Fjodors III (1676.–1682.g.)
Krieviski - Федор III Алексеевич.
Romanovu dinastijas Krievijas ķeizars no 1676. līdz 1682.gadam.
Radniecība. Tēvs - Aleksejs Mihailovičs.
Brāļi - jaunākais Pēteris I (nākamais ķeizars) un Ivans V. 
Dzīvesgājums. Viņa skolotājs bija polis Polockas Simeons (Симеон Полоцкий), izcila personība.
1669.gadā jaunais Fjodors piedalījās Rečas Pospoļitas karaļa vēlēšanās kā viens no kandidātiem, taču uzvarēt nespēja.
Kāpa Krievijas tronī 1676.gada jūnijā (februāra sākumā-?) tikai 15 gadu vecumā. Ķeizara jauno gadu dēļ viņa galmā bija cilvēki, kas mēģināja viņa vietā valdīt. Īpaši izcēlās bajāri Artamons Matvejevs (Артамон Матвеев) un Ivans Miloslavskis (Иван Милославский). Tādu attieksmi sekmēja arī tas, ka jaunais ķeizars bija visai slimīgs - slimoja smagi. Artamons Matvejevs tika izraidīts trimdā, jo viņu turēja aizdomās par sazvērestības organizēšanu pret caru.
Tomēr drīzi jaunais valdnieks demonstrēja, ka smagi kļūdījušies tie, kas uzskatīja jauno valdnieku par valdīt nespējīgu.
Iekšpolitika. Fjodors III bija izglītots cilvēks. Brīvi runāja poliski. Fjodors III izjuta simpātijas pret visu polisko - viņa galmā modē nāca poļu tērpi, bet daži jaunie bajāri sāka dzīt bārdas, nēsāt poļu apģērbu un mācīties poļu valodu. Jaunie galminieki centās nenēsāt krievu apģērbu - tā ka ir pat zināma līdzība ar Pētera I laika reformām.
Notika arī nopietnākas reformas. Piemēram, 1678.gadā tika veikta tautas skaitīšana. Pēc tās jau nākamajā gadā katru saimniecību aplika ar tiešiem nodokļiem - nodokļu slogs palielinājās.
1682.gadā tika likvidēts tāds sevi izdzīvojis institūts kā местничество, saskaņā ar to, ieņemot ierēdņa amatu, tika ņemti vērā pretendenta senču bajāru un muižnieku nopelni. Tātad, jo senāka bija dzimta, jo lielākas iespējas pretendentam saņemt kāroto valsts amatu. Šāda arhajiska tradīcija bremzēja valsts dzīvi, bet kara gadījumā varēja pat būt katastrofāla.
Nodokļu ievākšanas uzlabošanas nolūkos tika veikta tautas skaitīšana, nodokļu slogs viņa valdīšanas laikā jūtami pieauga.
Fjodora III valdīšanas laikā krievu armijā iegājās ārzemju tipa karaspēka daļas, kuras bija labāk organizētas un militāri efektīvākas.
Viņa valdīšanas laika gāja bojā protopops Abakūms (Аввакум), kas tika dzīvs sadedzināts kopā ar dažiem saviem sekotājiem. Saskaņā ar leģendu Abakūms pareģojis jas palielinājās.unajam caram nāvi. Personīgi gan tie nekad nebija tikušies, bet Abakūms nosūtīja Fjodoram III vēstuli, kurā visai skarbi izteicās par viņa tēvu. Uzskata, ka pēc šī sūtījuma tad arī nolemts sodīt ar nāvi dumpīgo garīdznieku.
Ārpolitika. Bija ļoti labvēlīgs visam poliskajam, brīvi runāja poliski.
Kreisā krasta Ukrainas, Tērbatas un Daugavpils okupācija. Starptautiskā spiediena dēļ nācās atstāt Vidzemi, Latgali, Daugaupili, Tērbatu, Igauniju.
Viņa valdīšanas laikā Krievija karoja pret Osmaņu impēriju un Krimas hanisti. Rezultātā turki atzina kreisā krasta Ukrainas pievienošanu Krievijai.
Fjodoram III nekad nebija bijusi stipra veselība un nomira vēl jauns esot - divas nedēļas pēc protopopa Abakūma nogalināšanas. Tronī viņu nomainīja brāļi Ivans V un Pēteris I. Formāli reālā vara pārgāja carienes Sofijas rokās.
Atradumi. Viņa atliekas tika glabātas kādā Krievijas muzejā, bet tad pēc patriarhu sūdzības tika atdotas Krievijas Pareizticīgo baznīcai. Kopš tā laika nav vairs zināms, kur tās atrodas un kādā stāvoklī. Baznīca atbild, ka tā nav muzejnieku darīšana.
Saites.
Krievu ķeizari (?-patlaban).
