Aliens

Francisks I (2013.-patlaban)

Īstā vārdā Horhe Mario Bergoljo.
266.Romas katoļu pāvests no 2013.gada līdz pašreizējam brīdim.
Katoļu baznīcas vēsturē pirmais Amerikas pārstāvis un jezuīts pāvesta amatā.
Arī pirmais neeiropietis, kam uzticēta baznīcas vadība.
Pirmais pāvests, kas pieņēmis Sv.Franciska vārdu.
Pirmais pāvests baznīcas vēsturē, kurš saticies ar savu priekšgājēju.

Dzīvesgājums. Dzimis 1936.gada 17.devembrī Buenosairesā itāļu emigrantu ģimenē.
Kāpis tronī 2013.gadā pēc iepriekšējā pāvesta Benedikta XVI atteikšanās no troņa. Pirmais Romas pāvests no Dienvidamerikas un arī pirmais jezuīts pāvesta amatā.
Dzimis 1936.gada 17.decembrī.
Studējis Argentīnā, Čīlē un Vācijā.
1998.gadā iecelts par Buenosairesas (Argentīnā) arhibīskapu. Vienkāršs un pieticīgs cilvēks.
2013.gada 13.marta vakarā konklāvs ar baltiem dūmiem no skursteņa to ievēlēja par pāvestu.
2013.gada 12.maijā (svētdienā) kanonizējis Otrantas mocekļus - apmēram 800 itāļu kristiešu, kas nogalināti XV gs. nogalē osmaņu turku iebrukuma laikā, jo atteicās pieņemt islāmu. Tā bija pirmā kanonizācija pēc pāvesta stāšanās amatā.
Savā pirmajā vizītē ārpus Itālijas devies uz Latīņameriku (te mīt 40% katoļticīgo) 2013.gada 22.-28.jūlijam. Brazīlijā (vislielākais katoļu daudzums pasaulē, 6.pāvesta viesošanās reize) viņš piedalījās jauniešiem veltītos pasākumos, apmeklēja ģimenes graustu rajonos, notiesātos cietumā un Sv.Asīzes Franciska slimnīcu.
2014.gada 25.novembrī uzrunāja parlamentāriešus Eiropas parlamentā Strasbūrā.
2015.gadā no 18.-21.septembrim viesojās Kubā. Franciskam I bija liela loma ASV un Kubas samierināšanā. Vatikānā norisa daļa no slepenajām kubiešu-amerikāņu sarunām, kas sākās 2013.gada jūnijā. 20.septembrī pāvests tikās ar Raulu Kastro.
2015.gada 22.septembrī sāka vizīti ASV, kur pirmo reizi 24.septembrī runāja kongresā. 23.septembrī viņš Baltajā namā tikās ar abortus atbalstošu mūķeni, atklāti homoseksuālu mācītāju un transvestītu.
2015.gada novembra beigās devās vizītē pa Āfrikas valstīm - Keniju, Ugandu un Centrālāfrikas Republiku.
2018.gadā viesojās Lietuvā, Latvjā (25.sept.) un Igaunijā.
2019.gadā kļuvis par pirmo pāvestu, kas apmeklējis islāma rašanās vietu - Arābijas pussalu, jo 4.februārī piedalījās starpreliģiju konferencē AAE, apmeklēja arī vienu no lielākajām mošejām pasaulē - tur tikās ar Islāma vecajo padomi (bāzēta Abudabā ar mērķi veicināt mieru un saskaņu islāma sabiedrībā). 5.februārī noturēja dievkalpojumu Abudabā, kur klātienē to vēroja 43 000 cilvēku, desmitiem tūkstošu to vēros ekrānos ap stadionu.
2021.gada janvārī (? ) vakcinējās pret kroņgripu.
Turneja pa Irāku. 2021.gada marta sākumā devās 4 dienu ilgā vizītē pa Irāku, kas ir pirmā tāda Irākas vēsturē. Trešajā dienā - 7.martā (svētdiena) devās braucienā pa valsts ziemeļiem, kas iepriekš stipri cietušui cīņās pret Islāma valsti. Mosulā uz baznīcu drupām aizlūdza par kritušajiem cīņā pret Islāma valsti, viesojās arī pie kristiešiem Karakošā un Erbīlā un novadīja masu dievkalpojumu stadionā.
Video uzrunā 2021.gada 18.augustā vakcinācijas atbalsta kampaņā "Tas ir atkarīgs no Tevis" (De ti depende) pāvests aicināja visus vakcinēties.

