Aliens

Benedikts XVI (2006.-2013.g.)

Benedict XVI. Īstā vārdā Jozefs Rācingers.
265.Romas pāvests no 2006. līdz 2013.gadam.

Radniecība. Brālis - Georgs Racingers.

Dzīvesgājums. Dzimis 1927.gada 16.aprīlī Marktlā pie Innas (Vācija, Bavārija) zemnieka ģimenē. Bērnībā bijis kluss un spējīgs zēns. Sākotnēji sapņojis kļūt par mākslinieku, bet ļoti lielu iespaidu uz viņu atstājis kardināla Mihaēla Faulhābera apmeklējums 5 gadu vecumā.
1939.gadā iestājās kristīgajā seminārā.
Jaunībā ņēmis dalību Hitler Jugend organizācijā.
1951.gadā ordinēts priestera kārtā.
Mērķtiecīgi un strauji virzījās pa karjeras kāpnēm un drīz vien sāka pasniegt teoloģiju Vācijas universitātēs. Tībingenas universitātē saskārās ar kreisi noskaņoto studentu nepatiku pret reliģiju. Pa daļai tādēļ viņš pameta universitāti.
1962.-1965.gadam Vatikāna otrā koncila speciālists.
1977.-1981.gadam Minhenes arhibīskaps. 1977.gada jūnijā pāvesta Pāvils VI viņu iecēla kardinālu kārtā.
1981.-2005.gadam ticības mācības kongregācijas prefekts.
2001.gadā, kad viņš bijis kardināls un kā viena no augstākajām Vatikāna amatpersonām vadīja Ticības doktrīnas padomi, 18.maijā viņš parakstīja vēstuli, kura liecina arī viņa dalību katoļu mācītāju seksuālo noziegumu glabāšanā.

Pāvesta amatā. Kļuva par 265.Romas pāvestu 2005.gada 19.aprīlī. 
2006.gada septembrī lekcijā Rēgensburgas universitātē citēja Bizantijas imperatoru Manuelu II Paleologu: „Parādiet, ko Muhameds devis mums jaunu, un jūs redzēsiet tikai ļaunas un necilvēcīgas lietas; kā viņa rīkojumu izmantot zobenu savas ticības izplatīšanai,” kas izsauca musulmaņu sašutumu. Par ko gan vēlāk atvainojās.
Raksturīgs zināms konservatīvisms. Pēc savas ievēlēšanas pirmajos Ziemassvētkos pāvests publiski parādījās ar 40 gadus nelietotu galvassegu.
2007.gadā viesojies Brazīlijā (lielākā katoļu valsts pasaulē).
Taisās 2008.gada septembrī reabilitēt Mārtiņu Luteru.
2009.gada maijā plāno doties ceļojumā uz Svēto zemi.
2009.gada janvārī atcēla 4 bīskapiem noteikto ekskomunikāciju.
2010.gada 11.jūnijā pāvests lūdza piedošanu katoļu priesteru pedofīlijas upuriem, kad uzstājās Vatikānā, priesteru gada noslēguma pasākumā. Solīja panākt, ka kas tāds nekad vairs neatkārtosies.
2010.gada oktobra sākumā viesojās Sicīlijā un uzstājās ar pret mafiju vērstu runu, tiesa gan nesaucot to vārdā.
2011.gada 14.aprīlī ar viņu Vatikānā tikās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un uzaicināja apmeklēt Latviju. Pāvests esot izrādījis interesi par Latvijas ekonomisko situāciju un uzteicis Latvijas ekumēniskās tradīcijas.
2011.gada jūnijā viesojās Horvātijā un mudināja katoļus iestāties pret sekularizāciju, kas apdraud ģimeni.
2012.gadā apžēloja savu virssulaini Paolo Gabriēli, kuram par pāvesta personīgo dokumentu zagšanu bija ticis piespriests cietumsods.

Uzskati. Bija pret homoseksuālismu un sieviešu ordināciju par mācītājām. Tomēr viņa laikā valstis viena pēc otras legalizēja t.s. viendzimumu "laulības." Esot nākuši atklātībā fakti, ka homoseksuāli orientēti katoļu priesteri regulāri intīmi tiekas villā Romas pievārtē. Tas pats notiekot arī 3.personām izīrētos dzīvokļos un saunā Romā. 

