāvji. Interesanti, ka agrāk stigmas parādījās tikai Vidusjūras reģiona iedzīvotājiem, pārsvarā itāļiem. Mūsu dienās tas vairs tā nav, jo stigmas uzrodas pat japāņiem un korejiešiem, dažiem amerikāņiem, vienam argentīnietim un vienam kanādietim.

Līdzības. Baznīca gan viņus par svētajiem nav atzinusi un vispār pret stigmātiem izturas piesardzīgi. Tas arī saprotams, jo pēc būtības stigmātisms ir šamanismā vērojama parādība, kad uz miesas paliek zīmes pēc kontaktiem ar garu pasaules pārstāvjiem. Tāpat zīmes uz miesām palikušas pēc Nolaupīšanām un kontaktiem ar tā saucamajiem "citplanētiešiem."

Slavenākie stigmāti.
      Avilas Terēze. 
      Asīzes Francisks (1182.-1226.g.).
      Dominika Lazare (1815.-1848.g.).
      Džiordžio Bondžiovani (~1989.g.). 1989.gadā stigmas delnās parādījās itālim Džiordžio Bondžiovani. Viņš pats apgalvo, ka stigmas uzradušās pēc tam, kad viņam parādījusies Jaunava Marija un viņš pats to palūdzis sevi atzīmēt ar "Kristus brūcēm."
      Džovanni Marija Solivani (XVIII gs.). Viņas rētas tik dziļas, ka varēts „ ievietot atslēgu.” Kā visu stigmātu rētas, tās nepūžņoja.
      E.Čapmane. Amerikāniete. Viņai "Kristus brūces" atvērās slimnīcā, kad viņa, būdama bezsamaņā, ieraudzīja sevi sistu krustā.
      Luīze Lato (XIX gs.).
      Marko Marnelli paciente. Itāļu ārsta Marko Marnelli pacientei it kā izārstētas brūces rokās un kājās atvērās no jauna un sāka asiņot. Pirms stigmu parādīšanās paciente krita transā, kurā redzēja rožukroni un krustu.
      Marta Robēna.
      Māsa Rumolda.
      Santoni (~1956.g.). 1956.gadā šim itālim sākās neparasta parādība - kad viņš krita transā, no viņa pieres, plaikstām un pēdām saka nākt asiņaini sviedri. Tie bez pēdām izzuda, kad viņš no transa iznāca.
      Terēze Neimane (1898.-1962.g.).
      Tēvs Pio (1887.-1968.g.).
      Tvinkla Dvivedi. 
      Veronika Džuliani. Veronika Džuliani sapņojusi tik stipri, ka sakrālie simboli – krusts, rožukronis, naglas un zobens ierakstījies viņas sirdī. Pēcnāves autopsijā atklājies, ka visi šie simboli ir tajās vietās, kur viņa to norādīja. Abi ārsti, kuri veica šo autopsiju, to apstiprināja ar parakstu un zvērestu.

Zinātnieku viedoklis. Zinātniskos pētījumos pētnieki konstatējuši, ka visbiežāk stigmas rodas pašiedvesmas rezultātā. Tiek minēti piemēri kā var apdedzināties no aukstiem priekšmetiem - franču ārsts L.Šertoks pierādījis, ka pašiedvesmas rezultātā var gūt pat I un II pakāpes apdegumus. Daudzas veģetatīvas funkcijas cilvēka organismā ir atkarīgas no cilvēka psihiskā stāvokļa.
Interesantu stāstu min kāds zinātnieks: mātes priekšā stipri pērts tās dēls un ar katru pātagas cirtienu attiecīga strīpa uz muguras parādījusies arī mātei. Ārsti pēc tam izpētīja mātes „brūces.” Izrādījās, ka tie nav īsti audu bojājumi, bet gan pietūkušas vēnas, kas pilnīgi kopēja pātagas cirtienus.
Vēsture saglabājusi piemēru, ka Rasputina suģestijas dēļ viņš varēja apstādināt hemofīlisko asiņošanu cara troņmantniekam. Tādējādi iespējams, ka suģestija var arī izraisīt asiņošanu. Medicīniski ir fiksēti gadījumi, ka histērija izraisa asiņainu vemšanu, taču medicīniskā pārbaude neatklāj nekādas izmaiņas iekšējos orgānos. Taču asiņojošo vemšanu vienalga neizdodas apturēt. Ar to var mēģināt izskaidrot arī svēto brīnumainās izdziedināšanas: aklo, klibo, kurlo un paralizēto dziedināšanas.
Stigmātisma saistība ar transu ļāvusi ārstiem izvirzīt viedokli, ka fenomens saistīts ar cilvēka psihosomatisko stāvokli. 
Tādējādi iespējams, ka ļoti reliģiskā un eksaltēti sakāpinātā cilvēkā rodas Kristum līdzīgas brūces. Cilvēks pats to var neapzināties, bet brūces liecina, ka viņš šīs ciešanas ir pārnesis uz sevis. 

Ārstēšana. Cik zināms, tāda nev nesusi nekādus rezultātus un brčes parādās atkal un atkal tajās pašās vietās. Piemēram, itāļu ārsta Marko Marnelli pacientei it kā izārstētas brūces rokās un kājās atvērās no jauna un sāka asiņot.

Astrālais skaidrojums. Daži uzskata, ka tad, ja astrālā ciešat no tā saucamā "atspulga efekta," tad var ciest arī jūsu fiziskais ķermenis. Pavisam nopietnos gaījumos tās var izsaukt pat fiziskā ķermeņa nāvi. Runā, ka tā vis neesot. Tikai retos gadījumos "atspulga efekts" vērojams arī uz fiziskā ķermeņa - zilimi, sitienu pēdas vai skrambas. Tādu traumu vaininieki nav vis astrāla iemītnieki, bet gan paša ceļotāja pārliecība, ka tādas traumas astrālā viņš ir guvis. Stipra pārliecība var radīt arī vērā ņemamas fiziskas izmaiņas - labs piemērs tam ir stigmāti.

Vatikāna pozīcija. Tūkstošiem ticīgo stigmātismu uzskata par Dieva brīnumu. Tomēr Vatikāns ar lielu piesardzību izturas pret šo fenomenu. Katrs no šiem gadījumie  tiek rūpīgi pētīts. Bieži vien pēc stigmāta nāves paiet daudzi desmiti gadu, līdz Vatikāns to kanonizē svēto kārtā. 
Tāda attieksme skaidrojama ar divējādo baznīcas attieksmi pret stigmātisma fenomenu. No vienas puses Vatikāns stigmu parādīšanos cilvēkiem tiešām uzskata par brīnumu, bet no otras puses - uzskata, ka vairumu stigmātisma iemeslu jāmeklē psihiatrijas laukā.

Raksti.
Golems. Sapnis vien.

Saites.
Krustā sišana.
Anomālas parādības. 
Šamanisms un šamaņi.