Francisks I un krievu-ukraiņu karš. 2022.gada vasarā pāvests tikās ar Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītāju Kirilu Budanovu. Tas ir visai rets gadījums, jo Vatikāns parasti sadarbojas tikai ar reliģiskām struktūrām. Francisks I vairākkārt nācis klajā ar visai muļķīgiem paziņojumiem šī kara sakarā.

Dzīvesveids. Francisks I izslavēts ar savu vienkāršību un pazemību. Atteicies no greznajiem pāvesta apartamentiem, tērpjas baltā talārā un kaklā nēsā dzelzs, nevis zelta krustu.
Dodas uz darbu ar autobusu, gatavopats sev maltītes, dzīvo vienkāršā dzīvoklī. Vizītes laikā ASV viņš pārvietojās ar vienkāršu Fiat markas automobīli.

Pāvests cenšas reformēt Vatikāna finansiālo struktūru, kas pēdējā laikā vainota naudas atmazgāšanā un korupcijā. Atšķirībā no sava priekšteča ieņem pielaidīgāku attieksmi pret homoseksuāļiem.
Francisks I izsludinājis sanāksmi, kas notiks 2019.gada februārī, lai iztirzātu samilzušo pedofīlijas problēmu Katoļu baznīcā. Vācijas Bīskapu konferences pasūtītais pētījums aprakstījis 3677 bērnu seksuālās izmantošanas gadījumus laikā no 1946.-2014.gadam, kuros vainoti 1670 priesteri. Tikai 38% gadījumu ir ziņots augstāk un vainīgie saņēmusi kaut jel kādas sankcijas, kas lielākoties bijusī tikai simboliski disciplinārsodi.

Francisks I un pederastija. Pāvests Francisks atbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja pielaidīgāku atieksmi pret "zilajiem," taču Vatikāna sinode to 2014.gada oktobrī noraidīja.

Francisks I un Lielais restarts. Pasaules ekonomikas forums arī apgalvo, ka tam esot pāvesta Franciska “piekrišanas zīmogs,” kurš 2020.gada decembrī pievienojies plānam, parakstot sadarbības līgumu ar “Lielā restarta” līderiem.

Francisks I un Latvija. 2018.gada 24.septembrī (pirmdiena) bija ieradies 1 dienas apustuliskā vizītē Latvijā, Baltijas valstu apceļošanas laikā. Franciska I ceļojums uz Baltijas valstīm ir 25.vizīte ārpus Itālijas. Latvija bija 35.valsts,ko viņš apmeklējis kā pāvests.
Latvijā izskanēja 4 pāvesta uzruna. Pāvesta uzrunu Rīgas pilī klausījās 350 amatpersonas, sabiedrības pārstāvji un diplomāti. Pilī notika Latvijas un Vatikāna dāvanu apmaiņa. Francisks I Vējonim uzdāvināja mozaīku Mater Ecclesiae, bet Vējonis pāvestam "Indriķa hronikas" sējumu, ko veidojusi māksliniece Iliziane Grīnberga. Iesiešanai izmantots Latvijas ozols un nekrāsota, dabīgas mieces teļāda. Vējonis pasniedza arī kompaktdisku ar Sergeja Prokofjeva mūzikas ierakstu diriģenta Marisa Jansona interpretācijā.
Nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa,
Piedalījās ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas domā, tikās ar senjoriem Sv.Jēkaba katedrālē un celebrēja misi Aglonas bazilikā.
Vizītes laikā palīdzēja 400 brīvprātīgo, no tiem 200 bija Latgals jaunsargi.
Pasākuma norisi Aglonā atbalstīja vairāk nekā 300 Latvijas armijas karavīri un zemessargi. Uz svēto misi Aglonā līdz augusta beigām reģistrējušies nepilni 32 000 iedzīvotāji,starp tiem 1000 viesu no ārzemēm, galvenokārt no Baltkrievijas.
Rīgas Doma ekumēniskajā dievkalpojumā piedalījās 1200 cilvēku.
Latvijas pasts izdevis pāvesta vizītei veltītu pastmarku 100 000 eksemplāru tirāžā.
Latvijas valdība vizītes organizēšanai piešķīra 806 202 eiras. Puse no summas tika Aglonas bazilikas rekonstrukcijai.