Atkāpšanās no amata. 2013.gada 11.februāra rītā paziņoja, ka atsakās no pāvesta amata. Tāds gadījums bijis Vatikāna vēsturē tikai divreiz - ar pāvestu Selestīnu V un Grigoru XII (1415.g.).
28.februārī plkst. 20:00 nolika savas pilnvaras 85 gadu vecumā. Pāvesta pēdējo uzrunu Vatikānā Sv.Pētera laukumā noklausīties bija ieradušies 150 000 cilvēku.
Lai paātrinātu jaunā pāvesta iecelšanu, Benedikts XVI vēl paspējis mainīt baznīcas likumu, tā ļaujot ātrāk sasaukt konklāvu.
Pats pāvests par iemeslu minējis savu vecumu un veselības stāvokli, bet izteikti arī daudzi citi minējumi. Jānis Pāvils II savos pēdējos pontifikāta gados arī bija stipri slims, tomēr no amata neatteicās. Iespējams, par iemeslu daļēji bijuši homoseksuāla rakstura skandāli Katoļu baznīcā, Vēl - pāvesta kamerdinērs Paolo Gabriēle nodevis žurnālistam Džankuidži Nucci slepenus Vatikāna dokumentus, tai skaitā arī pāvesta vēstules. Tādejādi Dž.Nucci 2012.gada maijā izdeva grāmatu "Viņa svētība: Benedikta XVI slepenās vēstules." Tajā atspoguļoti seksuālie un koruptīvie skandāli Vatikānā - finanšu mahinācijās bija iesaistīta t.s. vatikāna banka - Reliģisko lietu institūts.
Tādejādi, ispējams, šādas atmaskošanas 82 gadu vecajam pāvestam bija grūti panesamas.

Benedikts XVI un Sv.Pāvila kaps. Pāvesta Benedikta XVI laikā norisinājās izrakumi Sv.Pāvila baznīcā aiz mūra - vietā, kur, saskaņā ar kristīgo mitoloģiju, bija apbedīts pseidoapustulis Pāvils. Kopumā Vatikāns atba;stīja un pat iniciēja šos izrakumus. 2006.gadā tika uziets akmens sarkofāgs ar uzraktus "Pāvils moceklis apustulis." Tikai 3 gadus pēc sarkofāga uziešanas - 2009.(?) gadā Romas pāvests Benedikts XVI paziņoja, ka pēc Vatikāna lūguma Romas zinātnieki veikuši virkni analīžu, kas ļauj domāt, ka tas patiesi ir Pāvila apbedījums: "Sarkofāgā, kurš nav ticis atvērts vairākus gadsimtus, tika radīts neliels caurums zondes ievadīšanai, un ar tās palīdzību tika iegūtas dārgas, purpura krāsā krāsotas lina drēbes paliekas, tīra zelta plāksne, kā arī zilas krāsas drēbe ar lina šķiedrām. Atrasti arī sarkana vīraka, kā arī olbaltumu un kalcija savienojumi," - paskaidroja pāvests, atzīstot, ka atklājums "pilda dvēseli ar dziļām jūtām." "Tas acīmredzot apstiprina neapstrīdēto, seno uzskatu, ka šajā kapā glabājas apustuļa Pāvila mirstīgās atliekas," - turpināja Benedikts XVI.

2021.gada janvārī (?) vakcinējās pret kroņgripu.
2021.gada 4.jūlijā pāvestam Romas Agosetīno Džemelli slimnīcā iekaisuma dēļ izoperēja daļu resnās zarnas.

Vizītes.
2007.g. - Brazīlija.
2012.g. - 23.-28.martā Meksika un Kuba.
2012.g. septembris - Libāna. 350 000 cilvēku uzrunāja Beirūtā. "Lai Dievs dāvā Sīrijai un Tuvajiem Austrumiem mierīgas sirdis, ieroču apklušanu un vardarbības pārtraukšanu."

Šī pāvesta varas laikā Romas katoļu baznīcu bija pārņēmusi virkne skandālu par bērnu seksuālo izmantošanu, kā arī nāca atklātībā dokumenti, kas liecināja par korupciju Vatikānā.
Pats pāvests bijis konservatīvisma piekritējs: asi iestājies pret abortiem, eitanāziju un homoseksuāļu laulībām. Tomēr viņam bija savs Twitter konts.

Avoti.
Grāmata "Viņa svētība: Benedikta XVI slepenās vēstules." Žurnālists Džankuidži Nucci ieguva slepenus Vatikāna dokumentus, tai skaitā arī pāvesta vēstules. 2012.gada maijā tika izdota grāmata, kurā atspoguļoti seksuālie un koruptīvie skandāli Vatikānā - finanšu mahinācijās bija iesaistīta t.s. Vatikāna banka - Reliģisko lietu institūts.

Pareģojumi. Pēc bīskapa Malahija (1094.-1148.g.) pareģojuma 112 rindiņās Benedikts XVI (Malahijs viņu šifrēti sauc par Glotia Olive, jo benediktīņus sauc par olīviešiem) ir priekšpēdējais Romas pāvests ar 111.kārtas numuru. 

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban).