Feidijs (500./490.-431.g.pmē.)
Pheidias.
Atēnu skulptors un arhitekts, klasikas uzplaukuma perioda nozīmīgākais tēlnieks.
Dzīvesgājums. Dzimis starp 500. un 490.g.pmē.
Viņš vadīja Atēnu akropoles celtniecību. Tur uzceltās ēkas un izstādītās statujas padarīja viņu slavenu.
Veidojis skulptūras hrizoelefantīnas tehnikā (darināta no zelta un ziloņkaula plātnēm), kas gan līdz mūsdienām nav saglabājušās.
Tās bija:
- ap 11,5 m augsta Jaunavas Atēnas (Athena Parthenos) statuju Partenonā. Tā atradās vienā no 2 iekšējām telpām;
- 14 m augstu Zeva statuju Olimpijā, viens no antīkās pasaules 7 brīnumiem;
- 9 m augstu Atēnas Promahas statuju Atēnu akropolē. Feidijs to izlēja no bronzas, un novietoja akropolē pretim ieejai. Tās apzeltīto bruņu cepuri un šķēpu jūrnieki redzēja jau tuvojoties Pirejas ostai. Statuja bija pagatavota no tiem līdzekļiem, kas bija gūti laupījumā Maratonas kaujā.
Feidijs un Partenons. Svētnīcu pēc Iktīna projekta uzbūvēja arhitekts Kalikrāts apmēram 500.g.pmē. Feidijs vēlāk veicis tās māksliniecisko apdari - 92 metopas, apmēram 160 m gara frīze, frontoni, statujas. Mītisko varoņu un dievu tēlos ietvēris fiziski un garīgi stipra, harmoniska cilvēka ideālu.
Ēkas ārējai sienai apkārt stiepās ciļņu josla (tā pati, ko demontēja lords Eldžins). Ciļņos bija attēlots atēniešu svētku gājiens. Statuju grupa uz Partenona rieteņu frontona attēlo ainu no Atēnas un Poseidona strīda. Par britu nospertajiem ciļņiem līdz pat šai dienai iet stīvēšanās staro Lielbritāniju un Grieķiju.
Partenona iekšpusē bija/ir 2 zāles. Vienā no tām atradās Feidija darinātā 12 (11?) m augstā Atēnas statuja. Otrajā zālē tika glabāta Atēnu valsts un Jūras savienības kase.
Saites.
Sengrieķu zinātnieki.