Pasaules ekonomikas forums arī apgalvo, ka tam esot pāvesta Franciska “piekrišanas zīmogs,” kurš 2020.gada decembrī pievienojies plānam, parakstot sadarbības līgumu ar “Lielā restarta” līderiem.

Nule apritējusi desmitgade, kopš Horhe Mario Bergoljo no Argentīnas kļuvis par Romas
pāvestu, mērojot garu un piedzīvojumiem bagātu ceļu no ķīmijas laboranta darba līdz
pasaulē pazīstamākās reliģiskās kopienas vadītājam, kas ienesa jaunas vēsmas senajā
institūcijā, vēsta kanāls “National Geographic”.
Francisks ir bijis oriģināls ne tikai sava pāvesta vārda izvēlē, bet arī citos jautājumos. Viņš ir
pirmais jezuītu ordeņa pārstāvis, kā arī pirmā persona no dienvidu puslodes un arī Amerikas, kas
ticis ievēlēts par pāvestu. Jāpiemin, ka Francisks ir arī pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs
pēdējos 1200 gados, kas nav eiropiešu izcelsmes.
2016. gadā pasaule tika pārsteigta - Francisks kļuva par pirmo pāvestu, kam izveidots konts sociālās
tīklošanās vietnē “Instagram”. Jau pirmajās 12 stundās kopš pāvesta profila publiskošanas tam
sekot sāka vairāk nekā miljons ''Instagram'' lietotāju, kas tobrīd bija jauns rekords.
Francisks ir arī pirmais Romas katoļu baznīcas galva, kas novadīja misi Arābijas pussalā. Uz
dievkalpojumu Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī stadionā 2019. gadā bija
ieradušies 120 000 cilvēku.
Raidījuma “Dumpinieks pāvests: Desmit cerību gadi” pirmizrāde gaidāma sestdien, 25. martā plkst.
22.00 kanālā “National Geographic”. Tajā skatītājiem būs unikāla iespēja uzzināt par Franciska
paveikto šajā sarežģītajā desmitgadē, kā arī par izaicinājumiem, ar kuriem viņam nācies saskarties.
Izsitēja darbs naktsklubā
Horhe Mario Bergoljo dzimis 1936. gada 17. decembrī Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas
Floresas rajonā, itāļu izcelsmes imigranta Mario Hosē Bergoljo un Redžinas Marijas Sivori ģimenē.
Topošais pāvests bija vecākais no pieciem bērniem. Tēvs bija dzelzceļa darbinieks, savukārt māte
rūpējās par atvasēm un ģimenes pavardu.
Jaunības gados Horhe itin labi padevās argentīniešu kaisles deja – tango. Viņš bija arī uzticīgs
futbola fans, kurš nelaida garām nevienu vietējās vienības “San Lorenzo de Almagro” spēli.
Jāpiemin, ka viņš aizvien ir šā kluba atbalstītājs.
Savas dzīves sākumā Horhe neplānoja saistīt sevi ar katoļu baznīcu, gluži pretēji – viņu aizrāva
eksaktās zinātnes. Viņš ieguva ķīmiķa-tehnologa diplomu, tomēr zinātnieka karjeru tā arī
neturpināja.
Pirms lēmuma sekot garīgajam aicinājumam un kļūt par priesteri, Horhe veica vienkāršus “mirstīgā
cilvēka” darbus – strādāja gan par laborantu pārtikas produktu izpētes laboratorijā, gan apkopēju.
Vienu brīdi viņš pat strādāja par apsargu kādā Buenosairesas naktsklubā, gādājot, lai nevēlami viesi
neatrastos klubā.
21 gada vecumā Horhe piemeklēja nopietnas veselības problēmas. Smagas pneimonijas dēļ viņam
tika izoperēta daļa plaušas. Viņa dzīve kardināli mainījās, taču kāda cita notikuma iespaidā.

