Fihte, Johans Gotlībs (1762.-1814.g.)
Johann Gottlieb Fichte.
Vācu filozofs, vācu klasiskā ideālisma pārstāvis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1762.gada 19.maijā.
Mācījies Jēnas un Leipcigas universitātēs.
1794.-1799.gados Jēnas universitātes profesors, atlaists sakarā ar apsūdzību ateismā.
No 1810.gada Berlīnes universitātes profesors un 1810.-1812.gados pirmais tās rektors.
Miris 1814.gada 29.janvārī.
Noraidīja XVIII gs. mehānisko materiālismu tā vienpusīgā determinisma dēļ un par nozīmīgu filozofijas uzdevumu atzina cilvēka brīvības pamatošanu. J.G.Fihte neatzina I.Kanta filozofijas nekonsekvenci, noraidīja viņa "lietu par sevi" un pārgāja subjektīvā ideālisma pozīcijās. Pēc viņa domām filozofijas sākums ir darbības akts, ko veic "es" - absolutiēts izzinošais subjekts un kas vienlaikus ir darbība un arī tās rezultāts. No absolūtā "es" J.G.Fihte atvasināja individuālo empīrisko "es" (cilvēcisko subjektu), kura pretstats ir "ne-es" mijiedarbībā (praksē) nemitīgi rodas pretrunas, kas tiecas uz sintēzi. J.G.Fihte izstrādāja antitētisko (tēžu pieņemšanas, pretstatīšanas un sintezēšanas) metodi, kurā attīstīja dažus ideālistiskās dialektikas elementus.
Mūža beigās, pāriedams objektīvā ideālisma pozīcijās, J.G.Fihte atzina, ka "es" ir vispārīgā objektīvā domāšana.
Līdz XVIII gs. beigām J.G.Fihte pauda apgaismības idejas, prasīja saskaņot cilvēka brīvo rīcību ar sabiedrības interesēm, izcēla inteliģences, īpaši zinātnes lomu sabiedrībā, izstrādāja utopisku projektu Vācijas buržuāziskās sabiedrības izveidošanai par "noslēgtu tirdzniecības valsti." napoleona karu laikā aicināja vācu tautu uz morālu atdzimšanu un apvienošanos.
J.G.Fihtes galvenais darbs "Zinātņu mācība" (1794.g., vairākkārt pārstrādāts) veltīts galvenokārt izziņas un zinātnes problēmām.
Darbos "Par zinātnieka misiju" (1794.g.), "dabisko tiesību pamati" (1796.g.), "Tikumu mācības sistēma" (1798.g.), "Cilvēka misija" (1800.g.), "Noslēgtā tirdzniecības valsts" (1800.g.), "pašreizējā laikmeta pamatiezīmes" (1806.g.), "Runas vācu nācijai" (1808.g.) u.c. iztirzāts plašs filozofisko jautājumu loks.
J.G.Fihtes idejas ietekmēja F.J.V.Šellinga, G.V.F.Hēgeļa u.c. filozofu uzskatu veidošanos.
Saites.
Ideālistisms.
Filozofija un filozofi.
