Franka, Anna
1942.gada jūlijā 13 gadu vecā Anna kopā ar ģimeni, bēga no nacistu vajāšanām, noslēpās viņa tēva uzņēmumam piederošā mājā Amsterdamā. Vairāk nekā 2 gadu garumā viņa sīki dokumentēja slēptuvē pavadīto laiku.
1944.gada 23.februārī Anna Franka savā dienasgrāmatā rakstīja: "Mēs abi skatījāmies laukā zilajās debesīs, kailais kastaņkoks vizēja rasā, kaijas un citi putni, lidinoties gaisā, sudrabaini mirdzēja. Mēs bijām tik aizkustināti, ka nespējām parunāt."
1944.gada august;a viņu slēptuvi atrada nacisti.
Žīdu meitene Anna Franka no Holandes ir atstājusi dienasgrāmatu, kas ir pazīstama visā pasaulē. Tajā Franka apraksta pārdzīvojumus 25 mēnešu laikā, kad viņas ģimene kopā ar van Pelsu ģimeni II Pasaules kara laikā slēpās kādas Amsterdamas mājas bēniņos.
1944.gada 4.augustā Frankas ģimenes locekļi tika apcietināti. Anna tika ieslodzīta Osvencimas koncentrācijas nometnē, bet vēlāk pārvesta uz Bergenas-Belzenas koncentrācijas nometni, kur mira 1945.gadā, mēnesi pirms nometnes atbrīvošanas. No Franku ģimenes izdzīvoja tikai tēvs Oto, bet māte Edīte kopā ar meitām Margotu un Annu gāja bojā koncentrācijas nometnē.
Annas Frankas dienasgrāmata tulkota vairāk nekā 60 valodās un tiek uzskatīta par būtisku liecību par nacistu īstenoto holokaustu.
---------------------------
Mazās Annas Frankas traģiskais liktenis ir plaši zināms - Vācijā dzimusī žīdu meitenīte kopā ar ģimeni pārcēlās uz Amsterdamu, kur ilgu laiku slēpās no nacistu režīma, sarakstot dienasgrāmatu. Ģimenes slēptuve tika atrasta, un Anna mira koncentrācijas nometnē. Savukārt viņas dienasgrāmatu uzgāja kāds paziņa un vēlāk Frankas tēvs panāca tās nodrukāšanu.
Šis traģiskais stāsts un Annas Frankas pierakstos pieminēto cilvēku likteņi liek uzdot jautājumu, kurš ģimeni nodeva.
Laika gaitā vainoti ir ļoti daudzi. Viens no ticamākajiem vaininiekiem ir par slēptuvi kalpojošās ēkas pārzinis Vilems van Mārens. Kad apsūdzības vērsās pret viņu, visi liecinieki jau bija miruši, tostarp nacistu virsnieks Jūlius Detmens, kurš reiz saņēma zvanu no nodevēja.
Cits aizdomās turamais ir Annas tēva Oto Franka sens draugs Tonijs Ahlers, kura dēls Antons jau ilgus gadus pēc sava tēva nāves apgalvoja, ka tieši tēvs ģimenes atrašanās vietu paziņoja Gestapo. Arī apkopēja Lena Hartoga van Bladerena varēja būt nodevēja, jo vēlāk ir fiksēts, ka viņa zinājusi par mājā dzīvojošajiem žīdiem. Kā vēlākā izmeklēšanā atklājies, cilvēki paslēptuvi zinājuši un teorētiski Franku ģimeni "atmaskot" varējis ikviens.
Vladimira Cigala portrets "A.Franka" (1969.g.).
Saites.
Žīdi.