Garīgā ceļa sākums ar kārdinājumiem
Liktenīgais pavērsiens Horhe karjerā notika 1953. gadā, kad viņš pēc grēksūdzes sajuta aicinājumu
sekot Ignācija no Lojolas - jezuītu reliģiskā ordeņa izveidotāja un pirmā vadītāja - piemēram.
Ingnācijs no Lojolas (1491-1556) pameta militāro karjeru un pievērsās garīgajai. Viņa dibinātā
ordeņa brāļu galvenā misija bija atgriezt neticīgos atpakaļ katoļu ticībā, izmantojot daiļrunību un
zināšanas. Tāpat arī jezuīti veicināja izglītības attīstību, palīdzēja nabadzīgajiem un slimajiem
cilvēkiem.
Ordeņa sludinātās vērtības Horhe uzrunāja un viņš iestājās “Villa Devoto” garīgajā seminārā. Vēlāk
gan viņš atzina, ka, mācoties seminārā, bija iemīlējies kādā meitenē. Negaidīti uzplaukušās jūtas
lika viņam nopietni pārdomāt savas nākotnes izvēles, galu galā katoļu garīdznieki ievēro celibātu un
velta sevi Dievam.
Taču viņš kārdinājumu pārvarēja un turpināja mācības. Pēc pieciem gadiem, 1958. gada 11. martā,
viņš iestājās jezuītu ordenī. To 16. gadsimtā Parīzē nodibināja teoloģijas studentu grupa katoļu
garīdznieka Ignācija no Lojolas vadībā.
1963. gadā Sanmigelas Sv. Jāzepa lielajā seminārā Horhe ieguva grādu filozofijā. Viņš pasniedza
filozofiju dažādās mācību iestādēs gan seminārā, gan Salvadoras universitātē Buenosairesā. No
1967. līdz 1970. gadam viņš studēja teoloģiju Sv. Jāzepa lielajā seminārā Sanmigelā un ieguva
grādu arī tajā.
33 gadu vecumā Horhe Mario Bergoljo tika iesvētīts par priesteri. 1992. gadā pāvests Jānis Pāvils II
(1920-2005) viņu nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu un jau tā gada jūnijā - par . 2001. gadā
Jānis Pāvils otrais pasludināja viņu par kardinālu. Tas ir augstākais katoļu baznīcas amats, kas
laicīgajā pasaulē līdzvērtīgs ministru postenim valdībā. Tieši kardinālu konklāvs ievēl pavēstu.
bīskapu. 2001. gadā Jānis Pāvils II pasludināja viņu par kardinālu. Tas ir augstākais katoļu baznīcas
amats, kas laicīgajā pasaulē līdzvērtīgs ministru postenim valdībā. Tieši kardinālu konklāvs ievēl
pavēstu.
Divu pāvestu draudzība parādīta arī filmā
Veids, kādā Francisks kļuva par Romas pāvestu, bijis visai neparasts. Proti, iepriekšējo sešu
gadsimtu garumā nebija gadījies, ka iepriekšējais pāvests bija vēl dzīvs un pats labprātīgi atkāpies
no amata.
Par jauno pāvestu kardināliem izdevās vienoties tikai pēc piektā balsojuma 13. martā plkst. 20.06
pēc Latvijas laika, kad no Siksta kapelas skursteņa pacēlās balti dūmi. Kopš tā brīža katoļiem atkal
bija pāvests, bet pasaulē mazākajai valstij – Vatikānai – vadītājs. Tas bija 76 gadus vecais
Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kas pieņēma vārdu Francisks.
Mēnesi pēc ievēlēšanas Francisks apciemoja savu priekšgājeju Benediktu XVI pāvestu viņa vasaras
rezidencē netālu no Romas. Par šo vizīti zināms vien tas, ka abiem bijušas privātas sarunas, un viņi
esot kopā metušies ceļos un lūguši Dievu. Benedikts un Francisks bijuši labi pazīstami daudzus
gadus. Jāsaka gan, pastāv uzskats, ka 2005. gada konklāvā, kurā par pāvestu tika ievēlēts Benedikts
XVI, Francisks balsojumā esot palicis otrais.
Par viņu attiecībām 2019. gadā ir uzņemta mākslas filma “Two popes” (“Divi pāvesti”) ar Entoniju
Hopkinsu Benedikta un Džonatanu Praisu Franciska lomā. Jāatzīmē, ka bijušais pāvests Benedikts
XVI nomira pavisam nesen, pagājušā gada 31. decembrī, būdams 95 gadus vecs.

