Flāmi
Tauta, kas galvenokārt dzīvo Beļģijā.
Skaits. Beļģijā - 5 500 000, galvenokārt Beļģijas ziemeļos un rieteņos, sastāda vairāk kā 50% no Beļģijas iedzīvotājiem. (1973.g.)
Francijā - ap 300 000, ziemeļos līdz Denkerkai.
ASV - ap 100 000.
Kanādā - 40 000.
Nīderlandes DR - 40 000.
Izcelsme. Cēlušies no ģermāņu franku (saliešu) ciltīm, kas sajaukušās ar sakšiem un frīziem. Agrāk liela grupa flāmu dzīvoja arī Nīderlandes dienvidos, kur tagad gandrīz saplūduši ar holandiešiem.
Vēsture. Beidzoties Napoleona kariem vēsturiskās nīderlandiešu teritorijas tika apvienotas Nīderlandes karalistē, tomēr domstarpības starp katoļiem un protestantu vairākumu beidzās ar to, ka 1830.gada augustā Briselē valoņu vadībā sākās Beļģijas revolūcija, kurai ticības dēļ pievienojās arī flāmi. Beļģija par neatkarīgu valsti lielā mērā var pateikties Francijas karaspēkam, kurš tika ievests, jo nīderlandiešu armija neiedrošinājās ar varu likvidēt sacelšanos.
Pēc Otrā pasaules kara Flandrija ļoti prasmīgi izmantoja Māršala plāna ietvaros saņemto palīdzību, attīstot vieglo rūpniecību. Šobrīd Beļģijas ekonomiskais centrs ir Flandrijas rajons starp Briseli, Ģenti, Antverpeni un Lēveni – valsts urbanizētākais rajons Flandrijas centrā, kuru iedzīvotāji tā frmas dēļ sauc par Flandrijas briljantu.
Vēlēšanas Beļģijas flāmu ziemeļdaļā parasti parāda lielu atbalstu neatkarībai no franciski runājošās valsts dienviddaļas, kas agrāk dominēja Beļģijas politikā un ekonomikā.
Taču mūsdienās galvenais Beļģijas ekonomikas dzinējspēks ir Flandrija un flāmu neatkarības atbalstītāji apgalvo, ka Valonija saņem lielāko daļu sabiedrisko resursu.
2004.gadā flāmu reģionālā parlamenta vēlēšanās ceturto daļu balsu saņēma galēji labējā nacionālistu partija Vlaams Blok, ko tagad sauc par Vlaams Belang. Partija „Jauno flāmu alianse” atbalsta pakāpenisku Beļģijas valsts iziršanu. Valoņus gatavi uzņemt 75% franču.
Reliģija. Katoļi.
Saites.
Beļģija.
Flāmu valoda.