Atbalsta minoritātes un nožēlo baznīcas grēkus
Pāvests Francisks ir publiski atbalstījis seksuālo minoritāšu kopienu un kritizējis likumus, kas
nosaka kriminālatbildību par viendzimuma attiecībām. Katoļu baznīcas galva uzsvēra, ka būt
homoseksuālam nav noziegums. Viņš norādīja, ka žēlastības trūkums sabiedrībā arī ir grēcīgs,
uzsverot, ka "Dievs mūs mīl tādus, kādi mēs esam''.
Tāpat arī viņš izteicis nožēlu, ka baznīcas vadība nespēja aizsargāt bērnus no garīdznieku
pāridarījumiem. Tas notika pēc, tam, kad īpaši izveidota izmeklēšanas komisija atklāja, ka Francijā
kopš 1950. gada no katoļu garīdznieku seksuālajiem noziegumiem ir cietuši 216 000 bērnu.
Veselības likstas un baumas par atkāpšanos
Pēdējos gados Franciskam grūtības rada sāpošie ceļi, un viņš arvien biežāk spiests pārvietoties
ratiņkrēslā. Ik pa laikam izskan minējumi, ka viņš, iespējams, sekos sava priekšgājēja Benedikta
piemēram un arī paziņos par atkāpšanos no amata.
2022. gada jūlijā, pēc sešu dienu vizītes Kanādā, pāvests pavadošajiem žurnālistiem lidmašīnā
pateica, ka viņam nešķiet, ka spēj turpināt ceļot tādā tempā, kā pāvesti to mēdz darīt. Lai gan viņš
uzsvēra, ka nav domājis par atkāpšanos, tomēr, pēc viņa teiktā "šīs durvis ir atvērtas". Viņš arī
piebilda, ka tas nebūt nav kas neparasts – labprātīga pāvesta atkāpšanās no amata.
Tomēr, neskatoties uz veselības likstām un skandāliem, pāvests turpina vadīt katoļu baznīcu un nest
cerību ticīgajiem visā pasaulē.
Lai atskatītos uz Franciska paveikto iepriekšējā desmitgadē, kanāls “National Geographic” piedāvā
raidījumu “Dumpinieks pāvests: Desmit cerību gadi”, kas būs skatāms sestdien, 25.

Darbi.
"Pazemības ceļš."
"Mīlestības līksme." 
Vēstule "Dieva tautai," - 2018.gada 20.augusts, īpašs dokuments, ko Vatikāns izdod ļoti reti.

Avoti.
"Frančesko." (Francesco) Amerikas krieva Jevgēņija Afiņejevska dokumentālā filma. Tās pamatā ir intervijas ar pāvestu par viņam svarīgiem tematiem - nabadzību, migrāciju, nevienlīdzību un cilvēku diskrimināciju. Plašu rezonansi šī filma ieguva galvenokārt tādēļ, ka vienā no sarunām katoļu baznīcas galva pauž atbalstu homoseksuālistu "laulībām:" "Homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni. Tas, kas mums ir nepieciešams, ir civilo savienību likums. Šādā veidā viņi būs juridiski aizsargāti."  

Saites.
Romas katoļu pāvesti.